Viņa ir vislieliskākā mamma pasaulē, jo... neskatoties uz ārsta aizliegumiem domāt, kur nu vēl plānot otro bērnu, dāvāja man brālīti!
Mana mamma ir pati drosmīgākā mamma
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņai bija gadi 33, kad piedzimu es, mazais ķeizariņš (mamma nedrīkstēja dzemdēt pati, tāpēc tika veikts ķeizargrieziens). Bija «krievu» laiki, un mamma strādāja lielā noliktavā par pārzini. Tā bija preču noliktava, kurā glabājās lielas un smagas lietas. Lai tās pārliktu vai pārkrautu citā vietā, darbojās lifts. Ne tāds kā Radison, bet kā koka grīda, kas bija paceļama ar striķi. Mehānisms darbojās ar ritentiņiem un sprūdu, kas liftu apstādināja, kad tas bija nepieciešams.
Kādu dienu, kad mamma cēla šo konstrukciju, piekrautu ar kaut ko, lifts krita un uzkrita virsū mammai, pāršķeļot galvaskausā pieres labo pusi. Viņu komā nogādāja uz Stradiņiem un veica operāciju. Ielika plastmasas gabalu, lai piere nebūtu tukša, jo kauli bija sabiruši (tajā laikā medicīna bija, kāda bija).
Man bija trīs mēneši, un es varēju palikt bez mammas, bet Dievs bija lēmis citādi, jo viņa plānā bija vēl sagādāt man brālīti!!!
Mammai ārsti pieteica - nekādu smagu darbu, piepūles un dzemdību, jo tas var beigties letāli, pēc tādas traumas jokot ar veselību nedrīkst. Uz ko mamma pateica: «Es gribu dēlu, un man viņš būs!!!»
Nu vai mana mamma nav drosmīga un stipra, ja par spīti sliktajai veselībai neatteicās no domas par otru bērnu? Pēc pieciem gadiem mūsu dzīvē ienāca mazs ķeizariņš (jau otrs!!!)
Tā nu mammai ir gan meita, gan dēls.
Mana mamma ir pati drosmīgākā un lieliskākā mamma pasaulē, jo nav nekāda jo...
Ar cieņu,
meita Dace