Pētījums: nepietiekams svars ir 10% pirmklasnieku (14)

Šādus datus atklāj trešdien publicētais «Bērnu Atropometrisko parametru un skolu vides pētījums Latvijā». Tas arī parāda, ka normāls svars Latvijā ir divām trešdaļām pirmklasnieku, bet 22,5% cieš no liekā svara vai aptaukošanās. Šāds pētījums veikts jau trešo reizi.

«Tā tiešām ir problēma, jo apmēram 10% no bērniem ir nepietiekams svars un tas arī būtu jāpēta sīkāk. Viena daļa varētu būt bērni, kuriem varētu būt nepietiekams uzturs, kuri nāk no ģimenēm, kur vienkārši nav pietiekami daudz naudas, lai bērni varētu pilnvērtīgi paēst. Viena daļa bērnu var būt ar medicīniska rakstura problēmām,» komentēja Pudule.

Viņa norādīja, ka bērnu skaits ar nepietiekamo svaru ir samazinājies, taču to īpatsvars izlīdzinājies pilsētās un laukos.

«Kopumā jāsaka, ka 2008.gadā laukos bija augstāks īpatsvars ar bērniem ar nepietiekamu, tad tagad šī situācija izlīdzinās un apmēram 10% bērnu ar nepietiekamo svaru ir gan Rīgā, gan laukos,» teica Pudule.

Pirmsklasnieku pētījuma laikā lielākā uzmanība pievērsta liekā svara un aptaukošanās problemātikai.

Skolēnu liekā svara problēmu saista ar skolu vidi

Bērnu liekais svars un aptaukošanās ir saistīta ar skolas vidi, žurnālistiem pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule, iepazīstinot ar SPKC 2012./2013.mācību gadā veikto Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījumu.

Kā sacīja Pudule, kaut arī skolu ēdnīcās tiek piedāvāts veselīgs uzturs, ir citi faktori, kas ietekmē skolēnu svaru. Piemēram, daudzās

skolās ir kafejnīcas un veikali,

kuros līdzās negāzētam ūdenim, augļiem un nesaldinātiem dzērieniem var nopirkt kūkas, saldējumu, saldinātus dzērienus, čipsus un sāļos riekstiņus. Viņa pastāstīja, ka 2012.gadā kafejnīca vai veikals bijis 59,3% skolu, un salīdzinājumā ar 2008. un 2010.gadu šis rādītājs ir audzis. Toties 30% skolu skolēnu ir pieejams karsto dzērienu automāts.

Kaut arī kopš 2008.gada situācija ir uzlabojusies un skolu veikaliņos palielinājusies veselīgu produktu pieejamība, palielinās to skolu īpatsvars, kurās tiek reklamēti produkti un dzērieni ar zemu uzturvērtību. Turklāt iespēja tikt pie neveselīgas pārtikas lielāka ir pilsētu, nevis lauku skolās.

«Pilsētās problēma ir aktuālāka,

jo bērniem tiek dota lielāka kabatas nauda, viņi ir pirktspējīgāki, tāpēc tur ir veikali un dzērienu automāti,» sacīja Pudule.

Savukārt veselības ministre Ingrīda Circene (V), taujāta par aizliegumiem un ierobežojumiem neveselīgu produktu reklamēšanā un dzērienu automātu izvietošanā skolās, pastāstīja, ka būtiskāk par tiem ir veidot izpratni par veselīgu uzturu un dzīvesveidu.

«Normatīvie akti rada pretestību, tāpēc vēlams, lai sabiedrība, sākot no vecākiem un beidzot ar pašvaldībām, runātu par veselīgas pārtikas nepieciešamību un vajadzību pēc sporta laukumiem, kur bērniem aktīvi pavadīt laiku starpbrīžos,» izteicās ministre. Viņa piebilda, ka kopā ar Zemkopības ministriju un pārtikas ražotājiem

būtu jādomā par cenu politikas veidošanu,

par veselīgas pārtikas ražošanu, liekot maksāt mazākus nodokļus, bet par neveselīgākas - lielākus.

Pētījumā arī pievērsta uzmanība zināšanu apguvei gan par uzturu, gan fiziskām aktivitātēm. Pētījums rāda, ka 93,5% skolu izglītības programmā ir mācība par veselīgu uzturu, bet visās skolās ir sporta nodarbības.

Pudule uzsvēra, ka būtiska ir ne vien fiziskā audzināšana, bet arī sporta vai spēļu laukuma pieejamība starpbrīžos - iespēja tādu apmeklēt ir 93% Rīgas skolu, 80% lielo pilsētu skolu, 85% citu pilsētu skolu un 91% lauku skolu. «Ja Rīgas skolās rotaļu laukumu skaits pēdējos gados ir palielinājies, tad lauku skolās - samazinājies,» sacīja Pudule. Toties ārpusskolas nodarbības, kas saistītas ar fiziskām aktivitātēm, ir pieejamas 93,6% skolu.

Skolas aktīvāk domā par drošiem maršrutiem, lai, dodoties uz skolu un no tās, ceļu būtu iespējams mērot ar kājām vai velosipēdu - 47,9% aptaujāto skolu administrācijas pārstāvju uzskata, ka viņu skolēni uz mācību iestādi var doties pa drošu maršrutu. Saskaņā ar 2012.gada pētījuma datiem kritiskāk ceļa drošību līdz skolai vērtē Rīgas un lauku skolas, kā arī skolas ar krievu mācību valodu.

Pētījumā tika konstatēts, ka Latvijā arī 2012./2013.mācību gadā saglabājies augsts pirmklasnieku īpatsvars ar lieko ķermeņa masu un aptaukošanos. Tas rāda, ka divām trešdaļām jeb 67% septiņgadīgo pirmklasnieku ir normāls svars,

22,5% ir lielā ķermeņa masa vai aptaukošanās,

bet 10,4% - nepietiekams svars.

Pētnieki norāda, ka, salīdzinot ar 2008.gadā un 2010.gadā veikto apsekojumu datiem, septiņgadīgu pirmklasnieku skaits ar normālu ķermeņa masu būtiski nav mainījies.

«Ir labi, ka liekā svara īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, strauji nepalielinās, bet tas vienalga sasniedz gandrīz ceturto daļu skolēnu.

Īpaši strauji liekais svars pieaug meitenēm,»

sacīja Pudule. «Kaut arī Latvija uz daudzu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu fona izskatās ne tik slikti, šim faktam vienalga ir vērts pievērst uzmanību,» izteicās SPKC ierēdne.

Pētījumu veica Slimību profilakses un kontroles centrs no 2012.gada 8.oktobra līdz 27.novembrim, savācot 4358 pirmās klases skolēnu antropometriskos datus, proti, veicot svara, auguma, vidukļa un gurnu mērījumus. Kopumā pētījumā piedalījās 2227 zēni un 2113 meitenes. Nomērīto septiņus gadus veco bērnu skaits bija 3481.