Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Vācija brīdina par Ukrainas apbruņošanas «bīstamajām» sekām

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs un Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers FOTO:

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers ceturtdien vizītē Vašingtonā brīdinājis, ka Ukrainas apbruņošanai var būt «bīstamas» sekas. «Tas nevar būt neviena interesēs,» viņš uzsvēra. Tikmēr Ukrainas premjers atkārtoti uzsvēris, ka: «nav iemesla cerēt uz ātru un mierīgu konflikta noregulējumu Donbasā».

Pasākumā, ko rīkoja Stratēģisko un starptautisko studiju centrs (CSIS),

Šteinmeiers norādīja, ka saprot Vašingtonā dzirdamos aicinājumus uz ātrāku, noteiktāku un militāru risinājumu,

bet norādīja, ka Kijevas apbruņošana ar letāliem ieročiem var pārsviest konfliktu nākamajā fāzē un izraisīt bīstamu konflikta saasināšanos starp Ukrainu un Krieviju.

ASV Kongresā un pat prezidenta Baraka Obamas administrācijā arvien biežāk izskan aicinājumi apbruņot Ukrainas armiju, bet Vācija un daudzas citas Eiropas valstis neuzskata to par labu risinājumu, norādot, ka tas tikai saasinās konfliktu, kurā dzīvību jau tā zaudējuši aptuveni 6000 cilvēku.

Jaceņuks: Nav iemesla cerēt uz ātru un mierīgu konflikta noregulējumu Donbasā

Krievijas vadība nav izmainījusi savus plānus par Ukrainas pakļaušanu un tāpēc nav iemesla cerēt uz ātru un mierīgu konflikta noregulējumu Donbasā, ceturtdien paziņoja Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks.

«Man ļoti gribētos ticēt tam, ka Minskas process noslēgsies pozitīvi. Taču pamata tam ticēt man personīgi ir maz, jo Krievija un tās prezidents nav izmainījuši plānus attiecībā uz Ukrainu,» pavēstīja Jaceņuks.

«Tāpēc Ukraina šodien ir izrādījusies

izvēles priekšā nevis par karu vai mieru, bet gan cīnīties par neatkarību vai padoties,» s

acīja Jaceņuks. «Neviens nepadosies.»

Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.

Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12.februārī sarunās Minskā vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts.

Ignorējot pamiera vienošanos, Krievijas algotņi un karavīri uzbruka stratēģiski svarīgajai Debaļcevei, bet šobrīd Krievijas bruņotie spēki jau tiek koncentrēti pie Mariupoles.

Uz augšu
Back