Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/16/9705761t1he80e.jpg)
Zinātnieki atklājuši, ka Saulei tuvākā planēta Merkurs kopš izveidošanās pirms aptuveni 4 miljardiem gadu ir sarucis.
Modernās tehnoloģijas un Saules sistēmā strādājošās zondes palīdzējušas zinātniekiem atrisināt vairākas mīklas, kas nodarbinājušas to prātus gadu desmitiem. Viena no tām ir Merkura sarukšanas fenomens.
Merkurs ir Saules sistēmas iekšējā planēta. Tās masa atbilst mazāk nekā 1/18 Zemes masas un diametrs ir apmēram 4880 kilometri, turklāt tas pastāvīgi sarūk.
Arī Zemes diametrs nedaudz samazinās, taču uz Merkura šie procesi atšķiras. Galvenais iemels – kamēr Zemes garozu veido vairākas savstarpēji kustīgas tektoniskās plātnes, Merkuram ir līdz 400 km bieza viengabala ārējā čaula. Zem tās atrodas salīdzinājumā ar Zemi diezgan plāns mantijas slānis, kas ieskauj tīra dzelzs kodolu 3,5 tūkstošu kilometru diametrā.
NASA zonde Challenger trīs gadus ilgā misijā zinātniekiem ir palīdzējusi noskaidrot, ka kopš sākotnējās sacietēšanas pirms apmēram 4 miljardiem gadu Merkura kodols aizvien pakāpeniski atdziest un tā tilpums sarūk. Virsmas čaula tikmēr krokojas gluži tāpat kā saulē atstāta vīnoga.