Belte: Situācija mediju vidē – haoss un neizpratne vai apzināta maldināšana?

Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte

FOTO: LETA

Pagājušā, 2013.gada nogalē un šā gada sākumā dažādos plašsaziņas līdzekļos parādās publikācijas, kuras satur nepatiesu, maldinošu un no konteksta izrautu faktu materiālu kā par mediju vidi Latvijā kopumā, tā ari par Latvijas Televīziju, tās darbu un vietu mediju nozarē.

Mediju industrijā ir nepieciešama pārdomāta, kvalitatīva situācijas analīze, kura jāveic ar izpratni un padziļinātu redzējumu, jo, paviršai pieejai mijoties ar apzinātu dezinformāciju, mēs graujam ne tikai sabiedrības uzticību medijiem kopumā, bet arī vājinām jau tā ne visai spēcīgo Latvijas informatīvo telpu, kurā diemžēl, sākot ar 2008.gadu, mazinās Latvijā veidotā satura mediju ietekme. Par Latvijas Televīziju un medijiem kopumā tiek runāts ļoti daudz kā publiskajā telpā, tā valdības gaiteņos, bet secinājumi, kas izriet no šim sarunām un diskusijām, bieži vien ir ļoti attālināti no realitātes, maldinoši vai apzināti sagrozīti.

Būdams Latvijas Televīzijas vadītājs, vēlos paust savu viedokli par vairākiem pašreiz aktuāliem jautājumiem, kuri skarti TVnet 16.janvāra publikācijā «Mums liek maksāt par amatieru TV latviešu valodā un Kremļa TV propagandu krievu valodā».

Diemžēl nevaru piekrist raksta jau pirmajā rindkopā paustajam viedoklim par Latvijas Televīzijas kanālu reitingiem, jo dati ir izņemti no konteksta un pausti tendenciozi, tāpat kā maldinošs un nepatiess ir apgalvojums, ka «..LTV valdes iecelšana un programmas izmaiņas, neskatoties uz lielām naudas investīcijām programmās, nav vēl devušas gaidītos rezultātus».

2013.gada satura izmaiņas tika īstenotas «mantotā» budžeta ietvaros

Visas satura izmaiņas, kuras ir notikušas 2013.gada laikā, īpaši ziņu blokā, kultūras raidījumu un sporta ziņu blokā, ir veiktas par finansējumu, kurš Latvijas Televīzijai tika piešķirts 2012.gadā, un, uzsveru, visas šīs satura un strukturālās izmaiņas tika veiktas esošā, mantotā budžeta ietvaros. Satura izmaiņas, kuras 2013.gada rudens un ziemas sezonā saņēma plašu atzinību, atnesa skatītājam plašāku ziņu bloku, ieskaitot nakts ziņas tiešraidē, daudz plašāku nekā līdz šim kultūras raidījumu klāstu, tādus plašu uzmanību un sabiedrības rezonansi piesaistījušus raidījumus kā «Melu laboratorija», «Dzimtas detektīvs», «Aizliegtais paņēmiens», «Dzintara puse», «TE», «Sastrēgumstunda» un citi. Šai pašā laikā Latvijas Televīzijā atgriezās un kolektīvam pievienojās Latvijas vadošie žurnālisti un satura veidošanas eksperti. Latvijas Televīzija pēc daudzu gadu pārtraukuma realizēja veiksmīgas mārketinga kampaņas un atjaunoja savu žurnālistu apmācības sistēmu sabiedrībai aktuālos jautājumos.

Papildu finansējums, kurš Latvijas Televīziju ir nedaudz tuvinājis pirmskrīzes periodam, ir apstiprināts šim, 2014.gadam, kad pie skatītāja jau dodas divi apjomīgi projekti «Lielā lasīšana» un «Gudrs, vēl gudrāks», kuri ir mērķēti uz bērnu un jauniešu intelektuālo izaugsmi un garīgo vērtību vairošanu.

2014.gada janvāris – LTV1 ir skatītākais kanāls Latvijā

Vēršamies pie TVnet.lv un Olivera Everta ar aicinājumu atsaukt nepatieso informāciju, ka «Arī šis gads sākās ar diviem fiasko. Viens no tiem ir joprojām zemie sabiedriskās TV kanālu LTV1 un LTV7 reitingi, kas joprojām neierindo šos kanālus pirmajā trijniekā.»

Jaunākie TNS dati apliecina, ka šā gada pirmajās 14 dienās Latvijas Televīzijas kanāls LTV1 ir kļuvis par skatītāko televīziju Latvijā ar skatīšanās laika daļu 9,4%, kļūstot par populārāko kanālu visu Latvijā raidošo televīzijas kanālu vidū.

Aicinām raksta autoru un portālu TVnet.lv atsaukt minēto informāciju kā nepatiesu un maldinošu. Bez tam raksta autors neizprot atšķirību starp «reitingiem» un «skatīšanās laika daļu», tādējādi maldinot TVnet.lv lasītājus.

