Sabiedrības un parlamentāriešu diskusijā par Krievijas TV kanālu un krievu valodas vietu Latvijas audiovizuālo mediju telpā Lattelecom vadītāji pamatoti pārmeta, ka viņu piedāvājumā latviešu valodā raidošo kanālu esot vairāk nekā konkurentiem. Divi no lielākajiem Lattelecom sāncenšiem ir Viasat un Baltcom.
Lattelecom un Baltcom kopīgs ir tas, ka abu uzņēmumu īpašnieku skaitā ir Latvijas valsts (51%) un 49% pieder skandināvu TeliaSonera. Baltcom TV īpašnieki ir Austrumeiropas investīciju uzņēmums RPAX One S.A., kam pieder 99,96% akciju, un VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs ar 0,04% uzņēmuma daļu.
Līdz 2015.gadam Baltcom TV grib kļūt par vadošo mājas izklaides zīmolu Latvijā un lielāko mājas izklaides pakalpojuma sniedzēju Baltijas reģionā. Līdzīgas ambīcijas ir arī Viasat, kas pieder Zviedrijas izcelsmes starptautiskam mediju uzņēmumam Modern Times Group (MTG), kurā darbojas arī LNT un TV3 un kas ir arī lielākais Krievijas TV kanāla CTC īpašnieks. Visiem trim ir vēlēšanās kļūt par vadošiem tautas izklaidētājiem Latvijā. Tajā pašā laikā visi trīs čakli strādā arī Krievijas kultūras imperiālisma frontē, gan retranslējot Krievijas TV kanālus, gan popularizējot un Latvijas kultūras telpā nostiprinot krievu valodu.
Kā tiek diskriminēti latvieši
Baltcom, Lattelecom un Viasat ir brīvprātīgie Krievijas ārējās propagandas un ārpolitikas īstenotāji Latvijā. Krievijas ārpolitikas un kultūras ekspansijā tā saucamajās tuvajās ārzemēs svarīga loma ir krievu valodas nostiprināšanai un veicināšanai. Šo procesu vēsturē un politikā dēvē arī par rusifikāciju, t.i., kādas teritorijas iedzīvotāju etniskās grupas pārkrievošanu, to nacionālo valodu un kultūru piespiedu kārtā aizstājot ar krievu valodu un kultūru. Gadījumos, kad šīs izmaiņas tiek pieņemtas apzināti un labprātīgi, tiek lietots jēdziens «pārkrievošanās». Viņi paši šo rusifikāciju dēvē par biznesu, jo gan Krievijas TV programmas, gan Rietumu TV programmas ar skaņas celiņiem vai subtitriem krievu valodā var lēti iepirkt un dārgi pārdot.
Līderis šo procesu veicināšanā Latvijā ir Baltcom TV, kura televīzijas kanālu Lielajā blokā no 97 kanāliem apmēram 70 ir krievu valodā. Latviešu valodā atradu tikai apmēram 6 kanālus (pēc Baltcom mājas lapā 4. februārī pieejamās informācijas.
Tiesa, šim operatoram (medijam) ir kaimiņvalstu TV kanālu pakete (LV, ET, PL un BEL) un Krievijas kanālu skaitā arī no Kremļa neatkarīgais disidentiskais kanāls Doždj, ko Krievijā vara pašlaik met laukā no visiem kabeļu un satelītu tīkliem. Taču kopumā Baltcom rada iespaidu par Padomju Savienības laiku, kad audiovizuālo mediju telpā Latvijas PSR dominēja krievu valoda un ar mediju palīdzību tika īstenota rusifikācija.
Kā man raksta Viasat sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līna Kārkliņa, kas skaitļus saskaņojusi ar Raivo Rostu, Viasat vadītāju Baltijas valstīs, Viasat digitālās televīzijas garantēto kanālu sarakstā kopumā ir 62 TV kanāli. Krievijā veidotie kanāli ir seši (CTC, NTV Mir, PBK, REN TV, RTR Planeta, TV1000 Ruskoje Kino). Taču arī skandināvu Viasat digitālās TV garantēto kanālu sarakstā kopumā ir 26 TV kanāli krievu valodā vai ar subtitriem krievu valodā. Latviešu valodā ir tikai 15. Gandrīz uz pusi mazāk.
Uz kādiem jautājumiem neatbild Lattelecom šefs Juris Gulbis?
Lattelecom 51% daļu pieder valstij, un šajā grupā ietilpstošie uzņēmumi pagājušajā gadā nopelnījuši 28,5 miljonus eiro. Droši vien arī ar TV palīdzību. Lattelecom valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim un sabiedrisko attiecību projektu vadītājai Līgai Bitei elektroniskajā pastā vairākkārt uzdevu šādus jautājumus: 1. Cik TV kanālu visās Lattelecom pakās (virszeme, interaktīvā, interneta TV) kopumā ir latviešu valodā (oriģinālvalodu, audio tulkojumu un subtitrus ieskaitot)?
2. Cik šādu kanālu (virszeme, interaktīvā, interneta TV) ir krievu valodā?
Tiešu atbildi tā arī nesagaidīju, taču uzzināju, ka Lattelecom videonomā no kataloga 1400 filmām 998 filmām ir pieejama latviešu valoda vai nu subtitros, vai kā skaņas celiņš. Uz jautājumu, vai tad kinoteātru normas par subtitriem valsts valodā uz Lattelecom neattiecas, saņēmu atbildi, ka saskaņā ar likumu videonoma ir pakalpojums pēc pieprasījuma, kas tulkojumu, subtitrus valsts valodā neprasa.
Taču Lattelecom mājas lapā apkopoju informāciju, ko nedeva pats Lattelecom, un uzzināju, ka no visiem Virszemes TV paku 60 kanāliem 38 ir pieejami krievu valodā un tikai 21 latviešu valodā. Tādās pakās kā bērnu un jauniešu, piedzīvojumu un zinātnes, sporta, HD latviešu valodā nav neviena kanāla.
Lattelecom Interaktīvās TV 121 kanālu skaitā krievu valodas dominance ir trīskārtīga. Kanāli ar krievu valodas iespēju ir 63, bet latviski tikai 20.
Gulbja kunga atbildi nesaņēmu arī uz jautājumu: kāpēc, neskatoties uz to, ka Krievijas kanāli ir gandrīz visās Lattelecom pakās, ar šiem Krievijas kanāliem ir sakomplektēta atsevišķa paka ar nosaukumu "Krievijas kanāli"? Bet nav paku ar nosaukumu "Latvijas kanāli" vai "Kanāli latviešu valodā"?
Netiešu atbildi kolēģiem (LA, 03.02.2014.) ir sniedzis "Lattelecom" juridiskās daļas direktors Toms Meisītis, kurš apgalvo, ka kanālu īpašnieki un licencētāji, veidojot savu cenu politiku, ir radījuši situāciju, kad no izmaksu viedokļa tieši pakešu princips esot visizdevīgākais. Arī patērētājam tas esot visizdevīgākais – saņemt maksimāli daudz kanālu par salīdzinoši zemu cenu. Tātad varam secināt, ka nevis operators (Lattelecom), bet kanālu un to licenču īpašnieki nosaka, kuri kanāli mums jāskatās un to cenas? Atbildīgam operatoram atliek vai nu prast argumentēti vienoties par tirgū pieejamām cenām, vai šādus kanālus "pasūtīt" prom uz citiem tirgiem. Jo TV programmu izplatītāji nav parasti desu vai maizes tirgotāji, bet mediji, kas izvēlas, kādu saturu un kādā valodā pārdot saviem pircējiem un kādu ne. Vadoties ne tikai pēc tirgus, bet arī pēc valsts, sabiedrības interesēm. Vēl jo vairāk, ja šis medijs pieder mums, nodokļu maksātājiem.
Kāpēc TV tirgus netiek regulēts latviešu valodas interesēs?
Preses un mediju brīvība ir mūsu demokrātijas pamatakmens, un no tā nedrīkstētu atkāpties, regulējot mediju tirgu. Valsts nedrīkst liegt iespēju jebkuram pilsonim Latvijā skatīties jebkuru TV programmu vai filmu jebkurā valodā, jo satelīta un interneta TV iespējas to atļauj. Muļķīgi būtu liegt arī Krievijas Kremļa vadītai TV gatavot un raidīt programmas, kas aizskar lietuviešu vai kādu citu tautu nacionālās jūtas. Taču var liegt šādas TV un radio programmas un kanālus izplatīt vai retranslēt par maksu mūsu valsts mediju operatoriem, kuru darbību regulē valsts. Atbildīga mediju politika latviešu valodas un demokrātijas nostiprināšanas interesēs nodrošinātu, ka Latvijas audiovizuālo mediju tirgū nedominētu produkcija bez tulkojuma latviešu valodā vai ar tulkojumu tikai krievu valodā.
Stāvoklis audiovizuālo mediju tirgū Latvijā liecina, ka ne NEPLP, ne Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ar Ināru Mūrnieci (NA) vadībā nav spējusi atrisināt šo problēmu Latvijas audiovizuālo mediju tirgū. Varbūt to darīs jaunā mediju politikas organizācija Kultūras ministrijas paspārnē?
