Kasjanovs: Putins tuvojas bezizejai

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TASS/Scanpix

Priekšstats par to, ka Kremlī sākušās grupējumu cīņas par varu, ir maldīgs, jo Kremlī nav tādu grupu, kas spētu cīnīties pret Putinu, - tajā ir tikai Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgi. Tāpēc jautājums par Krievijas nākotni ir tiešā mērā saistīts ar Putina atklāsmēm un to, ko viņš gatavojas darīt.

Taču situācija ir kļuvusi ļoti sarežģīta no visām pusēm - starptautiskās sabiedrības vēršanās pret agresiju Ukrainā, naftas cenu kritums un augošā sociālā spriedze, ko izraisa ekonomikas lejupslīde, samazina valdības spējas nodrošināt solījumu izpildi un veikt sociālās izmaksas, tāpēc virs Putina galvas briest mākoņi, šovakar LTV raidījumā «Viens pret vienu» sacīja Ņemcova līdzgaitnieks, bijušais Krievijas premjers Mihails Kasjanovs.

Tāpēc Putinam šogad nāksies pieņemt lēmumu, vai viņš vēlas turpināt iesākto vai ne, norādīja Kasjanovs. Ļaunākajā gadījumā Putins varētu palikt pie saviem uzskatiem, mēģinātu turpināt kontrolēt visu valstī un pierobežā notiekošo, pievilktu skrūves sabiedrībai un politikai, kurā nekādas vēlēšanas un politiskā brīvība nepastāv. Otrs scenārijs varētu būt, ka Putins sāks formulēt stratēģiju savas un valdošās grupas aiziešanai. «Tas ir izdarāms.

Izredzes panākt mierīgu risinājumu vēl ir,»

uzskata Kasjanovs.

«Gribu ticēt, ka Putina un viņa tuvāko līdzgaitnieku galvās ir saprāts un viņi domā par aiziešanu. Vienīgais šāds ceļš ir vēlēšanas - tas ir vienīgais ceļš, kā noregulēt problēmas, kas pastāv,» sacīja bijušais Krievijas premjers.

Kasjanovs piebilda, ka

jautājums nav par to, vai Putins padodas vai nepadodas, - jautājums ir par bezizeju, kas viņam tuvojas.

Lai gan vairumam šķiet, ka nav iespējams iztēloties, ka Putins pieņems liberālus lēmumus, lai atspriegotu situāciju, Kasjanovs minēja piemēru no 2011.gada decembra, kad Maskavā simtiem tūkstoši cilvēku izgāja demonstrācijās un mītiņos, protestējot pret vēlēšanām, kas nebija brīvas un tika falsificētas. «Tad taču Putins piekāpās prasībām sākt politisko reformu,» atgādina Kasjanovs. Tiesa, jau pēc mēneša, kad Putins saprata, ka ne katru dienu ielās izies simtiem tūkstoši cilvēku, reforma tika izbeigta un sākās pretējs process. Tomēr, pēc Kasjanova domām, šī pieredze apliecina, ka Putins ir spējīgs sākt situācijas atspriegošanu un sākt sarunas ar opozīciju.

Kasjanovs uzskata, ka Kremļa opozicionāra Borisa

Ņemcova slepkavība ir kļuvusi par pavērsiena punktu lielo pilsētu iedzīvotāju un vidusšķiras apziņā, kam nav vienalga, kas notiek valstī.

«Cilvēki sāk citādāk vērtēt to, kas noticis vakar, kas notiek šodien un kas var notikt rīt. Tas ir nozīmīgs pārmaiņu punkts šo cilvēku domāšanā. Tas ir ļoti svarīgi, jo tieši vidusšķira, inteliģence ir jebkuras sabiedrības virzītājspēks. Mums, demokrātiski noskaņotajiem, tas dod cerības, ka viss nav tik slikti un ka izmaiņas ir iespējamas,» viņš sacīja.

Pagaidām gan fiksēt pārmaiņas sabiedrībā nav iespējams, jo kopš slepkavības aizritējis tikai mēnesis, tomēr par to, ka cilvēku apziņā izmaiņas notiek, Kasjanovs pārliecinājies sarunās ar iedzīvotājiem; par to liecina arī fakts, ka daudzi izvēlas aizbraukt no valsts un kopā ar visu ģimeni dodas prom no Krievijas, tostarp uz Baltijas valstīm. Aizbraucēji galvenokārt ir uzņēmēji, kuri vairs netic, ka Krievijā iespējamas pozitīvas pārmaiņas.

