Dārta Daneviča (Dailes teātra aktrise): «Lai arī Larss fon Trīrs pavisam noteikti nav mans iecienītākais režisors, vēl jo vairāk, man reti patīk viena režisora daiļrade kopumā, filmas es vērtēju kā patstāvīgus kinomākslas darbus. Trīra darbos man tīk viņa filmu radītā profesionālās tīrības pēcgarša, par piemēru minot kaut vai viņam raksturīgo darba klasificēšanu - sadalīšanu nodaļās. Nimfomānija - seksuālā sāta sajūtas neesamība, kas raisa alkainu atkarību pēc apmierinājuma. Fotosesija man ir patīkams profesionāls izaicinājums - šāds uzdevums manā darbā vēl nav bijis un tuvākajā laikā nav arī sagaidāms, tādēļ šī bija vienīgā un īstā iespēja to realizēt.»
Sergejs Timoņins (Kinokults.lv autors): «Trīrs ir lielais provokators un manipulators - vismaz priekš manis, jo citādi viņa filmas diemžēl uztvert nevaru, lai gan noteikti respektēju to citus atribūtus, kā arī kopējo ietekmi pasaules kino scēnā. Taču neesmu fans, drīzāk gan krasi otrādi - kas, starp citu, noteikti ļoti patiktu pašam autoram, jo galvenais jau, lai nav vienaldzības. Un vienaldzīgs noteikti neesmu! Būšu godīgs - uz papīra [foto kampaņas] ideja šķita gana traka, bet to ir darījuši gan filmas aktieri, gan arī citu valstu kino kritiķi, un negribētos domāt, ka esmu kaut kādā ziņā vājāks par tiem - acīmredzot ideja tomēr nav nemaz tik traka, kā beigās arī izrādījās!»
Liene Linde (Rīgas Viļņi): «Cilvēks, iespējams, nekad nejūtas tik klātesošs savā dzīvē kā seksa laikā. Līdzīgu iespaidu uz mani atstāj arī kino. Mani tāpat kā daudzus citus ar fon Trīru vieno sarežģītas mīlas un naida attiecības, un lielāko daļu viņa filmu ir grūtības skatīties atkārtoti. Tomēr nav iespējams neatzīt, ka fon Trīrs ir būtiskākais, kas noticis ar pēdējo desmitgažu Eiropas kino.»
