Muižniece iesniedz kasācijas sūdzību viltojuma lietā

Apsūdzētā Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muižniece

FOTO: Lita Krone/LETA

Augstākā tiesa (AT) 27.janvārī saņēmusi kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances notiesājošais spriedums Satversmes tiesas (ST) tiesneses Vinetas Muižnieces krimināllietā.

Sūdzības iesniedzēja ir pati apsūdzētā Muižniece, pastāstīja AT preses sekretāre Baiba Kataja.

AT kasācijas sūdzību vēl nav izskatījusi, un lēmums par tās tālāko virzību pagaidām nav zināms.

Kā ziņots, apgabaltiesā Muižnieces lieta bija nonākusi saistībā ar viņas pašas iesniegto apelācijas sūdzību un Ģenerālprokuratūras iesniegto apelācijas protestu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2012.gada 25.oktobra spriedumu, ar kuru Muižniece tika atzīta par vainīgu dienesta viltojumā un viņai piespriests naudassods desmit minimālo mēnešalgu (2000 latu jeb 2846 eiro) apmērā.

Prokurore Ilze Gailīte gan pirmās instances tiesas debatēs Muižnieci bija lūgusi sodīt ar naudassodu 20 minimālo mēnešalgu (4000 latu jeb 5691 eiro) apmērā, turpretim Muižnieces advokāte Guna Kaminska savu aizstāvamo bija lūgusi pilnībā attaisnot. Pati Muižniece vainu neatzina.

Saskaņā ar apsūdzību Muižniece, būdama valsts amatpersona - Saeimas deputāte un vienlaikus arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja -, viltojusi dokumentu - Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu.

Līdz ar to Muižniece tiek apsūdzēta pēc KL 327.panta 1.daļas - par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām.

Prokuratūra jau 2011.gada oktobra sākumā lūdza izdot Muižnieci kriminālvajāšanai. Tad par šo jautājumu lēma ST, kas piekrita Ģenerālprokuratūras ierosinājumam, tomēr prokuratūra uzskatīja, ka Muižnieces izdošanai kriminālvajāšanai nepieciešams arī Saeimas akcepts. Savukārt Saeima apstiprināja Juridiskās komisijas sagatavoto lēmumu, kurā bija teikts, ka jautājums par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci pēc būtības nav apspriežams Saeimā.

LETA jau ziņoja, ka kriminālprocesu pret Muižnieci 2011.gada 1.jūnijā sāka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Kriminālprocess tika sākts, pabeidzot resorisko pārbaudi, kas bija ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra saņēma 10.Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova (V) iesniegumu par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.

Kā skaidroja Loskutovs, 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdes audioieraksts liecina, ka deputāti sēdē apspriestos KL grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, turpretim protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.

Pēc Loskutova teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas - Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā. Šo protokolu parakstījuši Muižniece un toreizējais Juridiskās komisijas sekretārs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Pati Muižniece savu vainu neatzina un norādīja, ka viņai vispār neesot skaidra apsūdzība. Iepriekš apsūdzētā šo lietu bija saistījusi ar politiskajām intrigām.

Patlaban Muižnieces ST tiesneša pilnvaras ir apturētas.

Uz augšu