Pērn veselības ministre Ingrīda Circene («Vienotība») Latvijas Televīzijas raidījumā «De facto» solīja, ka no 2014. gada 1. janvāra slimnīcās strādājošie saņems par 10% vairāk. Tam papildus atvēlēti vairāk nekā 22 miljoni latu. Taču «De facto» pētījumā par slimnīcām, kas sniedz diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību, atklājies, ka reālais algas pielikums ir daudz zemāks.
Guntis Krūze par ķirurgu Tukuma slimnīcā sāka strādāt pirms 22 gadiem. Viņš ir arī pēdējais šeit darbu sākušais ķirurgs. Pērn ārsta vidējā alga slimnīcā, ieskaitot papildu darbus un piemaksas, «uz papīra» bija 881 eiro.
Šogad tā palielināta vien par 12 eiro.
G.Krūze apliecina: «Esmu dzirdējis un piedzīvojis tik daudz solījumu, ka neticu vairs nekam. Ja mēs atceramies eksministru Gundaru Bērziņu, kurš solīja, ka ap šo gadu būs tūkstoš latu, ja ne vairāk... Kur ir šie solījumi?»
G.Krūzes kolēģe, uzņemšanas nodaļas ārste Daiga Rēdmane: «Ministre solīja? Es saņēmu algas lapiņu. Man tur nebija algas palielinājuma.» Tukuma slimnīcā vidēji gadā uzņem 5,5 tūkstošus pacientu. Taču valsts finansējums atvēlēts vien četriem tūkstošiem. Tā kā starpība jāsedz no pašu līdzekļiem,
atalgojuma palielināšanai naudas nav. Turklāt nākas strādāt ar zaudējumiem.
SIA «Tukuma slimnīca» valdes priekšsēdētāja Dzintra Rabkeviča pauž nožēlu: «Zemākā līmeņa atalgojumi kaut nedaudz jūt, smieklīgi, protams, tie ir apmēram 25 eiro, bet ārsti, protams, ir neapmierināti. Viņiem papildus ir 3%.»
Vienas un tās pašas problēmas gan reģionos, gan Rīgā
Ar šo problēmu nesaskaras vien slimnīcas reģionos. Arī Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai piešķirtais papildu finansējums 2,5 miljonu eiro apmērā pilnībā nenosedz visas ārstniecības izmaksas, kur nu vēl atalgojuma palielinājumu. SIA «Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca» finanšu direktors Kārlis Smilga apstiprina: «Pilnā apjomā mēs to nofinansēt nevarējām, tāpēc ir no 1. marta, nevis no 1. janvāra, šinī gadījumā mums naudas nebūtu pieticis. 2009. gadā atalgojumi tika samazināti par 20%, šobrīd tikai 10% tiek atlikti vietā.»
Medmāsiņas saņem mazāk nekā māsu palīgi pansionātos
Naudas trūkuma dēļ arī Cēsu klīnika atalgojumu palielina tikai no 1. marta. Par 10% algas vēl pieaugušas vien Rēzeknes, Jelgavas un Dobeles slimnīcās. Šim mērķim novirzīts gan attīstībai un mārketinga aktivitātēm domātais finansējums, gan iekrājumi. No ārstniecības iestādēm, kas sniedz diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību, visstraujāk atalgojums pieaudzis Kuldīgas slimnīcā: 12% – 30%. Taču tas darīts vien tāpēc, lai noturētu darbiniekus. Māsu palīgi pansionātos nopelna vairāk nekā medicīnas māsas slimnīcās. Savukārt Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā par 15% lielāku algu saņem vien aprūpes personāls. Mediķiem maka biezums paliek nemainīgs. Arī Ogres rajona slimnīcā algu kāpums nav gaidāms.
Iekšējās rezerves jātaupot gaidāmajam elektronenerģijas cenu kāpumam aprīlī.
Vēl virknē citu medicīnas iestāžu atalgojums palielināts vien par 3 – 7 procentiem (Jūrmalas slimnīca - 7%; Vidzemes slimnīca - 5%, Madonas slimnīca - 6%, Jēkabpils reģionālā slimnīca 3% - 5% (tikai māsām un māsu palīgiem)).
Ja aprēķina vidējās algas izmaiņas slimnīcās, skaitliski I.Circenes garantētie 10% netiek sasniegti. Taču pirms nepilna pusgada Veselības ministrija tieši to solīja: «Ir garantēts 10% algas pieaugums. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm tas ir garantēts tarifā. Ir garantētas piemaksas, jo mediķiem jānodrošina darbs diennakts režīmā. Līdz ar to tā nosedz gan tiešo algu, gan piemaksas.» Tagad pieķerta neizpildītā solījumā, I.Circene noliedz, ka kaut ko tādu būtu teikusi: «Mēs nerunājam par piemaksām, par piestrādāšanām, par kompensācijām, mēs runājam par pamatalgu.» Tomēr nekļūst skaidrs, kāpēc I. Circene solīja visiem mediķiem vienādu algas palielinājumu, ja jau sākotnēji bija plānots palielināt tikai minimālo algu un likmes.