Gaidīs ES Tiesas nolēmumu Lemberga aktīvu iesaldēšanas lietā (32)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments šodien nolēma neatjaunot tiesvedību lietā par Ventspils mēra Aivara Lemberga («Latvijai un Ventspilij») 66,69 miljonus latu (94,89 miljonus eiro) vērto aktīvu iesaldēšanu līdz brīdim, kad stāsies spēkā Eiropas Savienības (ES) Tiesas nolēmums.

AT preses sekretāre Baiba Kataja pastāstīja, ka AT Civillietu departaments šodien tiesas sēdē uzklausīja atbildētāja pārstāvi zvērinātu advokāti Vinetu Čuksti un nolēma neatjaunot tiesvedību lietā par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi Latvijā līdz brīdim, kad stāsies spēkā ES Tiesas nolēmums.

Pieteicēju pārstāvis uz tiesas sēdi nebija ieradies, lūdzot tiesu skatīt jautājumu bez viņa klātbūtnes. Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pauda viedokli, ka, lai arī ES Tiesas sniegtajām atbildēm uz AT jautājumiem konkrētajā lietā vairs nav nozīmes, jo ārvalsts tiesas nolēmums ir atcelts, tas būtu lietderīgi no tiesu prakses viedokļa tā iemesla dēļ, ka AT ir iesniegta blakus sūdzība līdzīgā lietā, kurā attiecīgās ES Tiesas atbildes būtu noderīgas.

Advokāte arī pauda atbildētāja viedokli, ka, atstājot spēkā lēmumu par tiesvedības apturēšanu, viņa intereses būtiski netiks skartas. AT atzina, ka lietā būtu nepieciešams saņemt ES Tiesas nolēmumu, kas būtu lietderīgi arī no procesuālās ekonomijas viedokļa, ņemot vērā, ka līdzīgs tiesību jautājums varētu būt risināms arī citā lietā.

Jau ziņots, ka tiesvedība šajā lietā uz vairākiem mēnešiem tika apturēta, lai AT Senāts uzdotu jautājumus ES Tiesai. Tāds lēmums pērn pieņemts, skatot uzņēmuma «Antonio Gramsci Shipping Corporation», kā arī Uģa Grūbes blakus sūdzības attiecībā uz Rīgas apgabaltiesas pagājušā gada 22.jūnija lēmumu, ar kuru daļēji tika iesaldēti Lemberga aktīvi 66,69 miljonu latu (94,89 miljonu eiro) vērtībā.

Senāts nolēma ES Tiesā vērsties ar pāris konkrētu jautājumu par Briseles I regulas un ES Pamattiesību hartas interpretāciju.

Kā aģentūru LETA toreiz informēja Kataja, saskaņā ar Senāta lēmumu ES Tiesai tiks uzdots jautājums: «Vai Briseles I regulas 34.panta 1.punkts ir interpretējams tādējādi, ka ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanas procedūras gaitā pamatlietā neiesaistītu personu tiesību aizskārums var būt par pamatu Briseles I regulas 34.panta 1.punktā paredzētās sabiedriskās kārtības klauzulas piemērošanai un ārvalsts nolēmuma atzīšanas noraidīšanai daļā, kas attiecas uz pamatlietā neiesaistītu personu?»

Briseles I regulas par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 34.panta 1.punkts paredz, ka citā dalībvalstī pieņemtu spriedumu neatzīst, «ja šāda atzīšana ir klaji pretrunā tās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, kurā atzīšana prasīta».

Ja atbilde uz pirmo jautājumu būs apstiprinoša, ES Tiesa tiek lūgta atbildēt arī uz šādu jautājumu: «Vai [ES Pamattiesību] Hartas 47.pants ir interpretējams tādējādi, ka tajā ietvertie taisnīgas tiesas principi pieļauj pagaidu aizsardzības pasākumu noteikšanas kārtībā ierobežot personas īpašuma tiesības tādā tiesvedības procesā, kurā persona nav iesaistīta par lietas dalībnieku, bet kurā paredzēts, ka ikvienam, kuru ietekmē nolēmums par pagaidu aizsardzības pasākumiem, ir tiesības jebkurā laikā vērsties tiesā, lai grozītu vai atceltu tiesas nolēmumu un kurā nolēmuma paziņošana ieinteresētajām personām ir nodota pieteicēju ziņā?»

ES Pamattiesību hartas 47.pantā «Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu» savukārt teikts, ka ikvienai personai, kuras tiesības un brīvības, kas garantētas ES tiesībās, tikušas pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, ievērojot nosacījumus, kuri paredzēti šajā pantā.

Tāpat šajā hartas pantā norādīts, ka ikvienai personai ir tiesības uz taisnīgu, atklātu un laikus veiktu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, tiesību aktos noteiktā tiesā, ikvienai personai ir iespējas saņemt konsultāciju, aizstāvību un pārstāvību. Juridiskā palīdzība tiek sniegta tiem, kuriem nav pietiekamu līdzekļu, ciktāl šī palīdzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu tiesiskuma īstenošanu, teikts ES Pamattiesību hartas 47.pantā.

Jau ziņots, ka atšķirībā no Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas apgabaltiesa 2012.gada vasarā savā lēmumā precīzi uzskaitīja mantu, uz kuru attiecas aktīvu iesaldēšana, aģentūrai LETA toreiz pastāstīja vairāku prasītāju statusā esošo ārvalstu kompāniju advokāts Grūbe. Tādā veidā apgabaltiesa, tāpat kā Vidzemes priekšpilsētas tiesa, nolēma atzīt un izpildīt Latvijā Anglijas tiesas 2011.gada 20.aprīļa iesaldēšanas rīkojumu pret atbildētāju Lembergu daļā, ar kuru Ventspils mēram aizliegts atsavināt vai veikt darījumus, kas samazina vērtību viņam piederošajai Latvijā reģistrētajai vai Latvijā esošajai mantai ar kopējo vērtību līdz 135 miljoniem ASV dolāru.

Komentāri (32)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu