Grīziņkalnā svinēs Meteņdienu

FOTO: Edijs Pālens/LETA

7.februārī no plkst. 12.30 līdz 16.30 koka ēku renovācijas centrā KOKA RĪGA sagaidīsim Meteņdienu ar jautrām izdarībām, dziesmām, rotaļām, budēļiem, pavasara uguns iekuršanu un radošajām darbnīcām.

Kamēr Grīziņkalna parks tiek atjaunots, Meteņu svinības ir ienākušas KOKA RĪGAS telpās, kas ļauj mums vairāk iepazīt svētku būtību, radoši izspēlēt svētku norises un gūt jaunas iemaņas un zināšanas.

Saules gadskārtā Meteņdiena ir nākamais svinamais laiks pēc Ziemassvētkiem. Meteņi ievada pavasari. Tiek plānots jaunais saimnieciskais gads, tāpēc Meteņos brauc tālos viesos pie brāļiem un māsām, lai nostiprinātu savstarpējās saites, kā arī vizinās ar ragavām, lai lini gari augtu. Visas izdarības ir vērstas uz to, lai veicinātu auglību un izdošanos jaunajā saimnieciskajā ritumā. Meteņdiena ir arī bērnu diena, kad bērni saņem Laimas veltes.

Sākuma cēlienā no plkst. 12.30 līdz 14.00 īpaši gaidām ciemos ģimenes ar bērniem, jo darbosies pelnu maisiņu darināšanas darbnīca, Ates muzeja sievas stāstīs par lina ceļu no druvas līdz pavedienam, bet Dobeles «Dzedziedas» sievas un Rīgas folkloras kopa «Silavoti» izspēlēs Meteņdienas norises - dzīs projām ziemas miegu un ies rotaļās.

Lini ir būtiska Meteņu tradīcijas daļa. Meteņu vēlējums izskan: «Lai aug gari lini!» No liniem auž baltos kreklus, kas ir cilvēka dvēseles tīrības simbols. Linu audzēšana simboliski saistās ar cilvēka garīgo izaugsmi un tiecību uz augšu - ar cilvēka mūža dzīvošanu, kas vainagojas ar «zelta pogu galiņā». Cilvēka mūža audeklam līdzās stāv arī Laima, tāpēc Meteņi tiek saukti arī par Laimas dienu.

Nākamā diena pēc Meteņiem ir Pelnu diena, kas ievada jauno saimniecisko ritu. Pelnus izgrāba no pavarda un kaisīja tīrumā vai dārzā pret nevēlamiem kukaiņiem, bēra arī lopiem spalvā pret dunduriem, bēra tos auduma kulītēs un piešuva vai pakāra pie apģērba, tas nesa svētību un sargāja nēsātāju. Pelnu diena ir laiks, kad sazarojusī saime varēja dalīties, lai veidotu jaunas saimniecības - pelni ar vēl kvēlojošām oglītēm tika ņemti līdzi kā svētība no vecāku mājām.

14.00 folkloras kopa «Grodi» atvedīs budēļus un ķekatas - nāks ar pārbaudījumiem un uzdevumiem, lai sagatavotu visus jaunajam pavasara cēlienam.

Meteņi ir pēdējās maskošanās diena, kad budēļi un ķekatas nāk sētās, lai mudinātu mosties jaunam dzīves cēlienam - pavasarim, pārbaudītu mūsu prāta veiklību un gatavību saņemt jaunās enerģijas, lai varam veiksmīgi vadīt jauno saimniecisko gadskārtu.

15.00 kopā ar folkloras kopu «Silavoti» kursim pavasara uguntiņu un izdziedāsim greznākās Meteņu dziesmas. Līdzi jāņem savu laiku nokalpojušie puzuri un citi Ziemassvētku rotājumi, ko atdosim ugunij. Noslēgumā kopā ar Ozolmuižas folkloras kopu «Ūzuleņi» izdejosim Meteņdančus.

Lai arī Metenis brauc tālos ciemos pār apsnigušiem ziemas laukiem, tomēr tas ieskandina pavasari, kas nāk ar mošanos no ziemas miega un jauniem domu metiem, ar jaunu domu graudu malumu, gluži kā diena sākas ar rīta blāzmu un pirmajiem gaiļiem vēl pirms saules lēkta. «Sidrabiņa gaiļi dzied zeltupītes maliņā, lai cēlās Saules meita zelta dzirnu ritināt.»

Kad viss godam paveikts, tad laiks arī kārtīgi izdejoties, jo deja nes svētību sētā un druvā.

Uz augšu