Eiropas karaliskās ģimenes savas rocības ziņā ir ļoti atšķirīgas. Izrādās, viens no Eiropas trūcīgākajiem monarhiem mīt Skandināvijā, bet dažās valstīs karalisko ģimeņu pārstāvji kļuvuši par īstām biznesa haizivīm un pēc nodokļu maksātāju naudas nemaz netīko. Lūk, Eiropas piecas turīgākās karaliskās ģimenes un citi interesanti fakti.
Lihtenšteinas karaliskās ģimenes bagātības tiek lēstas ar 6,4 miljardiem eiro.
Karaliskā ģimene sevi pilnībā uztur pati.
Lihtehšteinas monarhiem pieder pasaulē lielākā ģimenes pārvaldītā privāto banku un aktīvu pārvaldes sabiedrība - ņemot vērā lielo kapitālu, ļoti izdevīgi.
Ģimenes galva ir patriarhs princis Hanss Adams II. Galvenie ģimenes ienākumi ir no banku sfēras, taču ģimene labi pelna, arī pateicoties zemes īpašumiem. Viņiem pieder arī iespaidīga mākslas kolekcija.
Lielākā daļa biznesa darījumu ir Hansa Adama II jaunākā brāļa prinča Filipa un otrā dēla Maksimiliāna pārziņā.
Hanss Adams II Lihtenšteinas tronī atradies kopš 1989. gada, kad no šā amata aizgāja viņa tēvs Francis Josefs II.
Monako karaliskās ģimenes bagātība tiek lēsta ap 1,3 miljardiem eiro. Viņiem pieder vairāki iespaidīgi nekustamie īpašumi Francijā un Monako, kā arī Montekarlo kūrorta daļas.
Neskatoties uz to, ka princis Alberts II pārvalda vienu no pasaulē mazākajām valstīm, viņa bagātība, ietverot kustamos un nekustamos īpašumus, ir ap 853 miljoniem eiro.
Monako ir tiešām maza valstiņa, un interesanti, ka princim Albertam pieder aptuveni ceturtā daļa viņa valsts zemes.
56 gadus vecajam princim pieder arī īpašumi Francijā, antīku auto un pastmarku kolekcija, kā arī akcijas Montekarlo kūrortā. Tā visa mantinieki kādu dienu, domājams, būs Alberta II bērni - nesen dzimušais Žaks un viņa dvīņumāsiņa Gabriela Terēza Marija. Pie daļas bagātību varētu tikt arī abi prinča «nelikumīgie» bērni - Jasmīna Greisa Grimaldi un Aleksandrs Koste.
Lielbritānijas karalienei Elizabetei pašai pieder bagātības, kuru vērtība ir ap 387 miljoniem eiro, lai gan šīs aplēses mēdz ievērojami atšķirties un dažās viņas bagātībās tiek ierēķinātas arī valstij piederošās karaliskās pilis, kurās viņa mitinās.
Britu karaliskā ģimene nodokļu maksātājiem gadā izmaksā 38 līdz 47 miljonus eiro.
Un, domājams, katrs īsts anglis to par zemē nomestu naudu vis neuzskata. Pie tam karaliskās ģimenes tēlu pēdējā laikā krietni uzlabojis princis Viljams un viņa sieva hercogiene Ketrīna.
Nīderlandes karaliskās ģimenes 171 miljonu eiro lielā bagātība lielākoties nāk no viņu daļām naftas kompānijā «Shell». Tiesa, Nīderlandes likumi karaliskajai ģimenei neliek atskaitīties par savu mantisko stāvokli, tāpēc realitātē šī summa varētu būt vēl lielāka.
Interesanti, ka Nīderlandes karaliskā ģimene, kas gan nav liela, tiek uzskatīta par vienu no «dārgākajām» karaliskajām dinastijām -
ik gadu karaliskās ģimenes un reprezentācijas izdevumu izmaksām Nīderlandes nodokļu maksātāji iedala ap 41 miljonu eiro.
Lielu daļu izdevumu veido personīgo izdevumu un kompensāciju finansēšana karalim Vilemam Aleksandram un viņa sievai karalienei Maksimai - ap septiņiem miljoniem eiro gadā. Vēl ap 26 miljoniem eiro gadā tiek tērēts oficiālajām vizītēm uz visdažādākajām pasaules valstīm.
Karaliskās ģimenes vajadzībām Nīderlandē ir četras galvenās karaliskās pilis, taču ģimenei ir vēl arī četri citi iespaidīgi nekustamie īpašumi, tai skaitā villa Toskānā.
Zviedrijas karalis Karls XVI Gustavs ir turīgākais no skandināvu monarhiem. Aplēses liecina, ka viņa bankas kontā ir ap 36 miljoniem eiro.
69 gadus vecā karaļa Karla XVI Gustava un viņa ģimenes vajadzībām Stokholmā atrodas 600 istabu lielā karaliskā pils. Tomēr karalis un viņa sieva karaliene Silvija ikdienā laiku labprātāk izvēlas vadīt ievērojami mazākajā Drotningholmas pilī. Kopumā Zviedrijas karaliskā ģimene, kurā ietilpst arī kroņprincese Viktorija, viņas vīrs un divus gadus vecā meitiņa Estelle, var izmantot 11 pilis.
Savukārt viens no Eiropas trūcīgākajiem monarhiem ir Norvēģijas karalis Haralds V, kura personīgā bagātība tiek lēsta vien ap 10,5 miljoniem eiro. Tiesa Norvēģijas karaļa, viņa sievas Metes Maritas un kroņprinča Hakona vajadzībām un reprezentācijas izdevumu segšanai ik gadu no nodokļu maksātāju naudas tiek tiek iedalīti apmēram 16 miljoni eiro.
