Šobrīd ārpus Latvijas dzīvo aptuveni 350 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, turklāt 200 tūkstoši cilvēku aizbraukuši pēdējo desmit gadu laikā. Vairāki pētnieki veikuši unikālu aptauju par latviešu dzīvi ārzemēs, kas liecina, ka ekonomisku apsvērumu dēļ valsti pamet divas trešdaļas emigrējušo. Pētniekus pārsteidzis tas, cik ļoti apmierināti emigranti ir ar savu dzīvi ārzemēs.
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Inese Šūpule šorīt intervijā Latvijas radio norādīja, ka latviešu skaits ārpus Latvijas turpina augt.
«Emigrācija turpinās, lai gan notiek arī atpakaļmigrācija,» viņa teica.
Lielā aptauja parādīja, ka no Latvijas cilvēki aizbrauc uz ārzemēm ne tikai strādāt.
Ekonomisku apsvērumu dēļ no Latvijas aizbrauc tikai divas trešdaļas aizceļotāju.
15% ir jaunieši, kas brauc mācīties, pieredzes apmaiņā vai praksē.
Vēl 17% aizbrauc ģimenes apstākļu dēļ, piemēram, noslēgtas laulības ar citu valstu valstspiederīgajiem.
Pētnieki bijuši diezgan patīkami pārsteigti par cilvēku atsaucību, organizējot un iesaistoties aptaujā.
Pētniekus pārsteidzis tas, cik ļoti apmierināti emigranti ir ar savu dzīvi ārzemēs.
Salīdzinot ar Latviju, cilvēki daudz augstāk vērtē savu nodarbinātības situāciju, darba apstākļus, mājokli, dzīves līmeni. Ar šiem parametriem aizbraucēji ir daudz apmierinātāki, salīdzinot ar Latviju.
Nedaudz zemāks apmierinātības līmenis ir ar ģimenes dzīvi un ar sociālajiem kontaktiem. Latvijas cilvēkiem trūkst kontaktu ar radiniekiem, draugiem Latvijā.
Bet kopumā apmierinātība ir daudz augstāka. 81% ir apmierinātāki ar savu dzīves līmeni ārzemēs, salīdzinot ar Latviju. Tikai 3% domā pretēji - ka viņi Latvijā dzīvoja labāk.
Tas liek secināt, ka atpakaļmigrācija uz Latviju tuvākajā laikā nav gaidāma lielos apmēros.
Tāpēc vairāk jādomā nevis par atgriešanās veicināšanu, bet gan par to, kā samazināt emigrācijas plūsmu.
Aptauja par latviešu dzīvi ārzemēs
Aptaujā bija aicināts piedalīties ikviens Latvijas valstspiederīgais vai latvietis, kas saistīts ar Latviju, bet pastāvīgi vai daļēji dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Respondentiem uzdoti visdažādākie jautājumi – par pārcelšanos uz dzīvi ārpus Latvijas, apmierinātību ar dažādiem dzīves aspektiem, nodarbinātību un izglītību, attiecībām ar Latvijas un mītnes zemes sabiedrību un tamlīdzīgi.
Par ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem aptauja tika īstenota laika posmā no pērnā gada 4.augusta līdz 15.oktobrim.
