Turpinot izglītojošu rakstu rubriku «Izvēlies veselīgāko no neveselīgā!», turpmāk laiku pa laikam dosimies ciemos pie kāda no sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, lai uzzinātu, kādi ir viņu ikdienas ēšanas paradumi. Šoreiz viesojāmies pie ētera personības un mūziķa Anša Klintsona.
Dīgsti, salātu maisījums, dārzeņi (tomāti, Ķīnas kāposts, gurķis, avokado, burkāni), augļi (tiesa, tie nestāvēja ledusskapī, bet šai grupai pievienojam), saldētas ogas, ingvers, rieksti un žāvēti augļi.
Pats Ansis uzsver, ka ikdienā cenšas zaļumus ēst ļoti daudz, bet arī jaunākā meitiņa neatsakās no dārzeņu biežas ēšanas. «Mēs sastāvam no ūdens, un tas mums ir daudz jāuzņem tieši no svaigas, neapstrādātas pārtikas,» piebilst Ansis. Olbaltumvielas Ansis uzņem ar riekstiem, pākšaugiem un dažreiz iedzerot olbaltumvielu kokteili.
Ekspertes komentārs par šo pārtikas grupu:
«Šajā grupā ir tīrie ogļhidrāti, kas, protams, ir ļoti veselīgi. Viss, kas ir zaļš un aug no zemes, – tas ir tikai apsveicami!
Neorganiskās vielas ķermenī uzsūcas ap 10%, kamēr organiskās, kas atrodamas te, - gandriz simtprocentīgi.
Tā ka pārsvarā pārtiku jāmēģina uzņemt ar augļiem un dārzeņiem. Vajag ēst visu, kas aug Latvijā, mūsu klimata apstākļos un mūsu zemē. Teikšu, ka šī ir pamatu pamata grupa. Īpaši gribas izcelt dīgstus, kas ir tīrās aminoskābes. Piemēram, ja mēs ēdam proteīnus, organismam ir jāpatērē enerģija, tos sašķeļot, dabiskās aminoskābes nav jāšķeļ. Kā zinām, organismam vajag 20 neaizstājamās aminoskābes, kuras mēs viegli varam uzņemt no zaļajiem dīgstiem. Te viss ir dzīvs, kur nāk tīrā enerģija. Arī saldētas ogas un dārzeņi – ja pareizi ievākti un sasaldēti, tie ir tikpat vērtīgi kā svaigi!»
Olas, piens, kazas siers, siers, mazsālīts lasis, kausētais un smērējamais sieriņš, pašmāju kūpināta vista, Cēzara salāti, lečo no mammas pagraba.
Ekspertes komentārs par šo pārtikas grupu:
«Te ir pārtika, kuru ēdam, lai saņemtu olbaltumvielas, jo no iepriekšējās grupas olbaltumvielas sniedz tikai rieksti.
Bez olbaltumvielām, kā zināms, cilvēks nespēj normāli funkcionēt, nemaz nerunājot par bērniem,
kas ir augošs organisms. Labi olbaltumvielu avoti te ir siers, lasis, kazas siers (bet ar mazāku eļļas daudzumu), olas. Ja, teiksim, gandrīz neēd gaļu un zivis, tad, piemēram, piecas olas nedēļā būtu ietiecams lietot uzturā. Bet tas ir arī atkarīgs no cilvēka svara un aktivitātes ikdienā.
Sieros būtiski ir skatīties taukvielu procentus un to izcelsmi. Runājot par smērējamiem vai kausētajiem sieriem – lielveikala plauktos patiešām var atrast labus produktus. Pamatā veselīga smērējamā vai kausētā siera sastāvā būtu jābūt sieram, garšvielām un nedaudz sāls. Jā, šie sieri ir garšīgi, –
bet mēģināsim tos uzturā lietot kā našķi, nevis katru dienu taisīsim brokastu maizes.
Piens arī ir labs produkts un olbaltumvielu avots, ja to panes mūsu gremošanas sistēma. Tad vēl jāatceras par sāls daudzumu visos produktos – to aicinu pētīt rūpīgi, jo
sāls tiek patērēts pārlieku daudz ikdienas uzturā.
Ja patērē gaļu, tad šo mājas kārtībā kūpināto vistiņu varam uzslavēt – jo zinām to izcelsmi un kūpināšanas kārtību. Tas pats attiecas uz lečo no mammas pagraba – tas ir burvīgs produkts. Iemesls, kāpēc to ieliku šajā grupā, ir vien tas, ka tie ir termiski apstrādāti. Un nav svaigi. Citādi visi produkti, kas nāk no pazīstamiem cilvēkiem vai mēs zinām to izcelsmi, visi ir labi un vēlami!»
Margarīns, majonēze, cīsiņi, marinēta zivs, putukrējums, sinepes, picas šķēle.
Ekspertes komentārs par šo pārtikas grupu:
«Visus aicinu uzturā tomēr
izvairīties no margarīna lietošanas – pat ja bērns caurspīdīgu kārtiņu ziež uz sviestmaizes.
Ja godīgi, pat pannas neaicinātu smērēt ar to. Nu nav mūsu organismam vajadzīgi tie poliglicerīdi. Kāpēc ne sviestu? Sviests ir burvīgs produkts, kas ir pilnvērtīgs obaltumvielu avots.
Majonēzi iesaku gatavot pašiem – tas nav tik sarežģīti - un izmantot lauku oliņas.
Marinētas zivs sastāvā būs daudz sāls un etiķa -
veselīgāk tomēr ir ēst svaigu zivi.
Putukrējums – šā konkrētā produkta sastāvs nav slikts, tik, cik iepakošanas tehnoloģijā tiek lietota gāze.
Sliktas kvalitātes pusfabrikāti (cīsiņi, sardeles, pelmeņi u.c.), manuprāt, būtu jāizņem no ēdienkartes.
Bieži cilvēki neaptver, cik šajos produktos ir daudz sāls un ko sāls ilgtermiņā var nodarīt mūsu organismam. Sālim uzkrājoties organismā, mums rodas liekais svars un dažādas kaites. Obligāts noteikums ir skatīties, cik produktā ir tīrā gaļa (nevis mehāniski atdalītā gaļa). Parasti Latvijas tirgū pieejamie cīsiņi bez gaļas satur arī cūkas ādas un ādas emulsiju, taukus, olas, soju, konservantu E250 (nātrija nitrītu), garšas pastiprinātāju E621 (mononātrija glutamātu), krāsvielas E120 (karmīnskābi) un citas vielas.
Iepazīsimies ar šo cīsiņu saturu, kuru sastāvā ir 54% gaļas.
Ja bērni tik ļoti kāro cīsiņus, meklējiet tos eko stendos, kur neizmantos zemas kvalitātes gaļu.
Runājot par picu, ja tā tika pasūtīta, nevis no saldētavas ņemta, tad
reizi mēnesī panašķēties varētu, bet ne lietot ikdienā.
Ansis Klintsons ar ģimeni ēd kā vairums no mums – domāju, ka lielākajai daļai ledusskapī atrodas tas pats, ko redzējām te. Iespējams, vairumam gan nebūtu tik daudz veselīgu un vitamīniem bagātu pārtikas produktu. Protams, mums ir grūti izvairīties no iepirkšanās lielveikalos, jo ikdienas rutīna un darba stundu ilgums diennaktī mūsu uzturā ievieš korekcijas, tāpēc, pērkot pārtikas produktus, rūpīgāk lasīsim etiķetes un ēdīsim svaigākus produktus!
Tuvojas taču pavasaris, kas ir tik bagāts ar zaļumiem! Iedvesmojies no Anša un radi pats savu zaļo dārziņu uz palodzes, bet, ja uznāk kārums uz ko neveselīgu, – centies izvēlēties veselīgāko no tā visa, nevis pērc vienmēr lētāko.
«Viens jautājums ir nauda, otrs tava veselība. Ja nedod barību ilgtermiņā savam ķermenim, tad tu arī nevari no tā prasīt ilgtermiņa veselību,» uzsver eksperte Ērika Drāke - Vītoliņa.
Ansis padalījās ar savu iemīļotāko salātu recepti:
Mārdadžu eļļa, citrona sula, nedaudz sojas mērces un jūras kāposti!
/nginx/o/2021/09/09/14056802t1h7348.jpg)
