Norunājam satikties netālu no TVNET biroja, pie vecās VEF administratīvās ēkas, kur uz trotuāra iezīmētā veloceliņa lielā ātrumā garām traucas bieži vien pārgalvīgi riteņbraucēji. Iegrimusi telefona ekrānā un stāvēdama uz veloceliņa, smalkā, augumā nelielā repere pirms brīža no mugurpuses saņēmusi nelielu triecienu ar velosipēda priekšējo riteni. «Viņš man uzbrauca vienkārši virsū,» viņa, berzēdama sasisto muguru, stāsta tikai amerikāņiem raksturīgā angļu mēlē. «Tā vien šķiet, ka viņš to darīja speciāli! Viņš vēl atskatījās! Tas bija nedaudz šokējoši.»

Secinādami, ka nekādi nopietni sasitumi, par laimi, nav iegūti, iecerēto sarunu turpinām jau drošākā vietā - TVNET birojā. Lai arī Eštone tīri labi saprot latviski, viņa lūdz, lai intervija tomēr notiktu angliski.

twitter.com/ashnikko

TVNET: Pastāsti, lūdzu, kad un kā tu nonāci Latvijā?

Ashnikko: Mans tēvs studēja Tartu Universitātē. Viņš jau kādu laiku bija plānojis doties uz ārzemēm, pamest ierasto, normālo ikdienas dzīvi Ziemeļkarolīnā. Pēc Tartu viņš atgriezās Amerikā, pārdeva māju, visas automašīnas, un ar diviem koferiem rokās kopā ar mums pārējiem atbrauca uz šejieni. Tas bija 2010. gadā. Viņš ir uzņēmējs, viņam ir bizness internetā, un būtībā viņam nav svarīgi, kur dzīvot. Rīga tādā ziņā ir ļoti piemērota - ērta gaisa satiksme, lokācijas vieta. Tēvam vispār ir interesanti uzskati, atšķirīgi no ierindas amerikāņu dzīves uztveres. Viņš netic dzīvei glaunās mājās ar daudziem auto...

TVNET: Netic tā dēvētajam amerikāņu sapnim?

Ashnikko: Jā, viņš uzskata, ka tās ir muļķības («loads of bullshit», - aut.). Viņa vecāki savā ziņā bija amerikāņu sapņa iemiesojums un uzspieda viņam savus uzskatus, to skaitā reliģiskos. Mēs vispār dzīvojām nelielā pilsētā. Amerikā gan nav tādu mazu pilsētu, bet tās ir tādas vietas, kur visa infrastruktūra ir izkaisīta un nokļūšana no viena punkta uz otru prasa zināmu laiku. Uz skolu, piemēram, jābrauc kādas 30 minūtes. Man tas nepatika. Sanāk, ka pusi no dzīves tu pavadi, braucot mašīnā - uz darbu un atpakaļ. Būtībā tādējādi iztērē savu dzīvi. Tagad, kad dzīvojam Rīgas centrā, viss ir citādi. Mums visiem patīk.

TVNET: Tad kādu laiku tu plāno šeit uzkavēties?

Ashnikko: Es nezinu, nezinu. Šobrīd domāju, ka varētu doties studēt uz Londonu, varbūt Kopenhāgenu. Varbūt šeit.

TVNET: Minēji, ka tēvam ir alternatīvs skatījums uz dzīvi. Vai tas izpaužas arī viņa muzikālajā gaumē?

Ashnikko: Nē, viņam nav laika klausīties mūziku. Atceros, ka mašīnā kādreiz skanēja AC/DC, Čārlijs Deniels (Charlie Daniels) vai kaut kas tml. no kantrimūzikas. Tā mēs par mūziku īpaši nerunājam.

TVNET: Kā tev sokas ar latviešu valodas apguvi?

Ashnikko: Kādus divus gadus es nopietni mācījos, bet beigās sapratu, ka ir sarežģīti apvienot mācības ar kursiem. Vienu brīdi es mācījos 3. ģimnāzijā, bet tagad studēju internetā. Esot kopā ar draugiem, arī sanāk daudz ko iemācīties latviski.

TVNET: Vai esi iecerējusi ar laiku uzrepot arī kaut ko latviski?

Ashnikko: Noteikti nē. Sarunāties latviski un repot latviski - tās ir divas dažādas lietas. Tās idejas, ko vēlos paust savā mūzikā, ir pārāk sarežģītas manām latviešu valodas zināšanām. Ja arī es to darītu latviski, tas neizklausītos diez cik ticami. Repā ir daudz slenga, spēles ar intonācijām, un ir jābūt ļoti labām valodas zināšanām, lai to darītu.

TVNET: Ja kāds cits tavā vietā uzrakstītu tekstu latviski?

Ashnikko: Es nerepoju citu cilvēku tekstus. Tā kā nevaru producēt mūziku, es pilnībā koncentrējos uz vārdiem. Es nekad nevarētu repot svešu tekstu. Turklāt domāju, ka latvieši ir ļoti kritiski. «Ko tā amerikāniete dara!» viņi kliegtu. «Brauc uz savu Ameriku!»

TVNET: Par ko tu repo?

Ashnikko: Pirmās dziesmas, ko biju sacerējusi, kad man vēl bija varbūt 15, 16 gadi, ja godīgi, ir pilnīgs mēsls. Tā bija vienkārši vārdu spēle. Tikai pēdējā laikā dziesmās sāku atspoguļot savas idejas.

Man patīk repot par feminismu, dzimumu līdztiesības jautājumiem...

domāju, ka daudzas sieviešu kārtas reperes dara to, ko no viņām gaida vīriešu reperi, proti, deklamē par seksu, «šmotkām» u.tml. un būtībā rada iespaidu, ka sievietēm rūp tikai šādas nebūtiskas lietas. Es gribētu skart nopietnākas tēmas. Man, starp citu, ir vesels saraksts ar tēmām. Es tev varu parādīt! Nesen sacerēju dziesmu «Damsel» (neprecēta sieviete, - aut.) - tādu kā vēstuli sev (skat. video). Tekstā aprakstu tipiskas mājsaimnieces stereotipu - sievieti, kura medī vīrieti, sēž savā augstajā tornī un plāno kāzas. Es vispār izmantoju daudz atsauču uz pasakām... torņi, nāras, pelnrušķītes. Daudzi vīrieši reperi runā par «psycho girls» («Stay away from a psycho girl»), es savukārt vēlos uzrakstīt dziesmu par vīriešu un sieviešu atšķirībām. Tas, ka sieviete ir emocionālāka, uzreiz nepadara viņu par «psycho girl»...

(Turpmākās piecas minūtes Eštone man deklamē vairākus pantus, kas sarakstīti nobružātā, vecmāmiņas dāvinātā melnā «Moleskine» piezīmju blociņā. Ir skaidrs, ka mūzika un tās saturs ir vissvarīgākās lietas jaunās reperes dzīvē un par to viņa ir gatava runāt stundām.)

TVNET: Latvijā atšķirībā no citām Baltijas valstīm praktiski nav nevienas meitenes reperes. Edavārdi to skaidro ar to, ka šobrīd uz globālās skatuves nav neviena laba piemēra, ar ko varētu asociēties latviešu meitene, kura vēlas repot. Starp citu, 2003. gadā repera Kaņepes albumā vienu pantu ir ierepojusi meitene ar skatuves vārdu «Ēna» (skat. audio fragmentu) - «Manā pilsētā meitenes nemēdz darīt neko skaļu, nu tad es pirmā braucu un pirmā arī maļu...» (dziesma «Vecais pirmais uzbrukums»), bet tas laikam arī viss. Kā tu domā, kāpēc Latvijas hiphopā nav gandrīz nevienas sieviešu kārtas reperes?

Ashnikko: Tas varētu būt diezgan biedējoši, nākt klajā ar savām idejām žanrā, kurā dominē vīrieši. Piemēram, Nikija Mināža. Viņa ir sieviešu repere, un, ja godīgi, nemaz nav tik ģeniāla, viņa daudz repo visādas muļķības. Taču ir vēl neskaitāmi vīriešu reperi, kuri arīdzan repo par līdzīgām tēmām, taču kuram tiek lielākais samazgu spainis un kritika? Mināžai! Jo viņa ir atšķirīga. Viņa ir sieviete.

TVNET: Tomēr neskatoties uz to visu, ASV ir parādījušās daudzas sieviešu kārtas reperes. Andžela Heiza (Angel Haze)...

Ashnikko: Jā, viņa ir lieliska, ļoti talantīga.

TVNET: Kreayshawn...

Ashnikko: Kreayshawn ir briesmīga. Ļoti slikta repere. Viņas rīmes ir juceklīgas. Pamatā viņa repo par trīs tēmām - zāles smēķēšanu, «šmotkām» un par to, ka viņa ir labāka par citām. Vienu brīdi klausījos viņas mūziku, bet sapratu, ka viņa nav labs piemērs. Man ļoti patīk Azelia Benksa (Azealia Banks), viņas vārdu atskaņu shēma ir unikāla. Savā ziņā mazliet no viņas ietekmējos. Viņa repo par dažādām nepatīkamām lietām, bet dara to ļoti simpātiskā meitenīgā stilā.

