Vienas un tās pašas problēmas gan reģionos, gan Rīgā
Ar šo problēmu nesaskaras vien slimnīcas reģionos. Arī Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai piešķirtais papildu finansējums 2,5 miljonu eiro apmērā pilnībā nenosedz visas ārstniecības izmaksas, kur nu vēl atalgojuma palielinājumu. SIA «Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca» finanšu direktors Kārlis Smilga apstiprina: «Pilnā apjomā mēs to nofinansēt nevarējām, tāpēc ir no 1. marta, nevis no 1. janvāra, šinī gadījumā mums naudas nebūtu pieticis. 2009. gadā atalgojumi tika samazināti par 20%, šobrīd tikai 10% tiek atlikti vietā.»
Medmāsiņas saņem mazāk nekā māsu palīgi pansionātos
Naudas trūkuma dēļ arī Cēsu klīnika atalgojumu palielina tikai no 1. marta. Par 10% algas vēl pieaugušas vien Rēzeknes, Jelgavas un Dobeles slimnīcās. Šim mērķim novirzīts gan attīstībai un mārketinga aktivitātēm domātais finansējums, gan iekrājumi. No ārstniecības iestādēm, kas sniedz diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību, visstraujāk atalgojums pieaudzis Kuldīgas slimnīcā: 12% – 30%. Taču tas darīts vien tāpēc, lai noturētu darbiniekus. Māsu palīgi pansionātos nopelna vairāk nekā medicīnas māsas slimnīcās. Savukārt Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā par 15% lielāku algu saņem vien aprūpes personāls. Mediķiem maka biezums paliek nemainīgs. Arī Ogres rajona slimnīcā algu kāpums nav gaidāms.
Iekšējās rezerves jātaupot gaidāmajam elektronenerģijas cenu kāpumam aprīlī.
Vēl virknē citu medicīnas iestāžu atalgojums palielināts vien par 3 – 7 procentiem (Jūrmalas slimnīca - 7%; Vidzemes slimnīca - 5%, Madonas slimnīca - 6%, Jēkabpils reģionālā slimnīca 3% - 5% (tikai māsām un māsu palīgiem)).