Kasjanovs arī pauda viedokli, ka Ņemcova slepkavība nenozīmē, ka sākušās represijas, opozicionāru izsekošana vai tamlīdzīgi, taču ir nostiprinājusies vispārējā naida un nelabvēlības gaisotne, kas ir morāli un psiholoģiski ļoti smaga. Viņš norādīja, ka cilvēku domu apmaiņa notiek ne vairs kā mierīga, līdzsvarota diskusija, bet jūtama neiecietība pret citu, alternatīvu viedokli. Šādu gaisotni radījusi Putina vara, kura vainojama Ņemcova bojāejā.

«Neticu, ka vara deva pavēli nogalināt Ņemcovu, bet tā radīja gaisotni, kurā politiskā slepkavība ir iespējama.

Viņi to izdarīja. Un propagandisti, kas TV ekrānos radīja šo propagandu un naidu, arī ir vainīgi,» uzsvēra Kasjanovs.

Kasjanovs sācis gatavot priekšlikumu, ka

jāizveido speciāls personu saraksts, kas vainojamas savstarpējās neiecietības un naida gaisotnes radīšanā.

«Viņi grauj Krievijas sabiedrības pamatus, un viņi jāsoda,» viņš uzsvēra, kā centrālos propagandistus minot Dmitriju Kiseļovu, Vladimiru Solovjovu un Margaritu Simonjanu. «Tie ir visiem zināmi cilvēki, kuri sabiedrību piespiež domāt atbilstoši formulai «savējais - svešais».»

Bijušais Putina līdzgaitnieks norāda, ka spriedze pastāv, taču tā nav Kremlī. Sabiedrībā pastāv priekšstats, ka Kremlī notiek saspringta cīņa, diskusija utt., un versijas par Ņemcova slepkavību grozās ap to pašu. Sākotnēji tika izvirzītas versijas, ka slepkavībā vainojami ASV specdienesti, pēc tam - ka tie bijuši Ukrainas specdienesti vai ka slepkavība notikusi pret musulmaņiem vērsta naidīguma dēļ, lai gan Ņemcovs nekad nav paudis neiecietību pret musulmaņiem. Tagad Kremlis sapratis, ka šādas blēņas nedarbojas, tāpēc jaunākā versija ir - ka notikusi motivēta slepkavība.

«Vara vairs nezina, kā izturēties, un dara visu, lai tā neizskatītos pēc politiskās izrēķināšanās, kaut arī tā bija tieši politiskā izrēķināšanās,»

norādīja Kasjanovs.

Jautāts, kāpēc lai Putins runātu ar demokrātiem opozīcijā, kuriem ir zems reitings, Kasjanovs atzīmēja, ka Krievijā ir pavisam citādāka situācija nekā Rietumos. «Mēs Putina vadībā ejam uz kolapsu, un tas nav jautājums, kurš ir populārs un kurš ne,» viņš uzsvēra, paskaidrojot, ka Krievijā populārs ir tas, kuram ir pieeja televīzijai, un

Putina 80% reitings nebūt nenozīmē, ka viņš iemieso tautas gribu. «Ja Krievijā izslēgsim propagandu, jau pēc trīs mēnešiem tauta runās citādāk, neatbalstīs šos agresijas centienus,»

uzskata Kasjanovs.

Kasjanovs gan piebilda, ka situācija lielajās pilsētās ir labāka nekā reģionos, jo pilsētās ir pieejams tīmeklis, kurā cilvēki, kam nav slinkums, var salīdzināt dažādus viedokļus par notikumiem iekšzemē un ārvalstīs. Kopumā internetu Krievijā lieto 50 miljoni cilvēku, taču tikai 10% no tiem to izmanto kā informācijas avotu, klāstīja Kasjanovs. Tikmēr reģionos situācija ir krietni bēdīgāka - tur iedzīvotājiem galvenais informācijas avots ir televīzija, kurā valda meli un agresīva propaganda, kas veido mobilizācijas sajūtu, ka «visapkārt ir ienaidnieki un esam ielenkti».

Tiklīdz agresoru apturēs, cilvēki sapratīs, ka nav nekādas uzvaras, un Putina 80% atbalstītāju pārvērtīsies par 20%, uzskata Kasjanovs.
KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu