Eiropas Savienības (ES) pagātnes dēmoni un šausmas atkal paceļ savas neglītās galvas, ceturtdien Briselē, uzrunājot augsta līmeņa konferences «Re-launching the social dialogue» dalībniekus, teica Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Martins Šulcs.
Martins Šulcs: ES pagātnes dēmoni atkal paceļ savas neglītās galvas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš pauda, ka sabiedrības ietvars ir apdraudēts, apdraudēta uzticība demokrātijām, kas balstītas ticībā tam, ka smags darbs un izglītība ir veids, lai tiktu uz augšu. «Ja tas nenotiek, neticība un depresija ir sajūta, kas valda daudzu jauniešu vidū. Mani ļoti uztrauc, ka cilvēki sāk viens otru ienīst. Mēs redzam laiku, kurā demokrātiski ievēlēti valstu vadītāji tiek kariķēti kā nacisti, bet veselas nācijas tiek nodēvētas par slinkām un nekompetentām. Eiropas pagātnes dēmoni savas neglītās galvas paceļ atkal. Ja mēs neatgriezīsimies pie sociālā taisnīguma un ES solījumi netiks pildīti, mēs zaudēsim, un tie procesi, kas grib iznīcināt mūsu sasniegumus, tie uzvarēs,» norādīja EP priekšsēdētājs.
Šulcs uzskata, ka ekonomiskā krīze ir iemācījusi to, ka nevar uztvert savienības ekonomiku kā tādu, kuru veido vairāku valstu ekonomikas. «Mūsu ekonomikas ir savienotas. Tas, kas notiek vienā valstī, notiek arī otrā, kas notiek Grieķijā, ietekmē visus, kas tiek izlemts Berlīnē, ietekmē visus. Izaicinājums ir eiropeisks, un risinājumam arī jābūt eiropeiskam,» uzsvēra Šulcs.
Ja ES vēlas sasniegt sociālu tirgus ekonomiku, tai jāmeklē arī sociālais dialogs ES un Eiropas līmenī. «Mums jāiesaista sociālie partneri. Ir valstis, kurās liela uzmanība tiek pievērsta sociālajam dialogam un sociālajiem partneriem. Citās valstīs ir pretēja situācija. Esmu norūpējies par plaisām, kas rodas ES sociālajā dialogā,» teica Šulcs.
EP priekšsēdētājs sacīja, ka daži uzskata, ka ES sociālais modelis ir krīzes izraisītājs, tomēr tas ir kļūdains uzskats, jo patiesībā tas ir viens no risinājumiem.
«Grieķijā puse jauniešu ir bezdarbnieki. Tie, kuriem ir darbs, iekļuvuši parādu lamatās. Viņi maksā par to, ko nav izraisījuši. Es saprotu viņu sajūtas, ka tā nav taisnīga sabiedrība. Mūsu paaudzes vecāki ziedoja visu savu bērnu labā. Valdības teica - jums jāpaciešas, lai jūsu bērni dzīvotu labi. Šis solījums tika pildīts. Taču tagad mana paaudze, kas vada ES un nacionālās institūcijas, saka - jums jāpaciešas, lai mēs varētu glābt bankas. Es saprotu tos, kuri pauž, ka tā nav taisnīga sabiedrība,» atzina EP priekšsēdētājs.
Jau ziņots, ka ceturtdien Briselē norisinās konference, kurā EK amatpersonas un nozares eksperti iezīmē vadlīnijas turpmākai sociālā dialoga attīstībai ES. Konferencei ir vairāki mērķi – izzināt, kā ES sociālā politika var sniegt konsultācijas gan darba ņēmējiem, gan nodarbinātajiem, tādā veidā nodrošinot to, ka tie var iesaistīties to lēmumu pieņemšanā, kuri ietekmē eiropiešu ikdienas dzīvi, un kā dalībvalstis īsteno savienības līmenī pieņemtos lēmumus. Tāpat ar sociālajiem partneriem paredzēts pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar ES ekonomiskās atveseļošanās procesu un iesaisti EK izvirzīto prioritāšu sasniegšanā.