Vai Straujumai dēla biznesa dēļ interešu konflikts? (119)

Noliedz, ka bijušas sarunas par atbalstu Vaitaiša biznesam

Straujuma portālam noliedza, ka ar viņas piedalīšanos bijušas kādas sarunas par atbalstu Vaitaiša biznesam, savukārt dēla nonākšana konkrēto zaļās enerģijas uzņēmumu valdēs esot saistīta vienīgi ar viņa darba pienākumiem, ne mātes politisko ietekmi.

«Pilnīgi noliedzu jebkādu ietekmi uz mani par valsts subsīdijām. Mana dēla saistība ar minēto personu ir tikai un vienīgi darba pienākumu dēļ. Nekādas (!!!) sarunas par iespējamo valsts atbalstu ar mani (!!!) nevienam nav bijušas,

es pilnīgi noliedzu, ka varētu būt valsts atbalsts kādam konkrētam privātam uzņēmējam.

Es ilgus gadus esmu valsts pārvaldē un lieliski saprotu, ka nedrīkst būt ne mazākās piekāpes attiecībā uz kādu privātu lobēšanu,» Straujuma rakstīja «Pietiek», noliedzot Vaitaiša iespējamo ietekmi uz nākamās valdības sastāvu un lēmumiem.

Tomēr «Pietiek» zināms, ka Vaitaitim bijuši kontakti ar citiem valdības veidošanā iesaistītiem politiķiem.

Cenšas pārņemt zaļās enerģijas uzņēmumus

Ģirts Straujums ir korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs «Norvik» bankā, kura pēdējā laikā, aktīvi izmantojot kriminālprocesu ierosināšanu Ekonomikas policijā, cenšas pārņemt zaļās enerģijas uzņēmumus, kuri kreditējušies bankā.

Tāpat valdības locekles dēla iecelšana uzņēmumu valdēs, lai virzītu procesus vēlamajā gultnē, varētu būt loģisks izskaidrojums, kādēļ bankas darbinieks Ģirts Straujums pēkšņi nonācis šajos amatos. Radies iespaids, ka Straujuma izvairās sniegt publisku argumentāciju valdības veidošanas kuluāros jau sen klīstošajām runām, ka Pavļutam amats būs jāpamet.

Kolēģi, kas pazīstami ar Straujumas darbību, nepieļauj, ka premjera kandidāte varētu darboties kāda interesēs, bet tas neizslēdz diskrētāku ietekmi, proti, ka

viņas dēls virzīts «Norvik» bankas jaundibināto uzņēmumu valdēs kopā ar Vaitaiti, lai vieglāk vērtu durvis pie lēmumu pieņēmējiem.

Gada nogalē, kad jau bija zināms par pārkārtojumiem valdībā, Vaitaiti viņa «Norvik» bankas ofisā Ernesta Birznieka-Upīša ielā apciemojis par finansējuma piesaisti partijai atbildīgais «Vienotības» ģenerālsekretārs Artis Kampars, «Pietiek» tolaik atstāstīja avoti bankā.

Kad portāls Kamparam jautāja, vai ar Vaitaiti apspriesta arī Straujumas kandidatūra premjera amatam, nākamais vēlamais ekonomikas ministra kandidāts un tas, vai Vaitaitis solījis ziedot partijai noteikta valdības sastāva vai subsīdiju politikas maiņas gadījumā, «Vienotības» ģenerālsekretārs atbildēja, ka «šī informācija neatbilst patiesībai», nekonkretizējot, tieši uz kuru no jautājumiem tas attiecas.

Vaitaitis noteikti minams kā viena no atslēgas figūrām partiju sponsoru vidū, kam ir bijusi ietekme uz jaunās valdības veidošanu.

Kopš Pavļuta kļūšanas par ekonomikas ministru 2011. gada novembrī tikušas pārskatītas dāsnās valsts subsīdijas bioetanola ražotājiem – galvenajam Vaitaiša pēdējo gadu oficiālajam biznesam. Par Vaitaiša biznesu informēti avoti viņa situāciju raksturo ar vārdiem «ūdens smeļas mutē».

Visi uzņēmumi, kuros kā valdes loceklis figurē Ģirts Straujums, – SIA NBT Energy, NBT1 Energy, NBT2 Energy, NBT3 Energy, NBT4 Energy, NBT5 Energy, NBT6 Energy, NBT7 Energy – kā rāda Lursoft dati, dibināti īsi pēc tam, kad panākts «Norvik» bankas kreditētā uzņēmuma SIA Winergy mantas arests.