Kā 16.janvārī Latvijas Televīzijai apliecināja pētījumu aģentūras TNS pārstāvis Mārtiņš Traubergs, «TVnet rakstā TNS dati nav korekti interpretēti. Ja rakstā ir izmantots decembra Share% rādītājs pret novembri no šīs TNS relīzes (http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4441), tad korekti būtu interpretēt, ka LTV1 un LTV7 skatīšanās laika daļa decembrī, salīdzinot ar novembri, ir samazinājusies attiecīgi par 1.1 un 0.6 procentpunktiem. Reitings (Rtg) un skatīšanās laika daļa (Share%) ir divi atšķirīgi rādītāji. Pirmais raksturo skatītāju daudzumu, otrais kanāla skatīšanās laika daļu pret tā brīža kopējo TV skatīšanās laiku.»

Šīs nepatiesās informācijas atsaukšanu es pieprasu ne tāpēc, ka tiek apšaubīta Latvijas Televīzijas valdes kompetence, bet tādēļ, ka tiek apšaubīts Latvijas Televīzijas daudzu simtu darbinieku paveiktais darbs un tā kvalitāte, kura Latvijas Televīziju ir ierindojusi skatītāko kanālu priekšgalā.

Tas veikums, kurš nodrošināja LTV1 janvāra augsto skatīšanās daļu, bija eiro ieviešanas laiks gada sākumā, kad LTV1 skatītāji bijuši uzticīgi LTV Ziņu dienesta veidotajām pārraidēm, par skatītāko LTV1 raidījumu laikā līdz 11. janvārim izvirzot «Panorāmu». Janvāra pirmajā pusē LTV1 auditorijas vidū populāras bijušas arī kultūras un izklaides pārraides.

Janvāris kopumā LTV būs aktīvs mēnesis, kura ietvaros sāksies «Rīga 2014», kur būsim vadošais kanāls Rīgas kā kultūras galvaspilsētas aktivitāšu atspoguļojumā.

3 jauno kanālu «sāga»

Diemžēl jāatzīst, ka uzskatām par nepārdomātu un sasteigtu lēmumu par Sabiedriskā pasūtījuma daļas nodošanu trešajām personām, liedzot Latvijas Televīzijai pildīt pilnvērtīgi Sabiedrisko pasūtījumu 2014.gadam. LTV ir un būs pret šādu Sabiedriskā pasūtījuma pārdali, jo tas būtiski vājina sabiedrisko mediju, tā vietu un lomu valsts informatīvajā telpā, kā arī izaugsmes iespējas. Atdodot minēto finansējumu apšaubāmas kvalitātes mediju funkcijas pildošiem uzņēmumiem, Sabiedriskais pasūtījums visas valsts sabiedrības acīs tiek degradēts un iegūst būtiski zemākus kvalitātes standartus. Laikā, kad LTV sāk atgūties no ilggadīgās stagnācijas un atjaunot sabiedriskā medija lomu sabiedrībā un mediju vidē, tai skaitā ar satura kvalitātes celšanu, šī ir nevajadzīga to standartu pazemināšana, pēc kuriem strādā Latvijas Televīzija, izpildot Sabiedrisko pasūtījumu. Vai NEPLP, turpmāk vērtējot LTV Sabiedriskā pasūtījuma izpildi, pielīdzinās to Ogres TV līmenim? Vai šeit neparādās tendence ieviest dubultu standartu kvalitātes sistēmu? Šie ir tie jautājumi, kurus mēs vēlēsimies uzdot NEPLP un kuru apspriešanā vēlamies iesaistīt plašu sabiedrību.

Valsts pienākums – stiprināt sabiedrisko mediju

Latvijas informatīvajā telpā arvien lielāku popularitāti gūst retranslētie kanāli, kas savā saturā piedāvā bieži vien daudz labāku, augstvērtīgāku saturu, tai pašā laikā nesot līdzi zināmu attiecīgo valstu ideoloģiju. Pirmskrīzes laikā Latvijā veidotie kanāli spēja veiksmīgi piedāvāt alternatīvu saturu Latvijas iedzīvotājiem, taču šobrīd šajā konkurences cīņā Latvijā veidotie kanāli diezgan būtiski zaudē. Tāpēc uzskatām, ka Latvijai ir nepieciešams spēcīgs sabiedriskais medijs, kurš var veicināt konkurenci, piedāvāt alternatīvu redzējumu, saturu un piepildīt Latvijas informatīvo telpu kvalitatīvā ziņā.

Tikpat loģiski arī būtu stiprināt komunikāciju caur sabiedrisko mediju ar krievvalodīgo auditoriju, piedāvājot kvalitatīvu, konkurētspējīgu saturu.

Sabiedriskais medijs nedrīkst aizmirst arī Latvijas diasporu, jo šie ārpus Latvijas dzīvojošie cilvēki sabiedriskajam medijam ir un būs arvien būtiskāka mērķauditorija. Ir skaidrs, ka komercmediji šo funkciju neveiks, jo tam nav komerciāla pamatojuma.

Iepriekšējās valdības deklarācijā bija norādīts, ka ir nepieciešams veikt visu nepieciešamo vienota sabiedriskā medija izveidei. Nu jau ir skaidrs, ka šis uzdevums 2013.gadā netika izpildīts un pat tika darīts diezgan daudz, lai tas nenotiktu. Vai tiešām neesam ieinteresēti vienota, spēcīga un neatkarīga sabiedriskā medija izveidē, kurš varētu radīt konkurētspējīgu saturu Latvijas latviski un krieviski runājošajām kopienām?



Uz augšu