«Muzikālais teātris 7» savu izrāžu cienītājiem gatavo pozitīvu un spirdzinošu dziesmu kokteili, kuru jau pavisam drīz būs iespējams redzēt. Izrādei ir dots nosaukums «Dziesmu kokteilis», tajā piedalīsies tādi mūziķi kā māsas Legzdiņas, Jolanda Suvorova, Juris Vizbulis un Atis Auzāns. Vienmēr pozitīvās, jautrās māsas Legzdiņas stāsta, kā vienmēr uzturēt labu garastāvokli.
Gundega un Aija Legzdiņas jau kopš šova «Dziedošās ģimenes» laikiem ir izcēlušās ar nebeidzamu pozitīvismu, smaidu un dzīvesprieku. Tādas sievietes ir ne tikai televīzijā, bet arī dzīvē!
«Jāsaka, ka esam apveltītas ar latvietim neraksturīgu optimismu. Arī šajā pelēkajā laikā smaidām un jūtamies labi, jo gaiss smaržo pēc pavasara, pelēkais lietus ir tik apnicīgs un mīļš, tūlīt tas visu ziemas melnumu aizskalos, un par ko tad skumsim? Depresija? Slikts garastāvoklis? Protams, arī mums reizēm tas piezogas, jo esam tak tādas pašas kā visi citi, bet mēs neļaujamies, nav laika, ir daudz darāmā, koncerti, jauni projekti, mājas dzīve,» stāsta Aija.
Māsām saglabāt mūžīgo optimismu palīdz viņu mīļie - mazbērniņi, bērni, vecāki un, protams, draugi.
«Turēt sevi rokās, nenolaist rumpi, tas ir pats galvenais, arī mēs pa ziemu esam uzēdušas šo to lieku, un ko? Krist depresijā? Kas par muļķībām! Pasmaidām, nopērkam trenažieri un minamies, pēc brīža, skat, jau vidukli var atrast,» smejas Aija.
Arī sievišķīgas lietas uzmundrina māsas, viņas labprāt dodas pie friziera, masiera, taisa manikīru un pedikīru; ja to vēl papildina dvēseles barība – koncerti, teātra apmeklējums, tas tikai uzmundrina un dod spēku un enerģiju.
«Man šķiet, ka gaidīt motivāciju un smaidīt ir muļķīgi, mēs it kā latvieši esam raduši, ka neko nevaram... esam burkšķētāji... arī mums varbūt nepatīk un ir dusmas, ka neiet tā politika, ka nav tāda valsts rūpe par saviem ļaudīm kā gribētos, bet nekur nekur uz pasaules mēs nevarēsim runāt savā valodā, dziedāt savas dziesmas, dejot savas dejas, visur citur mēs esam un būsim SVEŠINIEKI,» nosaka Aija.
Aija ir droša: ja novērtēsim sevi kā tautu, savu kultūru, savas prasmes, būs arī optimisms. Māsas iesaka nečīkstēt, bet darīt, uzlikt roku kolēģim uz pleca, uzsmaidīt, lai jau domā, ka tev kaut kas nav riktīgi, otrajā dienā jāizdara tāpat, trešajā arī, un jau ceturtajā viņš tev uzsmaidīs pretī un vairosies pozitīvisms.
«Jā, tā ir, ka sava veida zīmogs ir mums uzlikts - vienmēr jautras, vienmēr enerģiskas, bet cits nekas jau neatliek, kaut gan mēs sniedzam koncertus arī valsts svētkos un pat ļoti labi publika pieņem, kad esam nopietnākas. No tā jau nevar izbēgt, kad ir slikti, kad ir skumjie brīži, bet, ja tu esi kāpis uz skatuves, tad nu, mīļais cilvēk, tev ir jāvar, jo cilvēki ir nākuši baudīt,» tā Aija.