Pēc Uzņēmumu reģistra datiem Vaitaiti «Norvik» banka iecēlusi par SIA Winergy ieķīlātās mantas pārvaldnieku. Par Winergy norit strīds starp igauņu investoriem un bankas akcionāriem. Kopš oktobra Vaitaitis jaundibināto uzņēmumu valdes formāli pametis.

Publiskajā karā aizdomīgas izskatās abas konfliktējošās puses.

No vienas puses igauņi tiek vainoti mēģinājumā izkrāpt uzņēmumam piešķirtos kredītlīdzekļus, no otras puses «Norvik» bankas akcionāri – mēģinājumā ar reiderisma metodēm pārņemt vēja enerģijas biznesu, izmantojot Vaitaiša ietekmi Ekonomikas policijā, kas sākusi kriminālprocesu, kā ietveros arestēta Winergy manta.

Laikā, kad ekonomikas ministrs bija Kampars,

valsts subsidēja bioetanola ražotājus un Vaitaitim nākotne rādījās rožainā gaismā.

Uz 10.Saeimas vēlēšanām viņš četrām partijām noziedoja 72 000 latu, un tas bija pirmais oficiālais Vaitaiša ziedojums partijām, lai gan par viņu kā vienu no ietekmīgākajiem finansētājiem, kas turas ēnā, runāja jau kopš Tautas partijas laikiem. Kopsummā 36 000 latu tika Vienotību veidojošajām «Jaunajam laikam» un Pilsoniskajai savienībai, bet pa 18 000 latu saņēma Zaļo un zemnieku savienība un apvienība «Par labu Latviju».

Trīs mēnešus pēc dāsnā ziedojuma, 2010. gada decembrī, valdošā koalīcija, ko vadīja premjers Valdis Dombrovskis, nolēma valsts budžetā atvēlēt 24,4 miljonu latu lielu valsts galvojumu Vaitaiša uzņēmumam «JP Termināls» kredītam bioetanola rūpnīcas celtniecībai Rīgas brīvostas teritorijā.

Projekts tā arī netika realizēts, un kā galvenais šķērslis minēts tas, ka gadu vēlāk par ekonomikas ministru kļuva Pavļuts, kurš sāka pārskatīt dāsno subsīdiju politiku «zaļās enerģijas» biznesam.

Bez garantētām valsts subsīdijām Vaitaiša projekts komercbankām un privātiem investoriem šķita pārāk riskants bizness pat ar valsts galvojumu.

«Norvik» bankā kreditējusies arī Vaitaiša bioetanola ražotne SIA «Jaunpagasts plus», kas apstājusies EM jaunās subsīdiju politikas dēļ. Neoficiāli izskan, ka Vaitaitis panācis vienošanos ar bankas akcionāriem, ka saņems pretimnākšanu, ja, izmantojot ietekmi uz politiķiem un tiesībsargiem, palīdzēs atrisināt strīdus ar citiem kredītņēmējiem.

Saredzama shēma – Vaitaitis tiek iecelts par arestētās mantas pārvaldnieku, tiek veidoti jauni uzņēmumi, kuru valdēs ir Vaitaitis, bet īpašums, par kuru notiek strīds, tiek pārņemts ar Vaitaiti izsenis apkalpojošās apsardzes firmas «TM security» palīdzību.

Tam, ka «Norvik» banka ar apšaubāmām metodēm aktīvi cenšas pārņemt ar zaļās enerģijas biznesu saistītus uzņēmumus, kas tajā kreditējušies, ir arī citi apliecinājumi. Šoruden ar Vaitaiti saistītās apsardzes firmas «TM security» darbinieku klātbūtnē tika nopļauti diviem rapša audzētājiem – SIA «Tilbe agro» un SIA «Agronika» - piederošie lauki, un ražas vērtība tika lēsta ap 1,5 miljoniem latu.

Bankas viedokli šajā karā publiski pārstāvēja Ģirts Straujums.

«TM security» un Ekonomikas policijas iesaiste Vaitaiša vadītajā karā par kontroli pār miljonus vērtiem zaļās enerģijas uzņēmumiem ir arī viena no iespējamām atbildēm uz daudzu uzdoto jautājumu, kādi ietekmīgi spēki patiesībā stāv aiz uzstādījuma, ka amats nākamajā valdībā obligāti jāsaglabā iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (Reformu partija). «Viņš nevienam netraucē,» atbildot uz jautājumu, kādēļ iekšlietu ministrs kļuvis neaizskarams, neformālā sarunā «Pietiek» teica kāda ar Vaitaiti saistīta persona, kas arī iesaistīta sarunās par jauno valdību.