Fosilie enerģijas avoti, jo īpaši ogles, joprojām dominē Eiropas lielākās ekonomikas Vācijas elektrības ražošanas avotu vidū, lai gan valsts ir solījusi tuvāko desmitgažu laikā būtiski palielināt elektrības ražošanu no atjaunīgajiem resursiem, liecina otrdien publiskotie dati.
Ogles - gan brūnogles, gan akmeņogles - bija avots 45,5% no kopējās Vācijā pērn saražotās elektrības - 629 miljardiem kilovatstundu (kWh). Gadu iepriekš ogļu īpatsvars bija 44%, liecina Vācijas energorūpniecības federācijas BDEW ikgadējais ziņojums.
Dabasgāze 2013.gadā bija avots 10,5% no visas kopējās saražotās elektrības, lai gan gadu iepriekš tās īpatsvars elektrības ražošanā bija 12,1%.
Kodolenerģijas, no kuras Vācija ir solījusi pilnībā atteikties, īpatsvars samazinājās no 15,8% 2012.gadā līdz 15,4% pērn.
Vienlaikus atjaunīgo enerģijas avotu, kas ietver vēja, saules, ūdens un biomasas enerģiju, īpatsvars elektrības ražošanā palielinājās no 22,8% līdz 23,4%.
Vācija cer, ka līdz 2030.gadam atjaunīgie enerģijas avoti veidos 50% no kopējās tai nepieciešamās enerģijas, bet līdz 2050.gadam šis īpatsvars sasniegs 80%.
