Cilvēces beigas un labais Noass

Kadrs no filmas «Noass»

FOTO: publicitātes

Latvijā uz kino ekrāniem nonāk Oskaram nominētā režisora Darena Aronofska skandalozā kino lente «Noass». Tā jau aizliegta piecās musulmaņu valstīs, kā arī izpelnījusies asu kritiku no kristiešiem. Galvenās lomas filmā atveido «Oskara» balvas laureāti Rasels Krovs (Russell Crowe) un Entonijs Hopkinss. Režisors Darens Aronofskis (Darren Aronofsky).

Noass pēc labi padarīta darba pelnīti iekapāja vīniņu.

Apraksts: Noass redz apokaliptiskas vīzijas par gaidāmajiem plūdiem un nolemj rīkoties, lai pasargātu savu ģimeni no bojāejas.

Pārdomas: Darena Aronofska darbi vienmēr ir bijuši pārdomāti, mākslinieciski veidoti un vienmēr ir runājuši par cilvēcīgām apsēstībām. Ļoti precīzi šo raksturoja Kārlis Langins savā blogā «Alegorija».

Darens Aronofskis ir apsēsts ar apsēstībām un cilvēkiem, kurus tās ir pārņēmušas savā varā.

Filma «Pi» - apsēstība ar matemātiku un pasaules izzināšanu, «Requiem for a Dream» - apsēstība ar narkotikām. Mana favorīte, filma «Fountain», - nespēja samierināties ar nāvi, «Wrestler» - apsēstība ar karjeru un nespēja samierināties ar vecumdienām, bet «Black Swan» - apsēstība ar karjeru un panākumiem. Aronofskis vienmēr ņem tēmu dziļi, pārspīlēti, tāpēc arī bibliska stāsta veidošana par visiem zināmo Noasu šķiet tikai un vienīgi loģiska.

Filma «Noass» Darenam Aronofskim savā ziņā ir mūža darbs, jo pie šīs tēmas viņš jau strādāja skolas gados mācību uzdevumā. Tieši šīs filmas dēļ viņš atteicās un atlika darbu ar tādām filmām kā «Walworine» un «Robocop». Cerams gan, ka viņš pie kāda no šiem projektiem reiz atgriezīsies.

Reliģiski un bibliski stāsti, kuri pārvērtušies kinolentēs, vienmēr pasaulē uzņemti ar lielu blīkšķi, arī «Noass» nav izņēmums. Tā aizliegta vairākās musulmaņu valstīs, kā arī izpelnījusies asu kritiku no ASV evaņģēliskajiem kristiešiem. Interesanti, ka viņus saniknojis tas, ka filmā Noass attēlots piedzēries. Tas mani pamatīgi izbrīna, jo, ja mēs atveram Bībeli, nedaudz pašķirstām, diezgan ātri var tikt līdz Pirmās Mozus grāmatas 9. nodaļas 20.-21. pantam.

Citēju: «Noa sāka kopt zemi un iestādīja vīna dārzu. Un Noa dzēra vīnu, un viņš piedzērās un gulēja kails savā teltī.» Savā ziņā «Pētera dzīves» aizsākumi.

Un būsim reāli, čalis, kurš tikko ir izglābis dzīvību pēc Dieva dusmu plūdiem, tomēr ir pelnījis drusku vīna. Starp citu - kristiešiem vienmēr ir paticis runāt par Jauno derību kā par faktu, bet Veco derību noliegt un tulkot netieši, jo kuram kārtīgam kristietim patiktu runāt par citplanētiešu kosmosa kuģiem (Ecēhiēla grāmata) un tamlīdzīgiem brīnumiem?

Atgriežoties pie filmas, spriežot pēc tās izpildījuma, režisors Darens Aronofskis ir tipisks agnostiķis. «Noass» nav līdz kaulam precīzs stāsts, tas nav kristietīgi sterils, un nevajadzētu traucēt arī tiem, kas ar reliģijām ir uz jūs. Šis stāsts ir veidots tiešs, interesants un parādot cilvēci no mūsu sliktākās puses, kur pat savā ziņā gaidi, kad visi aizies pie «dieviem», jo tas izskatās pelnīti.

Filma ir pārpildīta ar brīnišķīgiem dabas skatiem (uzņemta Islandē) un briesmīgiem masu nāves skatiem.

Sāpju un nāves kliedzieni aiz šķirsta sienām, kurus grūti aizmirst, un skats, kur parāda eņģeļu kritienu uz zemes, ir lielisks. Tie nokrīt, un zemē tie pārvēršas par netīriem akmens milžiem, kuru acīs joprojām spīd pirmatnējā gaisma.

Aktierspēle brīnišķīga. Skati skaisti. Reliģiskā tēma neuzbāzīga. Tiesa, visā visumā filma noteikti bija vismaz pusstundu par garu, kā arī nedaudz kaitināja šķirstā notiekošais, kur Noass ir apsēsts ar cilvēces beigām un gatavs nogalināt jaundzimušos, tomēr katram pašam jāizvērtē šis stāsts.

Vērtējums: 7/10

Uz augšu