Jauns vārds mūzikā: Lorete Medne

Lorete Medne

FOTO: Didzis Grodzs

30. aprīlis ir Starptautiskā Džeza diena*, kuru ar plašu programmu atzīmē arī Latvijā (Denisa Paškeviča albuma «A Love Supreme» (Džons Koltreins) atskaņojums vien ir notikums ar lielo burtu). Šim zīmīgajam datumam par godu uz īsu iepazīšanās sarunu esmu aicinājis pašmāju dziedātāju Loreti Medni, kura darbojas gan džeza mūzikā, piedaloties konkursā «Made in Latvia: Jazz/Funk» (pati gan sevi par džeza dziedātāju neuzskata), gan radoši izpaužas arī citos radniecīgos mūzikas žanros. Nule klajā laista 24 gadus vecās Loretes pirmā dziesma latviešu valodā, un tas ir pietiekami svarīgs iemesls, lai par to parunātu.

Lorete dzimusi Rīgā, bet bērnību pavadījusi Ķekavā. Pamatskolā mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, tad iestājusies Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā.

«Tad sekoja Latvijas Kultūras akadēmija, kurā pat tiku budžetā, nomācījos precīzi nedēļas piecas un izņēmu dokumentus,» viņa stāsta.

Paralēli kopā ar mūziķiem - domubiedriem Edgaru Galzonu (bass) un Ritvaru Garozu (taustiņinstrumenti) izveidots muzikāls trio, kuram dots nosaukums «El Trio». «El bija domāts kā mana vārda pirmais burts L,» viņa piebilst. Trio, kas muzikāli pieskaitāms pie acoustic/blues/jazz mūzikas žanra, uzstājies dažos festivālos ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Polijā («Suwalki Blues Festival 2013») un Somijā. Vēlāk trio pievienojās bundzinieks Artis Orubs, kontrabasists Kristians Priekulis, kurš bija nesen atgriezies no Londonas, un kādā no mēģinājumiem Artim Orubam dzima ideja par dziesmu sacerēšanu latviešu mēlē.

Paralēli Lorete darbojas Garozas vadītajā Ventspils Džeza Nonetā, kurā tiek spēlētas arī viņas dziesmas.

TVNET: «Laiks nemierīgs» - tā saucas tava pirmā ierakstītā dziesma latviešu valodā. Cik viegli vai grūti bija sacerēt vārdus latviski un pēc tam ietērpt tos šādā viegli akustiskā, pat franču šansonam mazliet radniecīgā aranžējumā?

- Tas nebija grūti. Apsēdos un uzrakstīju. Tieši tik vienkārši. Netika apzināti domāts - tā, tagad nu taisīsim kaut ko līdzīgu franču šansonam. Absolūti nē. Tu spēlē, un tad galvā kaut kas ieskanas - tur gribētos, lai skan tā, vai tur vajadzētu pauzi. Tā brīvi, manuprāt. Jāatzīst, arī Marta Līne (radio Pieci personība) teica, ka beigas atgādina tādu vieglu Francijas šansonu, par ko biju pārsteigta. Interesanti.


TVNET: Akordeona solo dziesmas beigās... kā tad lai neveidojas šādas asociācijas! Kā pati definē mūziku, ko spēlējat? Džezs tas nav, folks arīdzan ne. Definēt un salikt pa plauktiņiem, protams, ir kritiķu darbs, bet pasaule vēl nav dzirdējusi tik daudz tavu dziesmu, lai gūtu kādus pārliecinošus secinājumus. Vai vari palīdzēt saprast?

- Nevaru palīdzēt, piedod. Tas tiešām būs jāatstāj kritiķiem. Pagaidām nedefinēju, kā rakstu un komponēju. Bērni, kad mācās staigāt, arī nedomā - tagad labā kāja, tad kreisā, tad labā... Viņi taču tikai mācās to darīt. Tāpat arī es. Es tikai vēl mācos rakstīt.

TVNET: Labi, jautāšu tā - vai uzskati sevi par džeza dziedātāju?

- Nē.

TVNET: Jautāju tādēļ, ka mūziķi, kas ar tevi spēlē, ir saistīti ar džezu, tas pats Artis Orubs muzicējis kopā ar daudziem džezmeņiem... bet labi, nepratināšu tevi ar šādiem «rāmjos liekošiem» jautājumiem. Pastāsti, kas tevi iedvesmo - muzikāli, tekstuāli?

- Jā, tev taisnība. Cilvēki, ar kuriem spēlēju, ir stipri saistīti ar džezu gan ikdienā, gan svētkos, bet tas jau nepadara mani par džeza dziedātāju. Reiz kāds teica, ka džeza dziedātājs ir tas, kurš dzied improvizētus soliņus. Tas ir nedaudz vecmodīgi, bet tas kaut kā stipri ir palicis atmiņā. Nu ļoti, ļoti stipri, kā rezultātā es vēl neuzskatu sevi par džeza dziedātāju. Muļķīgi, ja?

