Iznācis vizuālo mākslu žurnāla «Studija» aprīļa/maija numurs

FOTO: publicitātes

Aprīļa/maija numurs, kas vienlaikus ir žurnāla 101. numurs, sāk jaunu posmu «Studijas» vēsturē. Lasītājiem tas piedāvā no līdzšinējā atšķirīgu saturisko konceptu, kā arī jaunu vizuālo identitāti. «Veidojot žurnālu, gribēju atklāt uzskatu daudzveidību, lai tad kā kaleidoskopā no daudziem īpatniem, mirdzošiem gabaliņiem raisītos mūsu katra izpratne par laiku un kultūras telpu, kurā dzīvojam,» uzsver žurnāla galvenā redaktore Inga Bunkše.

Uz numura vāka Andra Brežes darbs «Ieskats putnkopībā» jeb «Miera balodis», kas bija skatāms Pirmā pasaules kara tēmai veltītajā izstādē «1914». Šodien aktuālo tēmu numurā turpina Pauls Bankovskis rakstā «Kara māksla». Viņš raksta: «Mākslas (un karu) vēsture ir pārpilna ar pierādījumiem tam, ka tieši karu, bruņotu dumpju, nemieru un revolūciju laiks daudziem māksliniekiem bijis pats radošākais, un šajos laikos tapuši neskaitāmi arī pēcāk miera laikos par nozīmīgiem uzskatīti darbi. (..) Kāds un vai vispār kaut kāds būs jaunāku laiku vai pat patlaban notiekošu militāru konfliktu iespaids uz dažādām mākslām...»

FOTO: publicitātes

Viens no numura plašākajiem materiāliem ir saruna neierastā kompānijā – Venēcijas mākslas biennāles dalībnieki Katrīna Neiburga, Andris Eglītis, «Studijas» galvenā redaktore Inga Bunkše un autosportists, OSCar automašīnu inženieris konstruktors Andris Dambis. «Viņš, manuprāt, ir izcils piemērs tam, kā puikas gadu fantastiskos sapņus var realizēt pieaugušo dzīvē, ja nezaudē savu mērķi, kā arī tam, ka radošais gars ir galvenais stimuls ekonomiskai izaugsmei nevis otrādi,» – tā Inga Bunkše. Andris Dambis savukārt sarunas gaitā apliecina, ka patiesībā jau viss ir iespējams: « (..) pasaulē notiek kosmiskas lietas. Mēs tādās reizēs piesaucam «Kuļibinu» (izgudrotājs Ivans Kuļibins, 1735–1818). «Kuļibini» mūsu žargonā ir tie, kam savās «garāžiņās» iespējams viss.»

neputns.lv

Numura uzmanības centrā arī gleznotājs Georgs Šenbergs, kuram šogad atzīmējama 100. jubileja. Zigurds Konstants, topošās grāmatas par Šenbergu autors, izveidojis interesantu mākslinieka portretu, kas veidots tostarp no Šenberga vēstulēm, pierakstiem. «Tas notika 30. gadu vidū, kad Šenbergu dzīvoklī viesojās Georga Šenberga māsīca, viņa vienaudze. Georgs uzaicinājis apskatīties savus darbus un jautājis: «Nu kā tev patīk, Mirdziņ? Viņa nav atbildējusi uzreiz, stostījusies, un tad viņš teicis: «Nuja, tu jau nesapratīsi to. Es esmu divdesmit pirmā gadsimta mākslinieks.»

Numurā vēl atradīsiet atbildes uz jautājumiem «Kāpēc vajadzīga māksla?» (Skaidrīte Lasmane), «Bet kur gan īsti ir piemērota vieta smiekliem?» (Andrejs Balodis) un «Kas nāk pēc postmodernisma?» (Artis Svece). Uzmanības lokā arī kāds notikums Rīgā no 1910. gada, mākslinieki Hardijs Lediņš, Edvards Grūbe, jaunā māksliniece Darja Meļņikova un citi.

Žurnālā ietvertas izstāžu recenzijas, notikumi Latvijā un pasaulē, LNB grāmatu apskats un citi materiāli.

Žurnāla galvenā redaktore: Inga Bunkše

Žurnālu «Studija» izdod izdevniecība «Neputns» ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Jaunāko «Studijas» numuru var iegādāties preses kioskos, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē «Arsenāls», «Neputna» galerijā (Rīgā, Tērbatas ielā 49/51) un citur, kā arī internetā www.neputns.lv un www.studija.lv. Iepriekšējie žurnāla numuri ir nopērkami «Neputna» galerijā un internetā www.neputns.lv un www.studija.lv.

Uz augšu