Valsts prezidentam būs ļoti grūti noraidīt Laimdotas Straujumas kandidatūru, ko svētdien premjera amatam nosaukusi «Vienotība», intervijā LNT sacīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesors politologs Juris Rozenvalds.
«Prezidentam būs ļoti grūti noraidīt, pat, ja viņš ļoti gribētu. Man liekas, ka viņa [prezidenta] pamatievirze ir uz profesionāli ievirzītu valdību un šajā ziņā Straujumas kundze tam pilnībā atbilst,» sacīja Rozenvalds.
Viņš norādīja uz Straujumas pieredzi administratīvos amatos, taču viņai nav politiskās pieredzes. «Viņai nav īpaši nopietna ietekme «Vienotībā», norādīja politologs. Tostarp Straujuma nekad nav bijusi vēlēta amatpersona.
Politologs uzskata, ka lieliem darbiem jaunā valdība nebūs domāta, jo atlikuši tikai desmit mēneši līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, bet pavasarī vēl arī gaidāmas Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
Tikšanās ar prezidentu, kuram jāaicina kandidāts veidot valdību, plānota pulksten 15. Iepriekš «Vienotības» nosauktos kandidātus prezidents ir noraidījis.
Straujumu par tehnisku valdības vadītāju īsti nevar saukt
Ja zemkopības ministri Laimdotu Straujumu (V) apstiprinās Ministru prezidentes amatā, viņai šī valdība būs jāvada vien līdz vēlēšanām, tomēr par tehnisku valdības vadītāju viņu nevarētu saukt, uzskata politologs Juris Rozenvalds.
Lai arī šā gada valsts budžets ir apstiprināts un cīņas par finansējuma sadalījumu jau ir aiz muguras, tomēr jaunajai valdībai, kas darbosies līdz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, būs jāpieņem vairāki svarīgi lēmumi, sacīja Rozenvalds. Kā piemērus viņš minēja Eiropas Savienības struktūrfondu sadali, jautājumus par gāzes tirgus liberalizāciju un aviosabiedrību «airBaltic». «Jebkuram Ministru prezidentam, nonākot šādā situācijā, manevra
iespējas ir ierobežotas, jo spēles pamatnoteikumi jau ir formulēti,»
piebilda politologs.
Rozenvalda vērtējumā, Straujumas loma politisko procesu noteikšanā neesot tik maza, lai aiz viņas muguras nenorisinātos dažādas politiskās cīņas.
Kā plusus Straujumas iecelšanai par valdības vadītāju politologs minēja ilggadējo profesionālo pieredzi valsts pārvaldē, kā arī nozares pārstāvju pozitīvās atsauksmes par viņu kā ministri. Tāpēc, pēc Rozenvalda domām, politiskās konsultācijas par jauno valdību noslēgsies pozitīvi. Turklāt esot grūti iedomāties kādus argumentus, lai noraidītu šo «Vienotības» nosaukto premjera kandidātu. «Pus pa jokam jāatzīmē, ka mēs turpināsim dzīvot fiziķu laikmetā. Ja saskaita iepriekšējos Latvijas valdības vadītājus, gandrīz pusi no laika esam nodzīvojuši pie Ministru prezidentiem, kas nākuši no Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes,» bilda Rozenvalds.
Komentējot atklātībā nonākušo iespējamo valdības sastāvu, Rozenvalds atzina, ka ir grūti prognozēt, vai tas tiešām tāds būs, jo ir pretrunīgi signāli. Iespējamais valdības sastāvs liecina, ka tajā dominance būs «Vienotībai», taču vienlaikus šī partija norādījusi, ka vēlas, lai ministru sadalījumā tiktu ievērots vienlīdzības princips starp koalīcijas partneriem. «Nav skaidrs, vai ticēt šim sarakstam vai tam, ko teica amatpersonas,» sacīja Rozenvalds. Tomēr viņu māc zināmas šaubas, vai «Vienotība» būs gatava šādā veidā iet pretī partneriem, lai darbotos pēc paritātes principiem.
Kā ziņots, «Vienotība» svētdien valdes sēdē nolēmusi par Ministru prezidenta amata kandidātu virzīt pašreizējo zemkopības ministri Straujumu. Šajā pašā valdes sēdē Straujuma arī uzņemta partijas «Vienotība» rindās. Par to, vai uzticēt Straujumai valdības veidošanu, tagad būs jāizšķiras Valsts prezidentam Bērziņam.
Šodien paredzēts turpināt politiskās konsultācijas par jaunās valdības izveidi, un «Vienotības» līderi šodien plkst.15 plāno tikties ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, lai informētu viņu par partijas izvirzīto Ministru prezidenta amata kandidāti.
Jau ziņots, ka līdzšinējais premjers Dombrovskis 27.novembrī paziņoja par atkāpšanos no amata. Viņš paskaidroja, ka tādā veidā uzņemas politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju, kas prasīja 54 cilvēku dzīvības.