Ja par to, kas mani iedvesmo, tad tie ir cilvēki. Mēs nevaram izvēlēties, kādi būs «piespēlētie» cilvēki, kurā mirklī atgadīsies kas tāds, kas atstās uz mums lielu ietekmi. Piekrīti? Tev tikai liekas, ka zini, kas notiks ceturtdien, piektdien. Patiesībā tu gribēdams nevari to zināt. Un, iespējams, iepriekš rūpīgi izplānotajā dienā notiek kas tāāāds, nu kas tāāāds, ka tava pasaule apgriežas otrādāk. Lūk. Vēlāk apzināti vai neapzināti rodas vajadzība to konkrēto notikumu iekonservēt. Zini, katrs no mums bildē, vēlāk skatās fotiņā vai šļūkā ar īkšķi pa telefonu un atceras - ā, bija tas un bija šis. Manā gadījumā blakus bildēm radu arī savu dzīves albumu, kas tiek saglabāts skaņās un vārdos, tikai varbūt tādā nedaudz šifrētā veidā. Dziesmas sanāk kā tāda tēlaina dienasgrāmatas forma, kas dažādu sakritību dēļ ik pa laikam ir dzirdama publiski. Vēlāk dziedi un atceries - ā, jā, reiz bija tā un tad notika tas.

TVNET: Un muzikāli?

- Braucot mašīnā, visbiežāk klausos LR1 un LR3.

Atverot telefonu, pašlaik rādās Esperanza Spaldinga, Madonna, Ella Fidžeralda, Sia, U2, Mailzs Deiviss un Džons Koltreins, Mārvins Gejs.

Padsmitnieka gados gāju gulēt, klausoties Noru Džonsu un Melodī Gardo (Melody Gardot). Tās dāmas man patika.

TVNET: Vai vari aprakstīt, kad un kā pie tevis atlido mūza?

- Manai mūzai nav darba laika, un es, goda vārds, nezinu, vai manējā prot lidot. Bet, ja jāatbild nopietni, tad visbiežāk manā prātā viņa nosūta ziņojumu brīžos, kad atrodos mēģenē (lasīt - mēģinājuma telpā), braucu blakussēdētāja vietā mašīnā vai kaut kur staigāju.

TVNET: Vai ir doma ierakstīt vēl kādas dziesmas latviski? Vai varam šogad gaidīt arī kādu taustāmu vai vismaz digitāli baudāmu ierakstu?

- Doma bija un tika arī realizēta. Februāra beigās ierakstījām sešas dziesmas latviešu valodā, sešas angļu. Ja jūs tiešām gaidīsiet, tad būs taustāms formāts, ja gaidīsiet mazāk, tad digitāls. Bet, jā, pašai priekš sevis gribētos to visu realizēt taustāmā formātā, lai gados 74 varu paņemt rokās un teikt - redz, kas toreiz 2014. gadā ar mani notika.

Lorete Medne

FOTO: Didzis Grodzs

TVNET: Vai redzi Latvijā starp mūziķiem, dziedātājiem/ām kādu radniecīgu dvēseli, ar kuru vēlētos kopā strādāt? Varbūt ir kāds vai kāda, kas tevi ir iedvesmojusi, rosinājusi?

-

Tas droši vien ir stipri utopiski un vecmodīgi, bet gribētu kādreiz kopīgi ko dziedāt ar Ainaru Mielavu.

Bija laiks, kad ļoti «uzsēdos» uz Arstarulsmirus plates «3. elpa» tekstiem. Gribētos kādreiz spēlēt kopā ar stīgu kvartetu un dažiem pūtējiem. Vispār, ja tā padomā, tad tas saraksts «gribētos» ir diezgan pagarš. Diezgan daudz rosināja rakstīt iepriekš jau pieminētais Artis.

TVNET: Kur šopavasar, šovasar varēsim tevi ar grupu redzēt koncertā?

- Tuvākais koncerts būs 16. maijā ar Ventspils nonetu. Par vasaru vēl neko nezinu. Ja kāds ir varen ieinteresēts, lai neslinko un pieseko feisbukā, tur cenšos paziņot par iespējamiem koncertiem.

* Starptautiskā Džeza diena tiek rīkota ar mērķi parādīt džeza žanra daudzveidību un daudzkrāsainumu valstī, kā arī sniegt mūziķiem iespēju izvirzīties starptautiskajā arēnā. Pateicoties organizatoriem, Latvija jau ir oficiāli atzīta par UNESCO International Jazz Day pasaules kustības dalībnieci.

Uz augšu