Kādu signālu sabiedrībai patiesībā sūta pārsauļojusies sieviete

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Gar jūru iet sieviete pedkostīmā ar tumši sarkanu, ķiršu krāsas ādu. Viņai ir jāsauļojas vēl un vēl, lai justos skaista, iekārojama, pieņemta. Vēlme nebeidzami sauļoties saistīta ar pašvērtības problēmām - «es neesmu pietiekami laba». Speciālisti sit trauksmes zvanu: saslimstība ar ultravioletā starojuma izraisītajiem nemelanomas ādas audzējiem pieaug. Sociāli izglītojošajā kampaņā «Necepies!» Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) mudinās iedzīvotājus atbildīgi izturēties pret atrašanos saulē, izmantot aizsarglīdzekļus pret sauli  un izvairīties no solāriju apmeklēšanas.

Pēdējo 15 gadu laikā Latvijā saslimstība ar ādas nemelanomas audzējiem ir divkāršojusies, tā ir biežākā onkoloģiskā slimība starp diagnosticētajiem ļaundabīgajiem audzējiem.

Iemesls, kāpēc Latvijā cilvēki, sievietes biežāk nekā vīrieši, kļūst atkarīgi no sauļošanās un izjūt stresu, ja āda mazliet izbalē, zaudējot «seksīgo brūnumu», saistīta ar pašvērtības trūkumu, sava ķermeņa nepieņemšanu. Cilvēks izveido saikni - «ja esmu iesauļojies, esmu skaists un mani pieņem». Līdz ar to cilvēkam par katru cenu vajag brūnu ādu, un tas jau ir solis atkarības virzienā. «Tas nenozīmē, ka nevaram sauļoties un skaisti izskatīties, bet, ja cilvēkam visu gadu, arī ziemā, vajag būt brūnam, ir jāsāk domāt, kas notiek ar viņa pašvērtību,» saka pārmaiņu treneris, seksologs Artūrs Šulcs. Viņš norāda, ka D vitamīna apritei cilvēkam pietiek ar iesauļotu seju un rokām. Turklāt mūsu platuma grādos ir nedabiski būt sarkanbrūnam kā vārītam vēzim. «Mārketings! Cilvēkam par katru cenu gribas būt skaistam un pieņemtam – tādam, kā to pieprasa reklāmas, lai gan mākslīgā korekcija laimes sajūtu un piepildījumu nerada.» Turklāt mūsu sabiedrība, diktatoriski pieprasot ārēju formu, dzen cilvēkus strupceļā – vai tās būtu kristīgās vērtības, Dziesmusvētki vai ārējais izskats.

«Vasara ir laiks, kad cenšamies maksimāli ķert saules starus, jo iedegums allaž ticis uzskatīts par veselības pazīmi un periodiski kļūst par modes lietu. Statistikas dati ir signāls, ka sabiedrībā nepieciešams kardināli mainīt priekšstatus par sauļošanos un solāriju apmeklēšanu, jo UV staru iedarbība uz cilvēka ādu vistiešākajā veidā veicina ādas ļaundabīgo audzēju attīstību. Paaudze, kurai pirms 30-40 gadiem tika stāstīts par saules veselīgo iedarbību un nebija pieejami UV staru aizsardzības līdzekļi, mūsdienās biežāk saslimst ar ādas vēzi, tāpēc ir būtiski izglītot jauno paaudzi par atbildīgas sauļošanās principiem, lai nākotnē mazinātu saslimstību ar ādas audzējiem,» uzsver veselības ministre Anda Čakša.

Savukārt Veselības ministrijas galvenā speciāliste onkoloģijā, profesore Dace Baltiņa atzīst: «Ādas ļaundabīgie audzēji ļoti lielā mērā ir saistāmi ar sauļošanās intensitāti, bet slimības iznākums - ar pašu cilvēku modrību, lai to atklātu pēc iespējas agrāk. Viena lieta ir izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai pasargātu savu ādu no apdegšanas. Otra, ne mazāk svarīga loma ir pašu modrībai. Izmantosim vasaras saulainās dienas, kad cilvēki mēdz atkailināties, lai novērtētu savu un savu līdzcilvēku ādu. Šaubu gadījumā dodieties pie ārsta un iedrošiniet arī citus cilvēkus pārbaudīties.»

Vērojama tendence, ka saslimstība ar ļaundabīgiem ādas audzējiem pieaug pēc 50 gadu vecuma, bet visvairāk saslimušo ir vecumā virs 75 gadiem. «Vecāki cilvēki savas dzīves laikā sakrājuši vairāk UV stundu, kas viņus pakļauj lielākam ādas audzēju riskam. Savukārt saslimstība ar melanomu pieaug agrīnākā vecumā – pēc 35 - 40 gadu vecuma. Mūsdienās, kad saule ir pieejama visa gada garumā, pāris stundās aizceļojot uz siltajām zemēm, jābūt īpaši piesardzīgiem un jālieto aizsarglīdzekļi pret UV starojumu, kas pasargā no saules negatīvās iedarbības,» skaidro SPKC Slimību profilakses nodaļas vadītāja vietniece Sanda Terela.

«Arī Vācijā ir tāda pati problēma, jo arī tajā iedzīvotāju vairākums ir gaišādaini - līdz ar to mazāk pasargāti no UV staru negatīvās iedarbības. Taču tur par saules aizsardzību tiek domāts un mācīts jau bērnudārza vecumā. Ja šodien sāksim runāt par to, ka no saules jāuzmanās, pēc 20 gadiem, kad bērnudārza paaudze izaugs, viņi necepināsies un mācīs arī savus bērnus. Tad saslimstības līkne ies citā virzienā,» uzskata dermatologs Raimonds Karls, norādot uz biedējošiem pētījumiem arī attiecībā uz solāriju apmeklējumu. Proti, cilvēkiem, kuri kaut vienu reizi lietojuši solāriju, ir daudz lielāks risks saslimt ar melanomu nekā tiem, kas solāriju nav izmantojuši. Bieža solāriju apmeklēšana līdz 35 gadu vecumam par 75% palielina visu veidu ādas vēža (melanomas un nemelanomas) attīstības risku.

Sondra Zaļupe, kura pēc vairākām operācijām joprojām cīnās ar ļaundabīgo ādas audzēju melanomu, atzīst, ka šī saslimšana diemžēl neattiecas tikai uz slimnieku, tās apgriež kājām gaisā arī tuvinieku dzīvi. Viņa uzskata, ka veselības recepte slēpjas ticībā un balansā: «Ja ticēsi, ka konkrētās zāles palīdz, ir daudz lielāka iespēja, ka tieši tā arī notiks. Lai nesaslimtu, es ieteiktu ar mīlestību sargāt pašiem sevi un sev tuvos - ģimenē parunāt par sauļošanos un par to, kā visiem kopā to darīt veselīgi. Vecākiem noteikti jāpastāsta bērniem, ka saule un karstums mēdz būt ļoti bīstami, ka ir sevi jāsargā, jālieto aizsargkrēmi un, protams, pašiem jārāda priekšzīme.» Viņasprāt, «Necepies!» ir ļoti labs sauklis, kas palīdz nesaslimt ar ādas vēzi un citām smagām saslimšanām: «Bezatbildīga cepšanās saulē, kā arī «cepšanās» par dzīvi un notikumiem nevienam nenāk par labu. Vislabākās zāles ir miers, prieks, harmonija pašam ar sevi. Tāpēc novēlu visiem «necepties» saulē un par dzīvi, kurā dzīvojam, bet apstāties, padomāt par sevi, saviem mīļajiem un kā šo dzīvi, valsti, pasauli padarīt labāku!»

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu