Kamēr nav izdevies nonākt pie pozitīva rezultāta iekšlietu sistēmas darbinieku apavu iepirkumā, kura dēļ policisti un robežsargi gatavojas tuvākajos mēnešos augstos Eiropas viesus lidostā sagaidīt basām kājām vai pastalās, Valsts policija atradusi pagaidu risinājumu un nolēmusi bez iepirkuma konkursa par 40 000 eiro nopirkt 500 ziemas zābakus, svētdien vakarā vēstīja «LNT Ziņu TOP 10».
Lai atturētu policistus no «baskāju protesta», bez konkursa iepirks 500 ziemas zābakus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Uniformu un apavu bezmaksas piešķiršana iekšlietu sistēmas darbiniekiem ir valsts likumiskais pienākums, bet jau divus gadus policisti, robežsargi un cietumu darbinieki kurpes un zābakus pērk paši. Iekšlietu ministrijas (IeM) bezmaksas krājumi ir tukši, norādīja raidījums. Ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras pērnā gada maijā izsludinātais iepirkums, kurā bija paredzēts uz trim gadiem par 1,6 miljoniem eiro iegādāties 10 500 pāru kurpju, 900 gumijas zābakus, 3500 pāru vissezonas zābaku un 19 000 darba zābakus,
nobremzējies, jo par izvēlēto uzvarētāju saņemta konkurenta sūdzība.
Protestējot pret absurdo situāciju, kad pašiem no savas jau tā mazās algas jāpērk darba apavi, iekšlietu sistēmas darbinieki plāno Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē augstos viesus lidostā «Rīga» sagaidīt basām kājām vai pastalās. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) jau esot
apzinājusi pirmos 20 policistus un robežsargus, kuri gatavi to darīt janvārī un februārī.
«Ja mēs nevaram nodrošināt Valsts policiju ar apaviem, vai mēs spēsim nodrošināt ar tehniskajiem līdzekļiem – bruņu vestēm, ieročiem -, lai varētu pasargāt iekšējo drošību valstī? Ja kaut kas notiks līdzīgi kā Ukrainā ar zaļajiem cilvēciņiem, tas nozīmē, ka būs pagalam. Ja viņiem nav apavu, nav ieroču, kādā veidā mēs varēsim cīnīties pret zaļajiem cilvēciņiem?» vaicājis LIDA priekšsēdētājs Armands Augustāns.
Par patlaban atrasto risinājumu viņš ir skeptisks.
«Kas būs tie laimīgie 500 policijas darbinieki, kuri saņems šos apavus?
Tā situācija radīs tādu kā diskrimināciju, atšķirīgu attieksmi starp policijas darbiniekiem, jo viens teiks – klausies, es arī uz ielas esmu, man arī vajag tos apavus, bet viņš vienkārši neiekļuva tajā bonusā,» sprieda Augustāns.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) gan cer panākt, ka policisti baso kāju akcijā nepiedalīsies un valsti neapkaunos. Viņš gaida, ka apavu iepirkuma konkurss atkal iekustēsies un apavi pie to valkātājiem nonāks aprīlī. Vaicāts, vai nav kauns, ka policistiem nav jaunu apavu un tie jāpērk par savu naudu,
ministrs norādīja uz problēmām ar piegādes procedūru.
«Tas ir publisko iepirkumu likums, kā dēļ mums ir problēmas un ir aizkavējies šis iepirkums. Persona, kas līdz šim ir vinnējusi konkursā, šoreiz ir zaudējusi un to pārsūdz,» skaidroja ministrs.
LIDA savukārt uzskata, ka tajā vainojami juristi, kuri uzrakstījuši brīvi interpretējamu apavu specifikācijas nolikumu. Nodrošinājuma valsts aģentūra noraida pārmetumus. Konkursa apstrīdētājs savā sūdzībā Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) esot norādījis drīzāk uz savu subjektīvo vērtējumu – uzvarētāja apavi šķietot smagnēji, neesot pietiekami eleganti. Aģentūras Iepirkumu nodaļas vadītājas vietniece Ilze Zīberga uzskata, ka sūdzība nav pamatota, jo, pieņemot lēmumu, iepirkuma komisijas locekļi apavus arī testējuši, staigājot mežos un pārbaudot arī mitrumizturību.
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atzinis, ka situācija ir nepieņemama, taču «diemžēl mēs esam tādā situācijā, kādā esam, jo visas iespējas pabeigt šo iepirkumu beigušās ar pārsūdzībām. Vaicāts par baskājaino policistu akciju, viņš piekrita, ka
«tas nekas smuks un labs nav, bet diemžēl situācija ir tāda, kāda viņa ir».
Lai izvairītos no šādām situācijām turpmāk, plānots valdību lūgt mainīt policijas statusu iepirkumu konkursos, lai nebūtu jāiet tradicionāli garais ceļš ar konkursa apstrīdēšanu. Savukārt Nodrošinājuma valsts aģentūra secina, ka vajadzētu atgriezties pie kādreizējās prasības konkursa rezultātu apstrīdētājam vispirms iemaksāt drošības naudu. To zaudētu, ja sūdzība tiktu atzīta par nepamatotu.
Situācija, kad valsts nespēj pildīt savu likumisko pienākumu un nenodrošina operatīvo dienestu darbiniekus ar apaviem, ir satraukusi arī Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V), kura pieprasījusi IeM sniegt paskaidrojumu un situācijas iespējamo risinājumu.