«Guardian» analizē, kā Latvijai saglabāt savu valodu (15)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Internets un tā tehnoloģijas grauj daudzu pasaules valstu valodas, taču īpaši izteikti tas notiek Baltijas valstīs, teikts «The Guardian» publikācijā, kurā analizēts, ko latviešiem lietas labā darīt.

Raksta autors ir uzņēmuma «Tilde» pārstāvis Rihards Kalniņš.

Baltijas valstis daudzvalodības ziņā uzskatāmas par Eiropas lecekti. Bilingvisms Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir norma, bet trilingvisms arvien izteiktāk kļūst par jauno standartu, raksta «The Guardian». Šā iemesla dēļ noklīdušam ārvalstniekam Rīgā, Viļņā vai Tallinā atrast kādu savā valodā runājošu izredzes esot diezgan labas.

Latvijā bilingvāli ir 95% iedzīvotāju un 54% var sazināties vismaz trijās valodās. Tādējādi Latvijā ir otrs augstākais bilingvisma procents Eiropā, un tā iekļūst tikai astoņu Eiropas Savienības valstu vidū, kuros vairākums pilsoņu ir trilingvāli, - Eiropas Savienībā tas noteikts par vienu no ilgtermiņa mērķiem, un to izpildīt jau izdevies arī Lietuvai un Igaunijai.

Neskatoties uz labajām svešvalodu zināšanām, baltieši savu dzimto valodu tur sirdij tuvu, «The Guardian» publikācijā izsakās kompānijas «Tilde» pārstāvis Rihards Kalniņš, skaidrojot, ka valoda ir cilvēku identitātes saikne. «Tā ir mūsu dzejas, mūsu tautas dziesmu un dziesmu festivālu valoda.»

Tomēr uz jautājumu, kādu valodu Baltijas profesionāļi izmanto savā darbā, atbilde ir cita. Visbiežāk multilingvālie baltieši sacīs, ka sāk izmantot arvien vairāk angļu vārdu, lai skaidrotu savas tirdzniecības tehniskos aspektus, un dzimtā valoda tiek jaukta kopā ar terminiem angļu valodā. Angļu valoda profesionālajā jomā arvien biežāk kļūst par sanāksmju, produktu prezentāciju un oficiālu sarunu valodu, tādējādi arvien vairāk veicinot tās izplatību.

Baltijas tautu valodas nav uzņēmējdarbības terminoloģijā apdalītas. Tās ir pasaules bagātāko valodu vidū, kuru gramatika paver elastīgas un plašas iespējas izteikties, skaidro Kalniņš. Igauņu valodā, piemēram, ir 14 lietvārdu locījumi, latviešu valodā ir mulsinoši divburtu priedēkļi, kas pauž viltīgas nozīmes izmaiņas gandrīz jebkuram lietvārdam vai darbības vārdam.

Taču ir taisnība, ka mazākām valodām nav dotas iespējas attīstīties un digitālajā laikmetā operatīvi izsekot visiem jauninājumiem, jo lielākas valodas, īpaši angļu valoda, sekojot krievu, spāņu, ķīniešu un arābu valodai, dominē digitālajā telpā. Angļu valoda šajā ziņā ir līdere, piedāvājot 30-50% visa Interneta satura.

Dažu lielāko valodu dominance Internetā nozīmē to, ka tās kļūst par terminoloģijas līderēm, runājot par tehnoloģiju, datorprogrammām un uzņēmējdarbību. Un tāpēc kļūst arvien grūtāk par šīm tēmām diskutēt dzimtajā valodā.

Jaunākie pētījumi rāda, ka Baltijas valstu valodas šajā nelaimē nav vienas: «Meta-Net» (pētniecības centru tīkls, kas pēta tehnoloģiju ietekmi uz valodām) nesenākais ziņojums rāda, ka

digitālā «izmiršana» draud 21 Eiropas valodai. Tā vien rādās, ka nāve nāks, bruņojusies ar iPhone, nevis izkapti.

Šī mazāko valodu digitālā izmiršana kļūs arvien akūtāka, internetam iemantojot arvien lielāku ietekmi vai ikkatrā mūsu dzīves aspektā, diktējot to, kā mēs runājam un domājam. Viedtelefoni, planšetdatori, mobilās aplikācijas un sociālie mediji arvien palielina digitālā visuma izplešanos, pavadot mūs soli solī jau kopš brīža, kad pamostamies (un pārbaudām jaunākās ziņas vai epastu), un līdz brīdim, kad aizmiegam (pēdējais skats savā Twitter lapā).

Ko apdraudētās valodas var darīt lietas labā? Atbilde diez vai slēpjas stingrākā valodas politikā, tā kā politika parasti izrādījusies nespējīga «ieskaidrot» cilvēkiem, kas vai kā viņiem jārunā, drīzāk jādomā par tehnoloģiskajiem instrumentiem, kas valodu mūsdienās balsta.

Lai veicinātu mazāko valodu turpmāku attīstību, jāturpina attīstīt tehnoloģijas, kas šīm mazākajām valodām piedāvā tādu pašu atbalstu, kā lielākajām valodām. Runa varētu būt par darbvirsmas korektūras rīkiem, daudzvalodu aplikācijām un interfeisiem, tiešsaistes enciklopēdijām un citiem digitālajiem resursiem.

Kalniņš ir pārliecināts, ka tādi tulkošanas giganti kā «Google Translate» nespēj nodrošināt kvalitatīvu mazo valodu tehnisko atbalstu, tādēļ lietojamas specializētas mašīntulkošanas programmas.

Komentāri (15)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu