Tautas frontes muzeju nodos valstij (12)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Šodien biedrības «Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome» padomes vairākums nolēma Latvijas Tautas frontes (LTF) muzeja ekspozīciju dāvināt Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam un ēku atdot valstij muzeja funkciju nodrošināšanai, sacīja biedrības «Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome» valdes loceklis Romualds Ražuks.

Biedrība tagad sāks gatavot līguma tekstu, ko slēgt ar Nacionālo vēstures muzeju. Ar muzeju iecerēts vienoties, ka biedrībai saglabāsies uzraudzības funkcija pār muzeju. Organizācija arī gaidīs Kultūras ministrijas (KM) reakciju, kurai Ministru kabinetā būs jāvirza attiecīgs informatīvais ziņojums, skaidroja Ražuks.

Šodien biedrības kopsapulcē vairākums no dalībniekiem neformāli pauda atbalstu tam, ka padome, kurai ir juridiskas tiesības šajā jautājumā, pieņem attiecīgo lēmumu. Līdz ar to šovakar sasauktā biedrības padomes sēdē lēmums tika pieņemts, par balsojot Ražukam, Dainim Īvānam, Jānim Dinevičam, Sarmītei Ēlertei un Jānim Škaparam. Balsojumā atturējās Artis Ērglis, bet balsojumā nepiedalījās Ivars Redisons.

Kā ziņots, LTF muzejs jānodod valstij, lai tas būtu profesionāli uzturēts memoriālais muzejs un tur varētu notikt vēstures pētīšana, nevis muzeja pastāvēšana būtu pašdarbība, iepriekš sacīja biedrības «Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome» valdes loceklis Romualds Ražuks.

Ražuks nezina, kāpēc par šo jautājumu ir sacelta ažiotāža. Viņam tuvojas 60 gadu vecums, un valdes loceklis norāda, ka muzeja uzturēšanai nevajadzētu būt atkarīgai no viņa veselības stāvokļa. Variants muzeju atdot valstij ir ticis apspriests ar KM, un valdes loceklis vēlas, lai muzejs tiktu pienācīgi uzturēts un tajā nebūtu jūtama bēniņu smaka un lai līdzekļu taupīšanas dēļ muzejā nebūtu vēss.

Biedrības biedra Redisona pārmetumus par to, ka ēka iespējami slēptā veidā tiek gatavota privatizācijai, valdes loceklis nekomentē, norādot, ka par šādiem jautājumiem ir nokaitināts. Ražuks retoriski vaicāja, vai biedrības biedri un Atmodas laika zieds - viņš, Īvāns, Dinevičs, Ēlerte un Škapars - plānotu nodarboties ar zagšanu. Komentējot cita biedra Roberta Milberga izteikumus par ēkas stāvokli, Ražuks norādīja, ka Milbergs veselības stāvokļa dēļ labu laiku aktīvi nepiedalās biedrības darbā, līdz ar to varētu nebūt informēts par situāciju.

Ražuks piebilda, ka 16 gadus ir strādājis, lai uzturētu muzeju un nebūtu nepieciešams to privatizēt. Viņš skaidroja, ka juridiski lēmums ir jāpieņem nevis biedrības kopsapulcei, bet biedrības padomei.

Kā ziņots, vairāki biedrības biedri bažījas, ka šādi Vecrīgas nams varētu tikt gatavots pārdošanai, bet pats muzejs varētu tikt likvidēts. Biedrības biedrs Redisons medijiem nosūtītā e-pasta vēstulē raksta, ka «vairāki biedri nepiekrīt veidam, kādā tiek likvidēts muzejs, un ēka iespējami slēptā veidā tiek gatavota privatizācijai». Viņaprāt, nav nekāda pamata un vajadzības atcelt likumu, kas aizsargā ēkas muzeja funkciju. Redisons arī raksta, ka šāds risinājums iepriekš nav apspriests vadības institūcijā - padomē -, lai gan ir bijis jautājums par sadarbības līgumu ar Nacionālo vēstures muzeju, caur kuru tiktu virzīts finansējums diviem štata darbiniekiem - Īvānam ar palīgu.

«Kas ir noticis, lai mainītu esošo stāvokli un atgrieztu muzeja ēku valstij? Tagad, kad ēka savesta teicamā stāvoklī, ieguldot remonta darbos ievērojamus līdzekļus, man rodas pamatotas aizdomas par iespējamu negodīgu darījumu. Tikai pateicoties līdzšinējai muzeja Sabiedriskās padomes un muzeja darbinieku pašaizliedzīgai darbībai, ir saglabāta un izveidota lieliska ekspozīcija, kura nemitīgi tiek pilnveidota.» «Vēlreiz iebilstu pret LTF muzeja ēkas statusa maiņu, atgriežot to valstij,» raksta arī cits biedrības biedrs Milbergs, «uzskatu, ka šajā sapulcē šie jautājumi nav izskatāmi, jo nav zināma argumentācija, kāpēc šie jautājumi lemšanai tiek izvirzīti tieši tagad, pēc LTF 25.gadadienas atzīmēšanas, kad par muzeja ēkas nodošanu valstij neviens pat neieminējās. Par problēmu jāinformē sabiedrība, sniedzot tai saprotamu skaidrojumu un ļaujot tai sniegt savu vērtējumu un attieksmi pret šiem jautājumiem.»

Tautas frontes muzejs atrodas Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15.

Saeima 1999.gadā pieņēma likumu par šī īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei. Saskaņā ar šo likumu nekustamais īpašums Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15, bez atlīdzības tiek nodots Tautas frontes muzeja sabiedriskās padomes īpašumā Tautas frontes muzeja izveidošanai. Likums paredz, ka Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei aizliegts atsavināt vai ieķīlāt tai nodoto nekustamo īpašumu un šis īpašums nododams valstij, ja Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome izbeidz pastāvēt vai Tautas frontes muzejs tiek likvidēts.

Šodien plkst.17 Tautas frontes muzejā Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15, sasaukta biedrības «Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome» kopsapulce, kuras darba kārtībā iekļauts jautājums par Tautas frontes muzeja ekspozīcijas dāvinājumu Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam un ēkas atdošanu valstij muzeja funkciju veikšanai. Elektronisko vēstuli par kopsapulces sasaukšanu parakstījis biedrības valdes loceklis Ražuks.

Tautas frontes muzejā apskatāmie priekšmeti un dokumenti vēsta par Latvijas tautas neatkarības centieniem 20.gadsimta nogalē. Interesenti var iepazīties ar dokumentiem, fotogrāfijām, kinohronikām, kas ataino Atmodas laika vēsturiskos procesus, notikumus un to dalībniekus. Muzejs glabā vēsturiskās liecības par lielāko Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas perioda tautas kustību - Latvijas Tautas fronti.

Komentāri (12)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu