Eiropas Parlamenta (EP) piekrišana brīvās tirdzniecības nolīgumam (TTIP) ar ASV «varētu tikt apdraudēta», ja ASV Nacionālās drošības aģentūra nepārtrauks vispārējās masveida novērošanas darbības, saka deputāti trešdien pieņemtajā rezolūcijā, kas noslēdz parlamenta sešus mēnešus ilgo izmeklēšanu par ASV spiegošanas darbībām.
Deputāti aicina apturēt nolīgumu ar ASV par banku datu apmaiņu un privātuma «drošības zonu». Deputāti uzsver, ka cīņa pret terorismu nevar būt attaisnojums slepenai un nelikumīgai masveida novērošanai, informēja EP Informācijas biroja Latvijā preses sekretāre Marta Rībele.
Rezolūciju, kurā deputāti sniedz secinājumus un ieteikumus par Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju privātuma aizsardzības uzlabošanu, trešdien EP pieņēma ar 544 balsīm par, 78 pret un 60 atturoties.
«Edvarda Snovdena atklājumi deva mums iespēju sniegt atbildi. Ceru, ka šodien pieņemtā atbilde ietekmēs arī nākamo parlamenta sasaukumu un tas pieņems likumu par iedzīvotāju tiesībām uz datu aizsardzību, ar ko mēs visi varētu lepoties,» norādīja EP ziņotājs no Pilsoņu brīvību komitejas Klods Morajs.
«Šī ir vienīgā starptautiska līmeņa izmeklēšana par masveida novērošanu. Pat ASV kongress nav veicis šādu izmeklēšanu,»
viņš piebilda.
EP vajadzētu piekrist TTIP nolīguma galīgajai redakcijai tikai tad, ja tajā pilnā mērā būs ievērotas ES hartā atzītās pamattiesības, uzsvērts rezolūcijā, tomēr tirdzniecības sarunām nevajadzētu skart datu aizsardzības jomu. EP piekrišana TTIP «varētu tikt apdraudēta, ciktāl pilnībā nebūs pārtrauktas vispārējās masveida novērošanas darbības un ES iestāžu un diplomātisko pārstāvniecību sakaru pārtveršana,» pauž deputāti.
Aicina nekavējoties pārtraukt privātuma pārkāpumus
Deputāti aicina «nekavējoties pārtraukt» piemērot privātuma «drošības zonas» principus, jo šie dati «nenodrošina pienācīgu ES iedzīvotāju aizsardzību». Viņi mudina ASV iestādes nākt klajā ar priekšlikumu par jaunu sistēmu, kā pārsūtīt personas datus no ES uz ASV, lai tiktu ievērotas ES tiesību aktu prasības par datu aizsardzību.
Deputāti arī atkārto prasību pārtraukt īstenot nolīgumu ar ASV par teroristu finansēšanas izsekošanas programmu, pirms nav izmeklētas ziņas par to, ka ASV varas iestādes ES iedzīvotāju datus izmanto arī citiem mērķiem.
Rezolūcijā deputāti aicina izveidot «Eiropas ziņotāju aizsardzības programmu», īpašu uzmanību veltot tam, «cik komplicēta ir ziņošana izlūkošanas jomā». Deputāti aicina dalībvalstis izvērtēt iespēju piešķirt ziņotājiem starptautisko aizsardzību pret vajāšanu.
Deputāti arī prasa piešķirt līdzekļus, lai Eiropā izstrādātu vietējos mākoņdatošanas risinājumus un IT risinājumus, tostarp kiberdrošības un kriptogrāfijas jomā, nolūkā nodrošināt augstāku personas datu aizsardzības līmeni.
Rezolūcijā iekļauti arī norādījumu dalībvalstīm, kuru vārdi izskanējuši saistībā ar iespējamo līdzdalību ASV īstenotajā spiegošanā.
Pilsoņu brīvību komiteja 2013.gada septembrī sāka izmeklēšanu par ES iedzīvotāju masveida novērošanu, kopumā sarīkojot 16 noklausīšanās sanāksmes ar ekspertu un politiķu piedalīšanos.
Pieņemtā rezolūcija ir nesaistoša.
