Siguldas opermūzikas svētki ir daļa no pilsētas zīmola, būtu neprāts tos zaudēt

LETA
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka / LETA

Siguldas opermūzikas svētki ir pilsētas zīmola sastāvdaļa, tāpēc būtu neprāts tos zaudēt, preses konferencē par 23.Siguldas opermūzikas svētkiem uzsvēra Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics. Kā pastāstīja svētku vadītājs Dainis Kalns, viņš pēc iepriekšējiem svētkiem gribēja likt punktu to rīkošanai, bet Siguldas novada domes priekšsēdētājs uzrunāja, lai viņš tomēr turpinātu vadīt svētkus.

«Piecus gadus biju strādājis pie tā, lai svētkos piedalītos izcilais argentīniešu tenors Marselo Alvaress. Tas bija ļoti skaists brīdis. Bija skumji, ka viņa uzstāšanos redzēja tikai 3000 skatītāju,» stāstīja Kalns. Latviešu klausītāju pasivitāte bija iemesls, kāpēc viņš bija nolēmis svētkus vairāk nerīkot.

«Siguldas opermūzikas svētki ir vajadzīgi sabiedrībai, jo tajos var gūt tādu piepildījumu kā nekur citur. Mēs nevaram neatļauties rīkot svētkus. Siguldas zīmols dzīvo dažādās lietās. Kāds to redz caur sportu - mūsu olimpiešiem -, vēsturi - Turaidas pili - vai neparasto dabu, bet kāds to redz tieši caur opermūzikas svētkiem. Būtu neprāts to zaudēt. Kamēr opermūzikas svētki Siguldā varēs piedzimt, tie piedzims. Ar katru nākamo gadu arī negribas latiņu nolaist zemāk. Mēs iesim līdz galam,» teica Mitrevics.

Opermūzikas svētku kvalitāte nemazināsies

Arī Kalns norādīja, ka opermūzikas svētku kvalitāte nemazināsies. Sākot domāt par šī gada svētku programmu, viņš atgriezies pie opermūzikas svētku saknēm, kad pirmajos no tiem 1993. gadā bija uzaicināti ārzemēs dziedošie latviešu operdziedātāji. 31. jūlijā notiks galā koncerts «Mēs no Latvijas», kurā uzstāsies Latvijas solisti Rihards Mačanovskis, Krišjānis Norvelis, Dināra Rudāne, Romans Poļisadovs, Andris Ludvigs, Andžella Goba, Liene Kinča, Kalvis Kalniņš un citi, kā arī pareizticīgo vīru koris «Logos». Koncertu diriģēs Andris Poga. Kalns starp solistiem īpaši izcēla Rudāni, kurai pērn opermūzikas svētkos - pēc ļoti augstu nošu aizsniegšanas Riharda Štrausa skaņdarbā «Pavasara balss» - esot bijuši tikpat skaļi aplausi kā argentīnietim Alvaresam.

2. augustā «Grand» galā koncertā būs iespējams dzirdēt gan Alvaresa, gan Klementīnes Mergēnas balsi. Abi mākslinieki piedalījušies svētkos pagājušajā gadā. Mergēna pērn opermūzikas svētkos uzstājās Karmenas lomā, savukārt Alvaress regulāri uzstājas «La Scala» un «Metropolitan» operā, kā arī Parīzes nacionālajā operā un Cīrihes operā. Šajā koncertā uzstāsies arī dziedātāja Marina Rebeka, kā arī Dmitro Popovs un citi. Kalns uzsvēra, ka Rebeka ir «īsts brīnums», par kuru sajūsminās klausītāji daudzās pasaules operās. Rebeka uzstājusies «Metropolitain» un «Convent Garden», kā arī Vīnes valsts operā, Berlīnes vācu operā un Cīrihes operā. Koncertu vadīs diriģents Vladimirs Kiradžijevs. Pirms šī koncerta notiks arī Miervalda Jenča un Antras Bigačas koncerts Siguldas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kurā skanēs Emīla Dārziņa solodziesmas.

«Zelta zirgs»

Nozīmīgs būs Arvīda Žilinska operas «Zelta zirgs» iestudējums brīvā dabā, kas notiks 1.augustā plkst.21. «»Zelta zirgu» vēlējos iekļaut programmā jau pirms kādiem diviem gadiem. Nav tā, ka tā ir pasaku vai bērnu opera. Tā ir īsta gudrības grāmata,» atklāja Kalns. Viņš vizuālo noformējumu tāpēc uzdevis veidot jaunajiem māksliniekiem Kristai un Reinim Dzudzilo. Krista Dzudzilo stāstīja, ka tas ir ļoti aizkustinoši un svarīgi nelikt vilties. «Svarīgi nelikt vilties ne Dainim, ne Rainim,» uzsvēra abi mākslinieki.

Kalns stāstīja, ka svarīgi bijis tas, kurš dziedās Antiņa lomu. Viņam ieteikts solists Jānis Kurševs. Pats dziedātājs pastāstīja, ka viņam ir liels gods un prieks uzņemties šo lomu. «Es ticu labajam un ticu, ka cilvēkiem ir jādzīvo pāri pasaulīgajam,» uzsvēra Kurševs. Viņam stāsts sasaucas ar to, cik grūti Latvijā klājas cilvēkiem, īpaši pensionāriem. «Latvijā ir svarīgs Antiņa tēls - tāds, kurš mīl cilvēku un dabu. Šī ir arī iespēja atgādināt, īpaši jauniešiem, ka uz priekšu var tikt nevis ar viltību, bet ar sirsnību un pārdabisko palīdzību,» stāstīja Kurševs. Viņam pievienojās arī Saulcerītes lomas atveidotāja Jolanta Strikaite, norādot, ka Antiņš ir «tīrs» cilvēks, kura būtību ir grūti saprast. «Cilvēks ikdienā apaug ar pesimismu un rutīnu, bet mums katram vajadzētu tiekties uz balto mērķi,» uzsvēra Strikaite.

Kā stāstīja Kalns, viņš Žilinska mūzikā saklausījis līdzības ar Džakomo Pučīni mūziku. «Tāpēc tā arī ir populārākā opera, kura vairāk nekā 300 reizes spēlēta uz operas skatuves. Tā ir ļoti melodiska,» uzsvēra Kalns. Viņš arī norādīja, ka operā piedalās 140 mākslinieku. Kormeistars Gatis Langenfelds norādīja, ka ideja pēc 50 gadiem atkal atskaņot šo operu ir ļoti laba. Viņaprāt, šī opera ir ļoti mūsdienīga. «Tā ir ļoti saprotama mūzika, ļoti skaidra partitūra. Manuprāt, cilvēki būs ļoti gandarīti - gan tie, kuri operu dzirdēs pirmo reizi, gan tie, kuri jau dzirdējuši,» stāstīja Langfelds.

Režisors Guntis Gailītis norādīja, ka darbs pie operas ir ļoti grūts, jo to varētu veidot gan kā bērnu, gan kā simbolisku, gan kā reālu vai veristisku operu. Režisors operas tapšanā ķeršoties klāt pie saknēm. Viņaprāt, ir daudz motīvu, kas liek aizdomāties gan tiem, kuri veido operu, gan tiem, kuri to skatīsies.

Pirms operas Siguldas pils parkā notiks arī jauno talantu koncerts.

Opermūzikas svētkus atbalsta «BM auto» un «LNK Grup». 20% no svētku finansējuma nodrošina Siguldas novada dome. Kā norādīja Kalns, arī citiem atbalstītājiem vēl iespējams palīdzēt svētku veidošanā.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu