Omertà - instrumentāls progresīvās rokmūzikas trio no Rīgas, divos vārdos, kā viss sākās un kāpēc?

- Sākām 2011. gada nogalē, kad mūsu visu iepriekšējie ansambļi bija beiguši darbību un nolēmām, ka vēlamies turpināt darīt to, kas patīk. Eduards un Einārs spēlēja kopā jau iepriekš, un tad pievienojās arī Renārs. Pagāja pailgs laiks, līdz izlīdām ārā no mēģinājumu studijas. Darām to, kas pašiem patīk, un ja patīk arī citiem – tas ir vēl labāk! (2013. gadā grupa saņēma «Alternative.lv Gada balvu» par straujāko izaugsmi.)

«Omertà» – nosaukuma izvēle un jūsu versija par to? Vainīgs itāļu kino un «Krusttēvs»?

- Ilgi cilājām dažādus iespējamos grupas nosaukumus, līdz pašam pēdējam brīdim, kad jau bija jāsāk domāt par pirmajām uzstāšanās reizēm. Nosaukums «Omertà» bija viens no variantiem, kas vislabāk atbilda jau tā brīža situācijai – bijām ansamblis bez vokālista, un «Omertà» mafijas laikos bija klusēšanas zvērests, ko pieņemot, tas bija jāciena līdz galam. Mūsu gadījumā esam apsolījušies viens otram, ka darīsim to, ko darām, līdz pašam pēdējam.

Ar ko nodarbojaties ikdienā? Un vai «Omertà» visiem ir pirmā grupa?

- Renārs ikdienā darbojas «Rock Distribution» un izplata mūzikas tehniku un instrumentus Baltijas apvidū, Einārs ir skatlogu dekorētājs «Apranga Group» veikaliem, kā arī perkusionists, spēlē «AfroAmbient» un uzstājas arī kopā ar dažādiem diskžokejiem klubos. Eduards ir strādājis vairākās radiostacijās Rīgā un studē žurnālistiku. Pirms spēlēšanas «Omertà» visi darbojušies arī citos ansambļos. Einārs un Eduards spēlējuši kopā kādreizējā grupā «Zoltan», bet Renārs zolēja ģitāru grupā «Wildborn». Visi iepriekšējie ansambļi beiguši darbību pāragri, tāpēc arī esam sanākuši kopā, lai turpinātu darīt to, kas patīk visvairāk.

Vai esat domājuši par vokālu, viesvokālu?

- Daļēji mūsu ansambļa ārējās komunikācijas izpausmē vainojams fakts, ka vokālistus nav nemaz tik viegli atrast. Bijām, protams, izmēģinājuši daudzus variantus, bet beigās nolēmām palikt trijatā – kā instrumentāls ansamblis, jo mums ļoti rūpēja tieši instrumentālā daļa, ko bija bail kaut kādā mērā sabojāt vai atstāt fonā, pieliekot klāt tam balsi. Nākotnē skatoties – kas zina, iespējams, būs arī vokālists vai viesvokālists. Patlaban koncentrējamies uz pirmā materiāla nodošanu klausītājiem taustāmā formātā.

2013. gads laikam uzskatāms par veiksmīgu startu – grupa iesildīja «Indygo» Palladium Riga, «LMT SumerSound» festivāls un pagājušajā gadā arī «Devilstone» festivāls Lietuvā – kā jums tas izdevās?

- 2013. gads bija brīdis, kad pēc 18 mēnešu ilgas dirnēšanas mēģinājumu studijā bija beidzot pienācis laiks atrādīt izdarīto arī publikai. Sākumā uzspēlējām kultūrbārā «Vieta», bet tad notikumi sakrita tā, ka tieši tobrīd mūsu draugi, grupa «Indygo», prezentēja savu albumu «Decoy» un parādījās iespēja viņus iesildīt «Palladium Riga» telpās. Atrādīšanās festivālos bija likumsakarīga. Vasaras festivāli vienmēr ir a lot of fun, tāpēc grupas regulāri, ar lielāko prieku tiem piesakās vai uzaicināšanas gadījumā bez ilgas domāšanas piekrīt. Mūsu gadījumā – pieteicāmies, un par spīti faktam, ka pat līdz šim brīdim mums nav konkrēta uzskates materiāla – albuma, mūs pieņēma, visticamāk, mūsu «live» video dēļ, kuri padevušies diezgan labi.

Mūzika – kā saliekat visu kopā? Ir viens, kas atnes rifus, pārējie apaudzē? Vai džemojat?

- Radošajam procesam nav konkrēta rīcības plāna, kā tam jānotiek. Ļaujamies dabīgumam, tas mēdz notikt, gan sadžemojot, gan kādam uzrakstot kādas partijas un atrādot pārējiem. Tas ir ļoti grūti izskaidrojams process, jo tas brīdis vienmēr ir intīms starp mūziķiem, kuri savā starpā saspēlējas. Tu nespēj paredzēt, kā tas viss izvērtīsies, vai kaut kas no tā sanāks, līdz brīdim, kad jau raksti kompozīcijas nosaukumu koncertā spēlējamo dziesmu setlistē.

Un «Omertà» muzikālā niša, jūsuprāt, kas tas ir, ko spēlējat? Tas ir progresīvi alternatīvais, stoner roks jeb varbūt sludge ietekmēts postroks?

- Būsim neoriģināli un atbildēsim, ka necenšamies ielikt sevi rāmjos vai piedomāt pie tā, kurš no žanriem vislabāk atbilst tam, ko mēs darām, vai otrādi (smejas). Ietekmes ir no visiem iepriekšminētajiem žanriem un vēl papildu tonnas ar citiem. Priekš stoner roka šķietami spēlējam pārāk aktīvu mūziku, tāpēc laikam jāsaka, ka atbilstam vairāk otram variantam. Vispatīkamāk, protams, ir teikt – spēlējam rokmūziku.

Vienmēr ir gribējies pajautāt, kā atcerēties dziesmu nosaukumus, struktūras, īpaši instrumentālajā mūzikā, tajā pašā laikā vēl aktīvi kratot galvu līdzi?

- Dziesmu nosaukumus vēl šodien brīžiem grūti atcerēties. Sākotnēji mums bija citi nosaukumi, nekā ir tagad. Katrai kompozīcijai bija sava krāsa, līdz brīdim, kad izkalām debijas albuma tēmu – cilvēks un čakras. Tāpēc tagad katrai kompozīcijai ir piedēvēts akmens, kas atbilst kādai čakrai, tāpat arī krāsai. Par dziesmu struktūrām – jebkura māksla aizmirstas, gluži tāpat kā valoda, ja to regulāri nelieto. Jāspēlē bieži, lai atcerētos, bet galvas kratīšana un ķermeņa kustības nāk automātiski, brīžos, kad sāc grūvot un iejūties tajā, ko dari, un dod ārā no sevis un instrumenta.

Un tas pats jautājums par ģitāru pedāļiem – dažām grupām to ir vesels metrs vai divi – pagrozi ne tā un viss, skani savādāk?

- Protams, ir jāatceras, kādus iestatījumus esi uzlicis katram efektu pedālim! Bet tas ir atkarīgs arī no paša pedāļa, teorētiski var izbraukt arī ar aptuvenu precizitāti, bet pats uzreiz dzirdi, ka kaut kas skan nedaudz citādāk, nekā ierasts, tāpēc uzreiz liekas, ka kaut kas nav kā vajag. Tas pats ar ģitāru pastiprinātājiem.

Jums vēl nav debijas ieraksta, bet koncertos cilvēki ļoti slavē – panākumu atslēga ir?

- Uz skatuves daudz jāsvīst, cilvēkiem patīk sviedri! (Smejas.) Jā, albumu solām jau diezgan ilgi, bet labs nāk ar gaidīšanu! Mūsu gadījumā, iespējams, tas arī ir tas noteicošais – mājās mūsu mūziku paklausīties var tikai nedaudz, tos pāris dzīvos video, tāpēc cilvēki nāk uz koncertiem un viņiem pagaidām īsti vēl nav ar ko salīdzināt. Citreiz ir tieši pretēji – dodies uz koncertu, zinot visu ansambļa repertuāru, bet «dzīvajā» viņi izklausās pavisam citādāk, līdz ar to – noķer tādu ausu šoku. Mēs esam dabīgi, arī albums skanēs dzīvi. Nav jēgas izlaizīt tos ierakstus un pēc tam nespēt koncerta laikā savākt to skaņu.

Nupat esat izvēlēti par iesildošo grupu islandiešiem «Solstafir» februārī visās trijās Baltijas valstīs – kāda ir sajūta? Bailes? Lepnums?

- Tas, protams, ir milzīgs pagodinājums! Ar nepacietību gaidām februāra vidu, sanāks tāda kā minitūre – Tallina, Rīga un Viļņa, trijās dienās kopā ar islandiešiem, tāpat arī būs iespējams izbaudīt norvēģu «Dominanz» un igauņu «Ocean Districts». Katram no šiem ansambļiem piemīt spēja radīt īpašu atmosfēru, tāpēc pasākumiem jāizdodas lieliskiem! Mums šie koncerti būs īpaši arī tādēļ, ka pirmo reizi uzstāsimies Tallinā un Viļņā, līdz ar to mums ir dubults prieks.

Debijas albums – top, top, top? Rakstāt mājās, Vācijā vai Valmierā?

- Albums beidzot ir pabeigts un gaida savu noformējumu un iespiešanu. Ierakstījām to Valmierā, pie nu jau gandrīz leģendārā Ģirta Laumaņa (Lomika), Hodila Records studijā un miksēšanas procesu uzticējām Kārlim Šteinmanim Mārupē, KS Records studijā. Vēl tikai pēdējie pieskārieni un drīz jau izziņosim prezentācijas koncertus, tāpēc lūdzam vēl nedaudz pacietības.

Un formāti – mūsdienu atskaņotājs, kas reizē ir fotokamera un saziņas līdzeklis, jūsuprāt, kas mainījies pa šo piecgadi uz labo un slikto mūzikas lauciņā?

- Labais noteikti ir tas, ka par spīti visiem gadžetiem un auto-tune popmūzikai vēl aizvien ir cilvēki, kuri apmeklē koncertus un iegādājas mūzikas ierakstus. Vinils piedzīvo nelielu augšāmcelšanos arī tepat Latvijā. Tikmēr interneta giganti savā starpā cīnās par jauno platformu īpašumtiesībām. Grūti teikt, vai daudz kas ir mainījies uz labo vai slikto pusi. Kolektīvi jāturpina radīt un baudīt mūzika, kas ir dzīva. Vienalga, kādā veidā.

Pašiem albums – diskā, kasetē vai platē? Vai digitāli?

- Mūsdienās neizdot albumu digitāli būtu tīrais neprāts, tāpēc, protams, arī mūsu debijas albumu būs iespējams lejupielādēt. Paredzēts arī CD; vai būs iespējams iegūt to arī vinilplates formātā – laiks rādīs. Kasete – tas jau būtu perversi, bet noteikti to apsvērsim.

Varbūt viesvokālistu uz kādu dziesmu albumā? Latviešu valodā?

- Šajā albumā vairs nesanāks, jo tas jau ir ierakstīts, lai gan ir piedāvājumi un ir arī pāris vīzijas. Grūti arī saprast – vajag vai nevajag. Pēc koncertiem cilvēki mēdz pienākt, aprunāties – vieni īpaši uzsver, ka vajagot balsi, citi atkal saka paldies, ka mūzika netiekot ar to sabojāta. Kā būs ar turpmākajiem ierakstiem – laiks rādīs, bet mēs noteikti attīstīsimies arī tālāk!

Ko klausāties paši no pašmāju un ārzemju mūzikas? Vai kaut kas jauns un labs, ko ieteiksiet arī citiem?

- Visi no mums vienmēr ir bijuši grupas «TESA» cienītāji, arī «Anna Kijevā» mums ir favorīts. Mūsu pašu gaumes savā starpā noteikti atšķiras, Renārs, piemēram, šobrīd ir uzsēdies uz klasiskās mūzikas. Eduardam pašmāju pēdējā laika favorīts ir «Pyro Trees». Par ārzemju mūziku runājot, mums visiem patīk «Russian Circles», tāpat tiem, kas vēl nav dzirdējuši, iesakām zviedru blūzroka ansambli «Graveyard» .

Droši vien ir bijis kāds komisks atgadījums koncertos?

- Parasti nekas ievērības cienīgs neatgadās, ja neskaita kādus īpatnējus izsaucienus no klausītāju puses laikā starp dziesmām, bet pagājušajā vasarā, festivālā «Laba daba», spēlēšanas laikā bundziniekam Eināram iemeta ar bārbiju. Šķiet, ka tas ir oriģinālāk nekā krūšturi…

Iespaidīgākā uzstāšanās līdz šim?

- Lai gan šķiet, ka pašu patīkamās sajūtas «Palladium Riga» telpās vēl ilgi nekas nespēs pārspēt, jau iepriekšminētā «LABA DABA» bija lieliska pieredze. Uzstājāmies uz «Šķūņa skatuves», šķūnis bija pārpildīts un vēl ārā stāvēja cilvēki. Skaņa bija lieliska, un pašiem bija komfortabla sajūta. Šajā ziņā ar nepacietību lūkojamies Tallinas un Viļņas virzienā!

Un nākotnes plāns?

- Beidzot jāizdod ilgi solītais albums, jānoprezentē, jāizbrauc cauri Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, un tad jau redzēsim, kurā virzienā aizstūrēsim!

«Solstafir» maģija - vismaz trīs Eiropas koncerti ir izpārdoti brīdi pirms, kas tajos ir tas, kas piesaista?

- Tā noteikti ir tā aura un atmosfēra, ko viņi spēj radīt! Būs iespēja sajust kārtīgas Islandes vēsmas! Par muzikālo pusi runājot – kvalitāte pasaka visu priekšā, ir vērts aiziet nobaudīt, tāpēc arī ansamblis ir spējīgs tik īsā laikā par sevi radīt lielu interesi.

Lietuvas publika, Latvijas publika - kas iekritis acīs, ar ko atšķiras?

- Latvijas publika vispār ir grūti apmierināma, tā ir ļoti zinoša, saprotoša un līdz ar to – arī izvēlīga. Par Lietuvu, grūti teikt, jo līdz šim ar šo ansambli esam Lietuvā uzstājušies tikai vienu reizi, pagājušajā vasarā, festivālā «Devilstone». Bija dienas vidus, un šķiet, lielākā daļa cepās svelmē un baudīja paģiras. Kopsummā liekas, ka tik ļoti jau mūsu mentalitātes neatšķiras…

Tuvākie koncerti

11. februārī Tallinā, klubā «Tapper» – ar «Solstafir» un «Ocean Districts»

12. februārī Rīgā, klubā «Melnā Piektdiena» – ar «Solstafir», «Dominanz», «Ocean Districts»

13. februārī Viļņā, klubā «New York» – kopā ar «Solstafir», «Dominanz»

www.facebook.com/omertalv