Dimants: pret PBK sākta vēl viena administratīvā lieta (75)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Visticamāk, kaimiņvalstī publicitāti gūs vēl kāda ziņa no Latvijas. Proti, Latvijas teritorijā uz trim mēnešiem tiks atslēgts Krievijas kanāls RTR, bet pret «Pirmo Baltijas kanālu» sākta vēl viena administratīvā pārkāpuma lieta. Šādā veidā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sāk cīņu pret tendenciozu informāciju, kas Latvijā ieplūst ar vairāku Krievijas mediju starpniecību.

Latvijas likumi aizliedz medijiem kurināt naidu un izplatīt tendenciozas vai apzināti maldinošas ziņas. Mediju uzraugu veiktais monitorings parādījis, ka Pirmajā Baltijas kanālā retranslētais Krievijas 1. kanāla raidījums «Vremja» martā, stāstot par notikumiem Ukrainā, bijis vienpusīgs un neobjektīvs. Nacionālā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome par šiem sižetiem sākusi administratīvo pārkāpumu lietu.

«Jautājums ir par to, vai Pirmajam Baltijas kanālam

tik ļoti vajag nodarboties ar Krievijas kara propagandu,

jo principā viņi varētu izņemt šo raidījumu «Vremja» un problēma lielā mērā būtu atrisināta. Jo mums nav intereses uz Latvijā veidotu saturu kaut kā viņus ierobežot. Te mēs nerunājam par Latvijā veidoto saturu, mēs nerunājam par Latvijas ziņām, kas ir tūlīt pēc Maskavas ziņām,» aizrāda NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Lietu izskatīs aptuveni divos mēnešos

Likumā noteikts skaidri – ja kanālu gada laikā trīsreiz soda par kādiem pārkāpumiem, mediju uzraugi lemj par tā slēgšanu. PBK divi sodi jau ir un, ieskaitot šodien sākto lietu,

vēl divi iespējamie pārkāpumi ir izskatīšanas stadijā.

Kanāla pārstāvji gan šādu padomes rīcību pielīdzina cenzūrai.

«NEPL padomes cīņa pret PBK patiesībā liecina par cīņu pret vērtībām, kas liktas Eiropas Savienības mediju politikas pamatos – informācijas brīvību, viedokļu dažādību un mediju daudzveidību. Padome ar saviem nemitīgajiem centieniem aizliegt vai ierobežot savas valsts iedzīvotājiem pieeju no Krievijas raidošo mediju saturam demonstrē tipisku padomiskās domāšanas stilu un rīcību un pēc būtības cenšas darboties kā politiskais cenzors,» paziņojumā norāda «Baltijas mediju alianse».

Kanāla «Rossija RTR» rādīšanu Latvijas teritorijā padome nolēma uz trim mēnešiem apturēt vispār.

Lēmums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas «Latvijas Vēstnesī»,

kas notiks nākamnedēļ. Arī šis lēmums pieņemts Ukrainas krīzes atspoguļojuma dēļ.

«Mēs konstatējām naida kurināšanu etniskās un valsts piederības dēļ un arī aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu. Šie ir tie nosacījumi, kas likumā ir minēti, kādos gadījumos ir jāierobežo,» uzsver masu mediju eksperts.

Arī Lietuvas Radio un televīzijas komisija domā līdzīgi

Skarbi pret tendenciozu saturu vairākos krieviski raidošos kanālos vēršas arī Lietuvas Radio un televīzijas komisija. Lietuva jau reiz uz trim mēnešiem apturēja PBK darbību savā teritorijā, kad medijs skatītājiem piedāvāja lietuviešu ieskatā melīgu un aizvainojošu interpretāciju par 1991. gada 13. janvāra traģiskajiem notikumiem Viļņā. Martā Lietuvas tiesa sankcionēja uz laiku pārtraukt Krievijas telekanāla «NTV-Mir» retranslēšanu.

Toties vakar lietuvieši pieprasījuši uz trim mēnešiem daļēji pārtraukt arī «RTR Planeta» rādīšanu, jo raidījums «Vesti nedeļi» attaisnojis Ukrainas spēka struktūru vardarbību pret iedzīvotājiem, kā arī musinājis uz naidu starp krieviem un ukraiņiem. Latvijas mediju uzraugi gan norāda – maldinoša satura ierobežošanu krietni apgrūtina ļoti nepilnīga Eiropas direktīva, par kuras maiņu padome nopietni iestājoties.

Komentāri (75)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu