Saeimai joprojām neizdodas par «legālo narkotiku» izplatīšanu noteikt kriminālsodu, projekta «Legālā nāve» ietvaros ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «De facto». Likumsargi cīņā ar «legālo narkotiku» tirgoņiem atpaliek. Ķīmija, ar ko apsmidzina «augu maisījumu», saņem pagaidu aizlieguma statusu. Tas nozīmē, ka vēl gadu vielas analizē.
Ja viela ir aizliegta, bet kāds to izplata, par to draud kriminālsods
Tā tas ir gadījumos ar marihuānu, amfetamīnu, heroīnu un citām melnajā tirgū esošajām narkotikām. Taču atšķirīgi ir ar jaunām psihotropām vielām. Jānoskaidro, vai tās neizmanto, piemēram, kosmētikas ražošanā vai tīrīšanas līdzekļos. Ja atbilde ir noraidoša, tās iekļūst aizliegto vielu sarakstā.
Pagaidu aizlieguma statuss šobrīd ir 13 vielām. Nākamnedēļ tām, visticamāk, pievienosies vēl viena. Šāda saraksta izveidošana pērn rudenī bija pamatīgs solis cīņā pret «spaisa» tirdzniecību. Taču ne pilnīgs. Slimību profilakses un kvalitātes centra atkarības slimību riska analīzes nodaļas vadītāja Aija Pelne secinājusi, ka «tās sankcijas acīmredzot, izdodot šo likumu, līdz galam nebija pārdomātas. Administratīvie sodi īsti uz šiem nelegālajiem tirgoņiem nedarbojas. Ir vajadzīga kriminālatbildība.»
Policijas rokas šajā brīdī ir sasietas.
Likumsargi veic regulāras kratīšanas «legālo narkotiku» veikalos, lai izņemtu maisījumus. Taču arī tirgoņi kļūst aizvien veiklāki un lielus daudzumus uz vietas neglabā. Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins raidījumam «De facto» skaidro: «Ja mēs konstatējam ekspertīzes laikā, ka tā tomēr ir jauna psihoaktīva viela, kas nav iekļauta aizliegto vielu sarakstā, tad līdz ar to mums, protams, kriminālprocess ir jāizbeidz. Cilvēku mēs nevaram saukt pie kriminālatbildības.»
Rezultātā tirgoņi saņem vien administratīvu sodu par noteiktām kvalitātes prasībām neatbilstošu preces pārdošanu. Tas ir līdz tūkstoš četrsimt eiro. Taču uzņēmums
tajā brīdī bankrotē, sodu nesamaksā.
Tā vietā nodibina jaunu firmu. Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka p.i. Andrejs Aronovs uzskata, ka «mēs visu laiku industrijai skrienam astē. Mēs sekojam līdzi tehnoloģiskām novitātēm, bet atpaliekot nedaudz par vienu mazu soli. Ja mēs noteiktu mazliet citādāku prioritāti valstī un pārliktu to nastu atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai uz komersantu, kurš vēlas izplatīt to indi, lai viņš skraida pakaļ, lai viņš mēģina pierādīt, ka to, ko viņš grib tirgot, ka tas nav bīstams.»
Likumdevējiem vēl jāatrod veids, kā to panākt
Tas būtu līdzīgi kā ar zālēm – pirms tās nonāk tirdzniecībā, jāpierāda to nekaitīgums. Protams, likumdevējiem vēl jāatrod veids, kā to panākt. Tirgotāji «legālās narkotikas» pārdod kā ūdenspīpju tīrīšanas līdzekļus, mēslojumu kaktusiem vai amuletus. Nebūtu pareizi labticīgos uzņēmējus pakļaut tādiem pašiem ierobežojumiem kā «spaisa» izplatītājus.
Taču būtiskākās izmaiņas būtu, ja kriminalizētu pagaidu aizlieguma sistēmā esošo vielu tirdzniecību. Par šādu pārkāpumu draudētu reāla brīvības atņemšana. Tas daudziem tirgoņiem liktu padomāt, vai šāda kioska atvēršana ir tā vērta. Arī pārdevējiem, kas par «legālo narkotiku» tirgošanu mēnesī nopelnot vairāk nekā 700 eiro, diez vai būtu vērts to darīt. Politiķi to saprot.
Taču likumprojekts ir pamatīgi iestrēdzis.
Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas deputāts Kārlis Seržants (ZZS) skaidro iemeslu: «Diemžēl šajā likumprojektā ir viens priekšlikums, kas paredz sodu par nacistiskās Vācijas un Krievijas agresiju pret Latviju trivializēšanu un noliegšanu. Šā iemesla dēļ jau otro reizi likumprojekts tiek izņemts.»
Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (SC) papildina: «Šo kļūdu ir pieņēmusi Saeimas Juridiskā komisija, kura, ja es nemaldos, trīs, četras nedēļas iepriekš ir apvienojusi un izņēmusi no cita, pavisam nesaistīta likumprojekta jautājumu par trivializāciju un agresijas noliegšanu un ielika to likumprojektā, kurā bija paredzēts regulējums attiecībā uz kriminalizāciju par jaunām psihoaktīvām vielām, kuras ir izņemtas un ieliktas pagaidu sarakstos.»
Šobrīd trūkst politiskās gribas, lai «legālo narkotiku» tirdzniecības kriminalizēšanu izdalītu no politiski jūtīgā likumprojekta un bodītes beidzot slēgtu. Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins («Vienotība») atrunājas: «Mēs nevaram katram atsevišķam priekšlikumam taisīt atsevišķu likumprojektu. Manuprāt, ja ir pieteikti vairāki priekšlikumi, mēs varam izskatīt visus un balsot, ja kāds priekšlikums kādam neder, tad ir jābalso tam cilvēkam pret. Ja viņš ir par, lai balso par. Problēma ir, ka dažiem cilvēkiem šķiet nepieņemama viena norma un viņi bremzē visu likumprojektu.» Balsošana Saeimā atlikta atkal par nedēļu.
