Iespējamo ekonomisko sankciju ēnā Latvijai sāpīgākais punkts ir enerģētiskā atkarība no Krievijas. Mūsu valsts amatpersonas, iespējams, pārlieku paļaujas uz Inčukalna pazemes gāzes krātuves rezervēm. Ministru prezidente Laimdota Straujuma medijos paudusi pārliecību, ka krīzes gadījumā ar to pietiktu trim gadiem. Bet uzņēmumā «Latvijas Gāze» skaidro – Latvijas patērētājiem paredzēta tikai puse Inčukalna pazemes krātuvē esošās gāzes.
Kam pienākas gāze no Inčukalna pazemes krātuves? (65)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Uzņēmumu saista līgumi par gāzes piegādi citām valstīm
Pazemes gāzes krātuvi Inčukalnā izbūvēja 1968. gadā, kad Latvija atradās Padomju savienības sastāvā. Toreiz atklājās, ka visā Baltijas teritorijā tieši pie mums ir tam piemērotākā ģeoloģiskā struktūra. Aptuveni 700 m dziļumā porainā smilšakmens slānis veido tādu kā cepuri, kuru no abām pusēm sedz gāzi necaurlaidīgu iežu slāņi, un tieši šajā cepurē tad arī glabājas gāze, ko izmantojam visu ziemu.
Krātuve savulaik izbūvēta vissavienības gazifikācijas plāna ietvaros. Vasarā, kad gāzes pievadi nav tik noslogoti, tajā tiek sapildīta no Krievijas nākošā gāze, lai to varētu izmantot, sākoties gada aukstajam periodam.
Vinsents Makaris, AS «Latvijas Gāze» preses sekretārs: - Tā krātuve, faktiski.. nu, bez viņas nekā nevar. Jo apkures sezonā nevar piegādāt pa cauruļvadiem visu nepieciešamo daudzumu. (..) Kad sākas apkures sezona, pilnīgi visa dabasgāze nāk no krātuves, mums šobrīd patiesībā nav piegādes no ārvalstīm, tā ir unikāla situācija, tādā situācijā ir tikai valstis ar savām atradnēm.
Kopumā Inčukalna krātuvē pietiek vietas aptuveni pieciem miljardiem kubikmetru dabasgāzes. Latvijas patērētājiem paredzēta tikai puse.
Makaris: - Faktiski visu apkures sezonu no krātuves pārtiek arī Igaunija, mēs uzglabājam lielus apjomus arī Krievijai, mazāks apjoms Lietuvai.
Straujumas izteikumus Ekonomikas ministrijā skaidro – tīri tehniski viss ir korekti. Pēc pēdējo gadu pieredzes Latvija gadā patērē aptuveni pusotru miljardu kubikmetru gāzes, tātad trīs gadu laikā – četrarpus miljardus, un ar pieciem miljardiem trim gadiem tiešām pietiktu
Jurijs Spiridonovs, EM valsts sekretāra vietnieks: - Ja mēs runājam par esošajiem līgumiem, kuri «Latvijas Gāzei» ir ar citām valstīm un ar citiem patērētājiem, tad, protams, tas ir jāņem vērā, ka
ne visa gāze ir paredzēta Latvijas patērētājiem,
un vispār, ja mēs tā nopietni ņemam, šī gāze nepieder Latvijai, šī gāze pieder kompānijai «Latvijas Gāze».
Ekonomikas ministrijā gan arī skaidro – īpaši nopietnas krīzes, piemēram, kara gadījumā, valstij tomēr būtu pieeja visiem resursiem Inčukalna krātuvē.
Spiridonovs: - Mums ir plāns, izstrādāts jau diezgan sen, saistībā ar 10. gada situāciju Ukrainā. (..) Krīzes situācijā valstij ir tiesības rīkoties atbilstoši tajā teritorijā ar aktīviem, kas atrodas valsts teritorijā, kā valsts uzskata, mēs runājam par ļoti nopietnu krīzi.
Ierēdņi arī skaidro – krīzes gadījumā gāzes piegāde dažādiem uzņēmumiem tiek ierobežota, tāpēc ar pieejamo daudzumu var iztikt ilgāku laiku. Tur arī uzsver – pats pieļāvums, ka Krievija varētu apturēt gāzes padevi Latvijai, ir pārspīlējums. Arī uzņēmumā «Latvijas Gāze» atgādina – līgums par gāzes piegādi noslēgts līdz 2030. gadam, bet piebildīsim, ka piegādes cena noteikta vien līdz 2015. gada beigām.