25% aptaujāto uzskata, ka nemaz neprot izteikt uzslavas vai komplimentus.
Tāpat arī cilvēki nav droši, vai uzslavas saņēmēja reakcija būs pozitīva. Tomēr vairākums atzīst, ka labu vārdu nekad nevar būt par daudz – atliek vien uzdrošināties nepaturēt pie sevis to pozitīvā stimula devu, ko vari veltīt saviem tuvākajiem,» norāda Amigo vadītājs Artūrs Freimanis.
Neraugoties uz to, ka vizuālais tēls daudzu uztverē ir galvenais komplimentu iemesls, visbiežāk dažādas uzslavas tiek izteiktas, novērtējot tieši izpalīdzību un profesionālās iemaņas. Labi vārdi par izskatu tiek pausti divreiz retāk – vien 24% gadījumu. Tam seko arī uzslavas par labu humora izjūtu un kulinārajām prasmēm.
Pētījums parāda, ka vecumam ir zināma loma komplimentu izteikšanas paradumos. Cilvēki līdz 35 gadiem ir daudz aktīvāki, gan izsakot uzmanības apliecinājumus apkārtējiem, gan arī biežāk tiek paslavēti. Turklāt visaktīvākie šajā jomā ir jaunieši vecumā līdz 24 gadiem, kuri ar komplimentiem apmainās ik dienu. Turpretī vecāka gada gājuma cilvēki norāda, ka viņiem dažādu komplimentu saņemšana un izteikšana nešķiet tik būtiska, tā vietā viņus vairāk iepriecina uzslavas darba vidē vai uzmanības apliecinājumi no savām atvasēm.
Komplimenti un uzslavas galvenokārt tiek izteikti klātienē vai telefonsarunās, kam seko īsziņas un sociālie tīkli, kuros ar labiem vārdiem savstarpēji apmainās galvenokārt jaunieši. Interesanti, ka 8% aptaujāto, neraugoties uz plašajām tehnoloģiju iespējām, komplimentu izteikšanā joprojām izmanto radošus risinājumus – zīmītes un citus patīkamus pārsteigumus.
* Aptauju veica mobilo sakaru operatora Amigo un pētījumu centrs SKDS.