TVNET: Cik liela nozīme ir stilam, apģērbam? No kā tu iedvesmojies tīri vizuāli?

Ashnikko: Man patīk drēbes. Mana mīļākā nodarbe ir šopings (smejas). Mans mīļākais zīmols ir latviešu «QooQoo». Tagad arī esmu atnākusi uz interviju ar «QooQoo». Vispār imidžs ir ļoti svarīgs, ne mazāk svarīgs kā teksti, jo tieši vizuālais tēls ir pirmais, kas cilvēkiem iekrīt acīs.

TVNET: Bērnībā mana pirmā saskarsme ar hiphopu bija ar radio starpniecību, kad audiokasetē ierakstīju tolaik konkurējošos «Vanilla Ice» un «MC Hammer» singlus. Kā tu sāki interesēties par urbāno mūziku? Kāda ir tava pirmā hiphopa dziesma?

Ashnikko: Atceros, ka klausījos Eminemu. Pirmais meiteņu reps, šķiet, bija Lil Mama singls «Lip Gloss».

TVNET: Kā sākās tava sadarbība ar «Dirty Deal Audio»?

Ashnikko: Tā ir vairāku notikumu ķēdīte. Es iepazinos ar «Steez Media» pārstāvjiem, tieši Reini Pētersonu, un viņš mani uzaicināja uz «Orioles» (Uģis Vālodze) koncertu «Nabaklab» un iepazīstināja. Vēlāk mēs sākām runāt par kopīgu sadarbību, viņš iedeva man dažus savus bītus, un tā tapa viena no dziesmām «Wallflower» (skat. video). Pēc tam jau šīs apvienības dibinātājs un vadītājs Kristaps Puķītis aicināja pievienoties «Dirty Deal Audio».

TVNET: Kāds tev kopumā ir iespaids par mūziku Latvijā, ne tikai urbāno?

Ashnikko: Domāju, ka DDA ļoti unikāla apvienība, pagaidām nenovērtēta, un DDA māksliniekiem ir iespējas gūt plašāku starptautisku ievērību. Īstenībā galvenokārt klausos urbāno mūziku un neko citu tā īsti neesmu dzirdējusi.

TVNET: Ko, tavuprāt, simbolizē tverkings (twerking)? Kas tas īsti ir? Kāpēc Mailija Sairusa to tik ļoti ceļ saulītē?

Ashnikko: Domāju, ka nepareizie cilvēki šo lietu ir padarījuši populāru, jo īstenībā tas ir lielisks vingrinājums.

Mailija tverkingu popularizējusi ne pārāk labā veidā, jo vienkārši viņai nav tādas pēcpuses, ko kratīt.

Galvenokārt meitenes ar lieliem dibenvaigiem var izvērsties šajā jomā un kustināt katru no tiem atsevišķi, neiesaistot pārējo ķermeni. Būtībā tā klubu deja. Es pati pasniedzu deju nodarbības, esmu zumbas (fitnesa un dejas apvienojums Latīņamerikas mūzikas ritmos, - aut.) pasniedzēja Ķīpsalas peldbaseinā un Sporta klubā un mācu arī tverkingu. Būtībā tas liek meitenēm justies seksīgākām, paceļ pašapziņu. Varbūt no malas šķiet, ka tas ir kaut kas piedauzīgs, bet īstenībā - ja tas liek justies kādai labāk, tad kāpēc, lai to nedarītu.

TVNET: Atklāj sava radošā procesa aizkulises? No sākuma ir bīts un tad teksts vai otrādi?

Ashnikko: Parasti viss sākas ar tekstu. Prātā ienāk kāda ideja, nosaukums, tad es to attīstu līdz gatavai dziesmai, un tad piemeklēju attiecīgo bītu. Man ir vesels saraksts ar tēmām.

TVNET: Vai šobrīd tiek gatavots kāds jauns muzikāls materiāls?

Ashnikko: Šobrīd gatavoju miksteipu. Vēl nezinu, kā tas sauksies. Viss vēl ir agrīnā tapšanas stadijā.

TVNET: Sadarbosies ar DDA?

Ashnikko: Jā. Ar Niklāvu, Orioli, ansi un Kristaps Ritms.

References: API SITE