Izraidīts no savas dzimtenes Baltkrievijas un ne pārāk gaidīts viesis Krievijā. Tāds ir ietekmīgais žurnālists Pāvils Šeremets, kurš no savas pašreizējās mājvietas – Ukrainas galvaspilsētas Kijevas šonedēļ bija ieradies Rīgā. Par savu personīgo traģēdiju viņš sauc tuvā drauga Borisa Ņemcova slepkavību. Kā saka pats žurnālists – viņa dzīve ir uzskatāms piemērs, kā dažādu valstu līderu neprātīgā politika ir salauzusi dzīvi un karjeru. Un tādu kā viņš ir miljoniem.
Žurnālists Pāvils Šeremets ir baltkrievs. Baltkrievijā sācis žurnālista karjeru, ko turpinājis Krievijas televīzijas Pirmajā kanālā. Kad Vladimira Putina režīms sāka mediju darbu ierobežot, 2008.gadā viņš no darba aizgāja.
PĀVILS ŠEREMETS, žurnālists, «Ukrainskaja pravda» blogeris: - Kad es satiekos ar saviem Krievijas televīzijas kolēģiem, viņiem ir kauns. Un viņi visu laiku atvainojas. Un sāk man stāstīt – tu saproti, man ir kredīts, hipotēka, ģimene. Tā, it kā man nebūtu ģimenes vai kredīta. Tas ir smagi - dzīvot, strādāt un zināt, ka tu katru dienu melo un katrs cilvēks var tev uz ielas pienākt un iespļaut sejā par to, ko tu esi izdarījis. Es uzskatu, ka Krievijas žurnālisti, kuri strādā televīzijā, ir tieši atbildīgi par cilvēku nāvi Austrumukrainā. Viņi tieši tāpat ir vainīgi pie šā kara kā teroristi – Strelkovs, Baradajs, kā Krievijas karavīri, kā «Vienotā Krievija» un Putins. Tāpēc es guļu mierīgi, sirdsapziņa man ir tīra.
Šeremets uzskata, ka Putina plāns esot noturēties pie varas maksimāli ilgi. Nākamgad parlamenta vēlēšanās partija «Vienotā Krievija» gatavojas pārliecinošai uzvarai. Un valsts turpinās tērēt fantastisku naudu, lai attīstītu armiju. Jo Krievijas līderi uzskata, ka cieņu var iemantot tikai tie, kuriem ir daudz tanku.
PĀVILS ŠEREMETS: - Es domāju, ka Putins turpinās karu ar Ukrainu. Un ne obligāti ar tankiem un zaldātiem. Viņam ir principiāls plāns – Ukrainas kā valsts iznīcināšana. Un viņš to mēģinās panākt jebkuriem līdzekļiem – kara, ekonomiskiem, politiskiem. Viņš Ukrainas dēļ ir kļuvis par izraidīto pasaules politiskajā arēnā. Un viņam ir jāpierāda visai pasaulei – Obamam, Merkelei, Olandam, ka viņam bija taisnība, ka Ukraina ir «failed country». Tāpēc no Ukrainas viņš neatlaidīsies.
Īpaši ciešas attiecības žurnālistam bijušas ar Krievijas opozīcijas līderi Borisu Ņemcovu. Drauga nāve bijis neiedomājams šoks. Šeremets uzskata, ka atlikušajiem Krievijas opozicionāriem vairs nav līdera ar tādu pieredzi, zināšanām un harismu, kurš spētu aiz sevis pulcēt masas. Neatkarīgi no tā, kurš vainojams Ņemcova nāvē, Kremlim slepkavība bijusi izdevīga, lai mazinātu opozīcijas cīņas sparu.
PĀVILS ŠEREMETS: - Kad nogalināja Ņemcovu, es sajutu tukšumu. Pilnīgu tukšumu. Es biju paralizēts. Tas ir briesmīgi... Kad atceros... Man vieglāk ir runāt par politiku, nevis par Borisu. Jo es joprojām nespēju noturēties, lai arī esmu tāds veselīgs vecis. Man ir sajūta, ka esmu zaudējis vecāko brāli. Mums vecuma starpība ar viņu bija 11 gadi, un viņš man pēdējos gadus bija kā vecākais brālis. Vienmēr varēju rēķināties ar viņa atbalstu un viņa palīdzību.
Žurnālists cietis arī cita režīma dēļ. Dzimtenē Baltkrievijā Pāvils Šeremets kļuvis par nevēlamu personu – savu izteikumu un darba dēļ vairākkārt sēdējis Baltkrievijas cietumos. Vienu reizi izlaists pēc Borisa Jeļcina personīga lūguma. Pret režīmu dziļi personisks naids radies kopš 2000.gada. Tolaik Baltkrievijā bez vēsts pazuda Pāvila kolēģis operators Dmitrijs Zavadskis. Līdzīgi kā vairāki opozīcijas politiķi, Zavadskis tā arī nav atrasts.
PĀVILS ŠEREMETS: - Nav šaubu, ka viņš ir nolaupīts un nogalināts. Ir dažādas versijas, kurš to izdarīja un kā. Bet viss noved pie tā, ka vainīgi ir Baltkrievijas specdienesti. «Nāves vienības», kuras pirms 15 gadiem Lukašenko kritiskos brīžos nolaupīja un nogalināja cilvēkus. Tas atgādina to, kas šobrīd notiek Krievijā. Šobrīd Putinam Krievijā ir tāds kritisks brīdis. Viņi ir iebiedēti, viņi baidās no revolūcijas un sarīko tādas smagas represijas. Kā Ņemcova slepkavība, kā opozīcijas aktīvistu aresti un piekaušanas, antimaidans, radikālu grupējumu veidošana, kas uzbrūk opozīcijas aktīvistiem. Tas ļoti atgādina to, kas notika Baltkrievijā pirms 15 gadiem.
Par pēdējo Eiropas diktatoru dēvētais Aleksandrs Lukašenko pie varas nāca 1994.gadā. Pēc desmit gadiem Lukašenko referendumā panāca grozījumus konstitūcijā – ka vienu cilvēku par prezidentu var pārvēlēt neskaitāmas reizes. Šogad būs kārtējās vēlēšanas, kurās, visticamāk, prezidentu Lukašenko pārvēlēs jau piekto reizi.
ALEKSANDRS LUKAŠENKO, Baltkrievijas prezidents: - Šodien Krievijas politologi un žurnālisti paziņo, ka Lukašenko 2015.gads esot īpašs. Notiks prezidenta vēlēšanas, tāpēc esot cerība un iespēja viņu atstādināt. Nomierinieties kungi. Lukašenko nav tas cilvēks, kuru var atstādināt. Viņš prezidenta maizi jau ir atēdies. Pat pašās sliktākajās situācijās es nepārdzīvošu. Bet atstādināt mani var tikai baltkrievu tauta. Pat ja visa pasaule nostāsies pret Lukašenko, viņš tik un tā kļūs par prezidentu, ja vien viņš to vēlēsies!
Iepriekšējās vēlēšanas 2010.gada decembrī pavadīja protesti Minskas ielās. Demonstrācijas apspieda drošības dienests. Smagi piekāva, arestēja un līdz pat sešiem gadiem cietumā ieslodzīja žurnālistus, opozīcijas līderus un viņu atbalstītājus.
PĀVILS ŠEREMETS: - Tas nav viegli, dzīvot ar sajūtu, ka tu atbraukt uz dzimteni. Pirms gada man nomira tēvs. Kad viņš vēl bija dzīvs, viņš lika man apsolīt, ka brīdī, kad viņš nomirs, nebraukšu uz viņa bērēm. Un es viņam apsolīju – jā, protams. Bet, kad to teicu, es zināju, ka lauzīšu šo solījumu. (..) Es biju «impērijas cilvēks». Piedzimu Minskā, man ir Krievijas pase, bet dzīvoju Kijevā. Man ir daudz grūtāk apzināties, ka mana pasaule, nosacītā «krievu pasaule» Putina dēļ ir sabrukusi. Un tādu kā es ir miljoni. Mēs šīs avantūras dēļ un šo dažādo mītisko ideju dēļ esam cietuši.
Latvija pēdējos divus gadus kļuvusi par sarunu vedēju starp Baltkrieviju un Eiropu. Mūsu ārlietu ministrs Briseles uzdevumā ticies arī ar Lukašenko. Eiropai neesot ilūziju, ka režīms ir demokrātisks. Tālāka sadarbība iespējama vien tad, ja Baltkrievijā atbrīvos politieslodzītos, pārtrauks ierobežot preses un citas brīvības.
EDGARS RINKĒVIČS, ārlietu ministrs (Vienotība): - Savā ziņā jā – prezidentūras elements un mūsu nostāja, sākot ar 2013.gadu, ir izvirzījusi mūs par tādu valsti, kas cenšas normalizēt šīs attiecības, balstoties uz pietiekami delikātu līdzsvaru starp interesēm un vērtībām. Un ārpolitikā parasti šo līdzsvaru novilkt ir diezgan sarežģīti un dažreiz ir jābūt samērā filigrāniem.
Baltkrievijā tuvojas prezidenta vēlēšanas, bet ekonomika stagnē, algu izmaksas sāk kavēties. Lai briestošo neapmierinātību sabiedrībā mazinātu, Lukašenko nepieciešams iegūt no Eiropas lētus aizdevumus. Tas, pēc Pāvila Šeremeta domām, esot vienīgais iemesls, kāpēc Baltkrievija uz brīdi sākusi skatīties Rietumu virzienā. Žurnālists piekrīt – labāk ar Baltkrieviju runāt, nekā to nedarīt. Tomēr Eiropai jābūt piesardzīgai.
PĀVILS ŠEREMETS: - Viss jau sen ir pateikts. Atbrīvo politieslodzītos, pārtrauc noniecināt opozīciju, sarīko brīvas vēlēšanas, un mēs tev palīdzēsim. Viss ir skaidrs. Dot viņam naudu pirms tam kategoriski nedrīkst. Tāpēc, ka viņš apmānīs.
Maijā Rīgā notiks austrumpartnerības valstu samits. Tuvākajās dienās vairākām valstīm, tajā skaitā Baltkrievijai, Eiropas prezidents izsūtīs ielūgumus ierasties Latvijā. Vai uz Rīgu brauks pats Lukašenko, vai arī kāds zemāka līmeņa politiķis, tikšot saskaņots diplomātiskajos kanālos nākamā mēneša laikā.
