Operas izrādes «Manona Lesko» darbība notiks mūsdienās, preses konferencē par izrādi pastāstīja tās režisore Ināra Slucka. Viņa pastāstīja, ka abata Prevo darbs «Stāsts par kavalieri de Grijē un Manonu Lesko» laikā, kad tas tika rakstīts, bija paredzēts kā darbs par notikumiem nesenā pagātnē. «Prevo laikā stāsti tika rakstīti par notikumiem trīs mēnešus senā pagātnē, romāni bija par senāku laiku,» paskaidroja Slucka.
Režisore ieviesusi izrādē jaunu tēlu - Manonas paziņu, Edmonda sievu. Viņa paskaidroja, ka Džekomo Pučīni rakstītās operas librets ir ļoti sarežģīts un tas zaudējis svarīgu stāsta pavedienu - to, ka de Grijē bija garīdznieks. Režisore vēlējusies parādīt, ko zaudē de Grijē, atsakoties no būšanas par garīdznieku mīlestības dēļ. Izrāde sākšoties ar Edmonda kāzām, kurās kalpos de Grijē.
Muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš priecājās par to, ka operas veidošanā var sākt kā no baltas lapas, jo tā nav uzvesta jau vairāk nekā desmit gadus. «Stereotipu tādējādi nebūs ne klausītājiem, ne māksliniekiem,» skaidroja Ozoliņš, norādot, ka liela daļa mākslinieku operu «Manona Lesko» dziedās pirmo reizi. Lai palīdzētu dziedātājiem, no Itālijas bijis uzaicināts vokālais pedagogs, kurš labi pārzina šo operu. Ozoliņš cer, ka ilgais starplaiks kopš iepriekšējā šīs operas iestudējuma veicinās arī klausītāju interesi.
Dziedātāja Asmika Grigorjana pastāstīja, ka šī opera vokālistiem nav viegla.
Viņai visgrūtākais esot saņemties, lai emocionalitāte netraucētu vokālajam sniegumam. Murats Karahans savukārt norādījis, ka tik ļoti mīl Pučīni mūziku, ka noteikti spēs iejusties lomā. Tas esot viņa mērķis katrā izrādē.
Vairāk nekā simts dažādus tērpus izrādei veidojusi tērpu māksliniece Keita, kura operai tērpus darina pirmo reizi. Viņa arī atzinusi, ka skaita ziņā šis ir viņas vērienīgākais projekts. Tērpi veidoti no dabīgiem materiāliem tā, lai tie gan būtu ērti dziedātājiem, gan izskatītos skaisti.
Ceturtajam cēlienam video veidojusi arī māksliniece Katrīna Neiburga. Kā scenogrāfs strādājis Mārtiņš Vilkārsis. Izrādes dramaturgs ir Mikus Čeže un gaismu mākslinieks - Igors Kapustins.
Titullomā bez Grigorjanas iejutīsies arī Julianna Bavarska un Natālija Krēsliņa, kavaliera de Grijē lomā bez Karahana būs arī Sergejs Poļakovs. Manonas brāļa Lesko lomā iejutīsies Jānis Apeinis un Rihards Mačanovskis, bet Žeronta de Ravuāra lomā - Krišjānis Norvelis un Romāns Poļisadovs.
Jau ziņots, ka pēc abata Prevo darba «Stāsts par kavalieri de Grijē un Manonu Lesko» motīviem tapusī «Manona Lesko» ir Pučīni trešā opera. Izdevējs Džulio Rikordi centās atrunāt komponistu no šī sižeta, jo pavisam nesen ļoti veiksmīgo operu «Manona» bija uzrakstījis Žils Masnē, tomēr Pučīni no ieceres neatkāpās. «Manona ir varone, kurai es ticu, un tāpēc viņa nevar nepakļaut publikas sirdis. Un kādēļ gan lai nevarētu būt divas operas par Manonu? Tādai sievietei kā viņa var būt vairāk par vienu mīļāko!» savu ieceri pamatoja Pučīni. Operas libretu rakstīja astoņi autori, ieskaitot pašu Pučīni. Pirmizrādi «Manona Lesko» piedzīvoja 1893.gada 1.februārī Turīnas Teatro Regio. Opera guva lielus panākumus un pavēra komponistam ceļu uz pasaules operteātru skatuvēm.
Iestudējums pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operā (LNO) piedzīvos 20.februārī. LNO šis būs trešais «Manonas Lesko» iestudējums. Iepriekš opera iestudēta 1938. un 1969.gadā.
Nākamās operas «Manona Lesko» izrādes būs skatāmas 21.februārī un 22.februārī, 18.martā un 17.aprīlī. Izrādes 6.jūnijā un 14.jūnijā iekļautas Rīgas Operas festivālā «Viva Puccini», kas veltīts itāļu komponista daiļradei.
