Arī Franciju Putins ir nopircis. Šai valstij Putins pasūtīja 1,2 miljardu eiro vērtus divus karakuģus. Šis darījums ir kļuvis par pirmo reizi, kad NATO valsts piegādā kara tehniku Krievijai.
Stipra draudzība ir izveidojusies starp «liliputu» Kipru un milzi Krieviju. Mazā Kipra ar vienu miljonu iedzīvotāju ir trešā lielākā investore Krievijā. Tas tāpēc, ka Kiprā krievu uzņēmumi nogulda savu naudu, lai ar viltīgu gājienu palīdzību izvairītos no nodokļiem un pēc tam investētu atkal Krievijā. Draudzība ar Kipru ir radusies vēsturiski, kad PSRS atbalstīja Kipru pēc tās atbrīvošanās no britu kolonijas statusa 1960. gadā. 1998. gadā Krievija Kiprai pārdeva pat 40 raķetes, kad Kipra bija konfliktā ar Turciju. Krievija Kiprai nesen aizdeva arī 2,5 miljardus eiro ar mazākiem procentiem, nekā SVF aizdeva citām krīzes valstīm, tādām kā Latvija, Grieķija.
Kad Putins brīdināja Eiropu, ka tās ekonomiskās sankcijas var vērsties arī pret pašu Eiropu, viņš zināja, ko saka. Viss jau bija izplānots.
Pēdējais brīdis kļūt neatkarīgiem no Krievijas
Nav vairs PSRS laiki, kad sarkanais režīms Eiropu varēja pakļaut tikai ar tankiem. Tagad Putins rīkojas gudrāk nekā Brežņevs, jo liek lietā Krievijas naudu un Rietumu atkarību no tās. Bet ne visu var nopirkt par naudu un visus nevar pārliecināt ar dārgu propagandu PSRS stilā.
Kopš deviņdesmitajiem gadiem pasaule Krieviju sāka uzskatīt par savu partneri (lai gan bieži par neērtu partneri), nevis par ienaidnieku. Radās pat priekšstats, ka, integrējot Krieviju Rietumu institūcijās, šī valsts ar laiku kļūs tāda pati kā Rietumi. Taču Rietumi pārrēķinājās.