Kā top viskijs un citi interesanti fakti (1)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: publicitātes

Viskija ražošana ir smalks process, kurā katra nianse dzērienam vēlāk piešķir īpašu aromātu, garšu un izskatu. Lūk interesanti fakti par viskija ražošanu.

No vīnogām ražo brendiju, no graudiem un kartupeļiem – degvīnu, no cukurniedrēm – rumu; viskiju pagatavo no visdažādākajiem graudiem (miežiem, kviešiem, rudziem, kukurūzas un citiem) un iesala (biežāk miežu). Attiecīgā izejviela arī «atbild» par attiecīgā dzēriena krāsu un garšu.

Graudu izvēle ir atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem un augsnes, pamatā tiek izmantoti tie graudi, kas labāk aug ražotnes apkārtnē. Iesalu biežāk izmanto tāpēc, ka kaltētos izdiedzētos graudos ar enzīmu palīdzību veidojas daudz vairāk cukura, kas turpmākajā viskija ražošanas procesā palīdz dabūt viskiju ar īpašo raksturu, ar savu īpašo smaržu un garšu.

Foto: publicitātes

Kā to gatavo?

Viskiju Īrijā un Skotijā tradicionāli gatavoja ar destilācijas iekārtu no raudzētas saldās suslas – šķidruma, kas ļoti līdzīgs alum.

Destilāciju jeb pārtvaicēšanu viskija ražošanā izmantoja, lai izdalītu spirtu no citām vielām. Ūdens pārvēršas par tvaiku 100 grādu temperatūrā, bet spirts jeb etanols - 78,3 grādu temperatūrā. Tā, balsoties uz dažādu vielu gaistamību dažādās temperatūrās, tiek pagatavots viskija destilāts.

Foto: publicitātes

Spirts pārvēršas par tvaiku 78,3 grādu temperatūrā. Tam līdzi pārtvaicējas arī daudzas citas vielas, kas piešķir destilātam īpatnējas garšas un raksturu.

Tāpēc sākotnēji viskiju destilēja speciālos kublos vairākas reizes un pat dažreiz mīkstināja ar medu vai slēpa sliktas garšas īpatnības, aromatizējot to ar dažādām zālītēm.

Kas īpašs īru viskijam?

Katrā valstī, kurā ražo viskiju, ir kopējie noteikumi un īpatnības, kas padara tās valsts viskiju par unikālu dzērienu ar savām garšas niansēm.

Īru viskijs tiek destilēts trīs reizes. Savukārt izteikts kūdras dūmu aromāts piemīt tikai skotu viskijiem, jo ar tās palīdzību tiek žāvēti graudi un iesals, kas piešķir skotu viskijiem īpašu raksturu un smagumu.

Jaunas apdedzinātas mucas izmanto tikai amerikāņi, kas padara burbonu par īpatnēju viskiju, jo Īrija un Skotija nav bagātas ar ozolkoka mežiem, un viņi spiesti iepirkt mucas, kurās jau izturēts burbons vai šerijs, jo jaunās mucas kopā ar transportēšanu izmaksā ļoti dārgi.

Īrijā viskija ražošanai izmanto gan graudus, gan iesalu, pagatavo jauktus un viena iesala viskijus, bet visbiežāk trīs reizes destilē, lai pagatavotu to īpaši maigu. Pēc pirmās destilācijas šķidrumā ir līdz 30% alkohola, pēc otrās - līdz 65%; pēc trešās destilācijas viskijs gandrīz nekļūst stiprāks, bet tā vajadzīga, lai vēl vairāk attīrītu dzērienu no piemaisījumiem.

Tā īru viskijs iegūst labu «ķermeni» - ja paceļ glāzi ar viskiju un griežot noskalo glāzes sieniņas, tad var redzēt, kā notek viskijs:

ja tas notek ātri un tam ir tievas «kājiņas», tad viskijs ir bez rakstura

jeb citiem vārdiem visbiežāk tādam viskijam garša būs vājāka nekā tam, kurš notek lēni, ar biezākām kājiņām un biežāk ir respektabls un bagāts viskijs.

Īru viskijiem piemīt garšas bagātība bez īpaša asuma, krēmīgs, tas labi baudāms kopā ar kafiju, šokolādi, medu, alu un saldo krējumu.

Viskija izturēšanas ilgums

Par izturēšanas laiku tiek uzskaitīts periods, kuru viskijs pavada ozolkoka mucās. Respektīvi ilgi stikla pudelē pavadīti gadi neskaitās pie dzēriena «stāža», jo tas nekā nevar uzlabot dzēriena garšu. Viskijus iztur ozolkoka mucās. Tieši īri izmanto mucas, kurās agrāk izturēts burbons un šerijs. Izturēšanas laiks var būt dažāds, bet

reti kāds viskijs tiek izturēts ilgāk par 20 gadiem, jo ir liela iespēja, ka no ilgas glabāšanas mucā tas var paņemt pārāk daudz no mucas

un garša var sabojāties.

Ar katru izturēšanas gadu viskija garša kļūs bagātāka un spēcīgāka.

Katru gadu izturot viskiju mucās, kāda daļa no tā, pārsvarā tie ir vieglie spirti, izgaro caur koka porām.

Ražotāji to sauc par «eņģeļu devu». Mucās paliek citi piemaisījumi, kuri padara viskiju koncentrētāku, un, jo ilgāk iztur viskiju mucās, jo bagātāka un spēcīgāka būs tā garša. Mainīsies arī krāsa, kura kļūs intensīvāka, un smarža, kurai pievienosies klāt arī citas notis no mucas.

Īrijā tiek ražoti četri viskija veidi:

  • «Single Malt» ir viskijs, kurš tiek izgatavots 100% no miežu iesala destilācijas kublos un ir ar īpašu raksturu;

  • «Single Grain» ir viskijs, kurš tiek izgatavots no graudiem nepārtrauktas destilācijas aparātā, viegls viskijs bez īpašas garšas, pārsvarā tiek ražots jaukšanai ar citiem viskijiem;

  • «Pure Pot Still» ir unikāls viskija veids, kurš tiek pagatavots tikai un vienīgi Īrijā no miežu iesala un no miežiem vienā destilācijas kublā, garša patīkami bagāta;

  • «Blended» ir viskijs, kurš tiek sajaukts kopā ar kādiem no iepriekšējiem viskijiem, garša ir atkarīga no sajaukuma.

«Bourbon» ir amerikāņu viskijs, kurš vismaz 51% pagatavots no kukurūzas destilāta.

Kā labāk izgarošot?

Katrs viskijs ir unikāls, bet daudziem izraisa grūtības atrast atšķirības. Degustējot viskiju, lai labāk izjustu tā buķeti un garšu, profesionāļi iesaka tam pievienot nedaudz tīra ūdens.

Šādā veidā degustētājam ir daudz vieglāk atrast viskija īpatnības un izjust tā garšas buķeti, jo ūdens samazina alkohola koncentrāciju dzērienā un spirta daudzums vairs netraucē izjust aromāta un garšas nianses.

Vislabāk atšķaidīt viskiju ar ūdeni, kuru izmanto tieši šā viskija ražošanā,

bet, ja to izdarīt nav iespējams, tad labāk izmantot neitrālu ūdeni bez garšas.



Komentāri (1)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu