Valsts prezidenta Andra Bērziņa reitingu viņa prezidēšanas laikā raksturo vārds stabilitāte, norāda «Latvijas Faktu» direktors Aigars Freimanis.
Bērziņa reitings prezidentūras gados bijis stabils visu laiku bez lielām izmaiņām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Pirmais vārds, kas nāk prātā, skatoties uz viņa reitingiem, kā viņš tiek vērtēts sabiedrībā, ir stabilitāte. Atšķirībā no praktiski visiem priekštečiem, kuriem garākā laika posmā ir bijušas izmaiņas reitingā, viņam arī ir bijušas, bet svārstības ir salīdzinoši nelielas,» raksturoja sociologs.
Sākot darbību Valsts prezidenta amatā, Bērziņš īstenojis akcijas, ko sabiedrība novērtēja pozitīvi, piemēram, atteicās izmantot Jūrmalas rezidenci un ziedoja savu algu skolām.
«Lieta, kas nāca viņam līdzi, - viņš atstāja emocionāla cilvēka iespaidu. Tas bija redzams,» atzīmēja Freimanis, minot skolas apmeklējumu un emocionālo tikšanos ar skolotāju, kas nav bijis iestudēts.
«Latvijas Faktu» dati liecina, ka martā Bērziņa darbību drīzāk pozitīvi vērtēja 32,2% iedzīvotāju, pozitīvi - 13,1%, drīzāk negatīvi - 25,5%, negatīvi - 19,9%.
«Kopumā viņa reitings ir mazliet pozitīvs
jeb to cilvēku skaits, kas viņu vērtē pozitīvi, ir lielāks nekā to cilvēku skaits, kas viņu vērtē negatīvi,» skaidro Freimanis.
Par prezidenta «zvaigžņu stundu» eksperts min Bērziņa vērtējumu par Zolitūdes traģēdiju. «Pretstatā daudzu politiķu minstināšanai prezidents atstāja iespaidu,» atgādināja Freimanis.
Prezidenta darbība ārpolitikā reitingos atsevišķi nav vērtēta.
«Ņemot vērā ekspertu kopienu spriedumus, dažādu ietekmīgu grupu spriedumus un vērtējumus par viņu, varbūt daļā sabiedrības viņš nav vērtēts tik augstu kā viņa priekšteči, bet tā ir vairāk hipotēze, kas nav mērīta,» norādīja sociologs.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš piektdien paziņos, vai kandidēs uz otru termiņu; viņš izvērtējis pēdējā gada notikumus, kā arī iespējamo atbalstu Saeimā.
Pašlaik viņa kandidatūrai publiski atbalstu ir paudusi tikai koalīcijā esošā ZZS.
Andris Bērziņš Valsts prezidenta amatā stājās 2011.gada 8.jūlijā.
Likums paredz, ka kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā prezidenta pilnvaru laika beigām. Savukārt prezidenta vēlēšanām Saeimas sēde jāsasauc ne vēlāk kā 30 dienu pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām.