Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Straujuma: Latvija atbalsta Viļņas savienošanu ar«Rail Baltica»

Latvijas ministru prezidente Laimdota Straujuma FOTO: Valsts kanceleja

Latvijas ministru prezidente Laimdota Straujuma savas pirmās vizītes Lietuvā laikā piektdien paudusi atbalstu Lietuvas plāniem izbūvēt dzelzceļa līnijas posmu, kas Viļņu savienotu ar Eiropas standarta sliežu ceļa platuma dzelzceļa līniju «Rail Baltica».

«Mēs runājām par transporta jautājumiem un jo īpaši par «Rail Baltica» jautājumu. Latvijas puse saprot, ka [vajadzētu] būt «Rail Baltica» līnijai uz Viļņu. Mēs ar premjerministru runājām par to, ka būtu svarīgi iesniegt projektu finansējuma saņemšanai līdz 2016.gadam,» Straujuma sacīja žurnālistiem Viļņā pēc tikšanās ar Lietuvas premjerministru Aļģirdu Butkeviču.

Lietuvas premjers kopīgajā preses konferencē sacīja, ka ar Latvijas kolēģi ir apmainījušies ar informāciju par «Rail Baltica» projektu.

«Mēs apmainījāmies ar informāciju, kas bija pat no tiem laikiem, kad es biju transporta ministrs un, kad tika parakstīts «Rail Baltica I» projekts. Es sacīju, ka mēs jau būvējam dzelzceļa līniju no Polijas [robežas] līdz Kauņai, un tās ātrums būs 120 kilometri stundā. Mēs runājām arī par tehniskiem jautājumiem,» viņš piebilda.

Latvijas premjerei, kas amatā stājās pagājušajā mēnesī, paredzēta tikšanās arī ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti un parlamenta priekšsēdētāju Loretu Graužinieni.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips ir paudis viedokli, ka Viļņas iekļaušana «Rail Baltica» projektā ir jautājums, kas visupirms jāatrisina Eiropas Komisijai (EK) un Lietuvai.

Savukārt Butkevičs iepriekš ir paudis, ka Viļņas iekļaušana būs labvēlīgs arguments sarunās ar EK par projekta finansēšanu.

Jau vēstīts, ka Baltijas valstu premjerministru sanāksmē Tallinā februāra sākumā tika panākta vienošanās par to, ka kopuzņēmums «Rail Baltica» projekta īstenošanai ir jāizveido pēc iespējas drīzāk. Līgumu par kopuzņēmuma izveidi plānots parakstīt aprīlī un maijā plānots vērsties Eiropas Komisijā ar cerību, ka ES sniegs līdzfinansējumu projekta īstenošanai 85% apmērā.

Lietuva vēlas daļu ES «Rail Baltica» piešķirto līdzekļu izmantot apmēram 100 kilometru garās dzelzceļa līnijas starp Viļņu un Kauņu modernizēšanai, lai gan «Rail Baltica» sliežu ceļš plānots caur Kauņu, apejot Viļņu. Igaunija ir paudusi bažas, ka papildu posma izbūve sadārdzinās projektu un pietrūks naudas citiem līnijas posmiem.

Pēc garām un sarežģītām sarunām septembra vidū Latvijas, Lietuvas un Igaunijas transporta jomu ministri, kā arī viņu Polijas un Somijas kolēģi Viļņā parakstīja deklarāciju par kopuzņēmuma izveidi Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas « Rail Baltica II» projekta īstenošanai. Deklarācijā ir paredzēta arī Viļņas iekļaušana projektā, kas pēdējā laikā izraisījusi asas nesaskaņas sarunās par projekta īstenošanu.

Projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai.

«Rail Baltica» dzelzceļa līnija Lietuvā būs apmēram 360 kilometru gara. Latvijā - vairāk nekā 300, bet Igaunijā ap 300 kilometriem.

Lietuva 120 kilometrus garo «Rail Baltica» posmu no Polijas robežas līdz Kauņai plāno pabeigt 2015.gadā. Posma izmaksas ir ap 1,3 miljardiem litu (377 miljoniem eiro).

Uz augšu
Back