Snoudens pauž atzinību Obamas virzītajām NSA reformām

Bijušais ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) analītiķis Edvards Snoudens, kurš izpaudis Savienoto Valstu specdienestu noslēpumus, otrdien paudis atzinību prezidenta Baraka Obamas virzītajām NSA reformām.

Obama otrdien paziņoja, ka saņēmis reformu priekšlikumu, kas spēs mazināt sabiedrības galvenās bažas par Nacionālās drošības pārvaldes spiegošanas metodēm un privātuma aizsardzību.

«Tas ir pagrieziena punkts, un tas iezīmē sākumu jauniem centieniem atkarot mūsu tiesības NSA un atjaunot sabiedrības vietu pie valdības galda,» paziņoja Snoudens, kurš pašreiz atrodas Maskavā.

Laikraksts «New York Times» vēstīja, ka ierosinātās izmaiņas pieliktu punktu NSA sistemātiskajai datu vākšanai par amerikāņu telefona sakaru lietošanas paradumiem un atstātu datus telefonu kompāniju ziņā.

Minētais priekšlikums «garantēs, ka valdības rīcībā nebūs metadatu», norādīja Obama.

Sīkāku informāciju par priekšlikumu prezidents nesniedza, bet norādīja, ka reformas nodrošinās, ka tiesneši pārskatīs ne tikai kopējo programmu, bet arī katru individuālo izmeklēšanu, kas veikta datos.

Līdz šim nebija ierobežojumu

Līdz šim NSA bija atļauts bez ierobežojumiem pārbaudīt metadatu ierakstus, ko tā savākusi no telefonu kompānijām, un pārvaldei nebija nepieciešama tiesneša atļauja katrai izmeklēšanai.

«Es esmu pārliecināts, ka priekšlikums ļaus mums darīt to, kas nepieciešams, attiecībā uz teroristu uzbrukumu briesmām (..), bet darīt veidā», kas mazinās sabiedrības bažas, norādīja Obama.

Prezidents arī noraidīja apgalvojumus, ka Snoudena nopludinātā informācija par ASV izlūkdienestu vērienīgajām izspiegošanas programmām, tostarp vairāku Eiropas valstu līderu izspiegošanu, ir kaitējusi Savienoto Valstu attiecībām ar Eiropu un citām valstīm.

Obama norādīja, ka jebkurš jautājums var radīt nesaskaņas starp valstīm, bet tas nenosaka savstarpējās attiecības.

Viņš pauda pārliecību, ka visiem ASV izlūkdienestu darbiniekiem ir vislabākie nolūki un viņi neokšķerējas pa parasto vāciešu, franču vai amerikāņu pilsoņu dzīvi.

Obama uzsvēra, ka novērošanai jābūt šauri definētam mērķim, kas saistīts ar terorismu, cīņu pret bruņošanos, cilvēku kontrabandu un citiem jautājumiem, par kuriem visi piekrīt, ka tie ir jārisina.

Snoudens atzina, ka šīs reformas, ja tiks īstenotas, būs vēsturiskas.

«Prezidents Obama tagad ir apstiprinājis, ka šīs masu novērošanas programmas, kas turētas slepenībā no sabiedrības un aizstāvētas vairāk aiz refleksa, nevis saprāta, patiesībā ir nevajadzīgas un būtu jābeidz,» norādīja Snoudens.

Trešdien Snoudens un viņa atbalstītāji, tostarp bijušās ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) un Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) amatpersonas, gatavojas iesniegt ASV Tieslietu ministrijai un Valsts departamentam petīciju ar 100 000 parakstiem, kurā ASV aicinātas atdot Snoudenam pasi, lai viņš varētu ceļot un meklēt politisku patvērumu.

ASV Snoudens apsūdzēts spiegošanā un valdības īpašuma zādzībā. Viņam piešķirts pagaidu patvērums Krievijā. Vašingtona atkārtoti aicinājusi Snoudenu atgriezties un stāties tiesas priekšā.

Uz augšu