Šodien aprit mēnesis kopš Zolitūdes traģēdijas, kad, sabrūkot lielveikalam «Maxima», gāja bojā 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdijas iemeslus oficiāli izmeklē Valsts policija (VP), kura līdz šim krimināllietā izņēmusi vairākus desmitus tūkstošu dokumentu un vairāk nekā 80 informācijas nesējus. Zolitūdes traģēdija kļuva par lielāko nelaimi Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
Nepilnu nedēļu pēc Zolitūdes traģēdijas, 27.novembrī, no amata atkāpās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), kurš savu demisiju saistīja tieši ar šo nelaimi.
Nākamajā dienā, 28.novembrī, no amata tika atbrīvots «Maxima Latvija» valdes loceklis Gintars Jasinsks. Kā paziņojumā presei norādīja «Maxima Group» direktors Mindaugs Bagdonavičs, Jasinsks no amata atlaists «par nepieņemami paustu viedokli šajā Latvijas tautai sāpīgajā un sarežģītajā laikā».
Preses konferencē, atbildot uz jautājumu, vai Dombrovska piemēram, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju, nebūtu jāseko arī kādam no veikala vadības, Jasinsks bija paziņojis, ka ka atkāpjas tie, kas jūtas vainīgi.
Veikalu ķēdes «Maxima» īpašnieku holdinga «Vilniaus prekyba» akcionārs Igns Staškevičs norādīja, ka «Maxima Latvija» pēc traģēdijas piedzīvo lojālo klientu zaudēšanu. Pēc traģēdijas Zolitūdē aptuveni par piektdaļu saruka kompānijas apgrozījums. «Maxima Latvija» nolēma mainīt uzņēmuma attīstības stratēģiju.
Pašlaik sagruvušā lielveikala teritorijas ārējā daļa ir attīrīta no būvgružiem. Policijas darbinieki turpinās apsargāt traģēdijas vietu līdz brīdim, kad notikuma vietā būs pabeigtas visas nepieciešamās procesuālās darbības un ēka būs nodota īpašnieka rīcībā.
Izmeklēšanas procesā
ļoti svarīgi ir iekļūt šobrīd nedrošajā ēkā,
lai izņemtu vēl trūkstošos lietiskos pierādījumus, kā arī veiktu eksperimentu, kas būs ekspertīzes sastāvdaļa. Lai to paveiktu, nepieciešama konstrukciju nostiprināšana, jo pašlaik atrašanās ēkā ir bīstama dzīvībai. Kad konstrukcijas būs nostiprinātas, darbu notikuma vietā varēs sākt arī būveksperti.
Kopumā policija ekspertīžu veikšanā piesaista 11 ekspertu grupu no Latvijas. Nepieciešamības gadījumā ekspertīžu veikšanas procesā tiks izmantotas ārvalstu laboratorijas un to speciālisti. Tāpat norit sadarbība ar Polijas kolēģiem pieredzes apmaiņā pēc līdzīgas traģēdijas, lai izanalizētu izmeklēšanas procesu, veiktās ekspertīzes un to rezultātu izmantošanu dažādās izmeklēšanas stadijās.
Aizvadītā mēneša laikā kriminālprocesā ir izņemti vairāki desmiti tūkstošu dokumentu un vairāk nekā 80 informācijas nesēju. Līdz ar to
izmeklētājiem ir jāveic ļoti apjomīgs darbs
izņemto materiālu izpētē.
Kriminālprocesā izmeklēšanas grupas vadītāja pakļautībā darbojas 46 izmeklētāji, papildus tikuši piesaistīti vairāk nekā 40 policijas darbinieku atsevišķu kriminālprocesuālo darbību veikšanai - cietušo personu apzināšanai, dokumentu izpētei un procesuālai noformēšanai.
Cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem ir atdotas mantas, kas tika atrastas notikuma vietā un kurām identificēti īpašnieki. Pašlaik kriminālprocesā par cietušām ir atzītas 97 personas. Saņemts daudz pieteikumu no juridiskām personām.
Lai pēc iespējas ātrāk rastu atbildes par notikušā patiesajiem cēloņiem un novērstu tamlīdzīgas traģēdijas atkārtošanos nākotnē, lielveikalu būvējusī SIA «Re&Re» un piesaistītie nozares eksperti noskaidro pirms diviem gadiem ekspluatācijā nodotās būves jumta sabrukšanas iespējamos iemeslus, informēja «Re&Re» biznesa attīstības un komunikācijas direktore Mārīte Straume.
«Re&Re» speciālisti patlaban ir veikuši atkārtotu un padziļinātu «Maxima» būvniecības procesa dokumentācijas un procedūru pārbaudi, bet neatkarīgs sertificētais būvkonstruktors Aldis Grasmanis ir veicis būvkonstrukciju projekta ekspertīzi.
«Pēc «Re&Re» uzaicinājuma Lielbritānijas uzņēmuma «BRE Global» pārstāvji veic papildu traģēdijas tehnisko izmeklēšanu ar mērķi konstatēt, kas notika, kā notika un kāpēc notika. Patlaban tiek analizēts liels apjoms apkopotās pieejamās informācijas - par projektu un tā dokumentāciju, par būvdarbu veikšanu un izpilddokumentāciju, kā arī par pašu negadījumu. Svarīgs izmeklēšanas faktors ir piekļuve objektā, lai varētu veikt objekta un konstrukciju apskati uz vietas, izņemt materiālus laboratorijas testiem utt. Pirmais «BRE Global» izmeklēšanas starpziņojuma termiņš ir noteikts līdz šī gada beigām,» sacīja Straume.
Paralēli tam «Re&Re» ir izveidota atsevišķa struktūrvienība, kuras inženieri veic un arī turpmāk veiks pārbaudes papildus esošajai būvkonstrukciju autoruzraudzībai no projektētāju puses - tieši konstruktīvajiem risinājumiem. Nepieciešamības gadījumā projektam un risinājumiem tiks veiktas papildu projekta ekspertīzes. Savukārt gada sākumā ieplānots veikt ārpuskārtas ārējo auditu uzņēmuma kvalitātes sistēmai un procedūrām.
Līdz 17.decembrim labdarības organizācija «Ziedot.lv» Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem izmaksājusi ziedojumus 401 467 latu apmērā, liecina organizācijas mājaslapā apkopotā informācija. Palīdzība sniegta 51 no 54 bojāgājušo ģimenēm par kopējo summu 219 318 lati. Kā pastāstīja «Ziedot.lv» komunikācijas vadītāja Ilze Ošāne, ar trīs ģimenēm vēl notiek līgumu parakstīšanas process. Katrai ģimenei paredzēts vienreizējs 4500 latu pabalsts.
Tādu pašu palīdzību līdz šim saņēmuši arī 43 cietušie. «Ziedot.lv» pārstāvji uzsver, ka patlaban pabalsts 4500 latu apmērā ir garantēts 41 cietušajam - tie ir cilvēki, kuri tika hospitalizēti 21.novembrī. Savukārt 17 vieglāk cietušajiem izmaksās pabalstu atkarībā no traumas smaguma - šie cilvēki tikuši hospitalizēti pēc 21.novembra vai arī netika ievietoti slimnīcā, bet traģēdijas rezultātā guva nopietnas veselības problēmas.
Vēl 30 000 latu līdz 17.decembrim ir noguldīti trīs bērnu pilngadības depozītos.
Atbalsta sniegšana turpinās, un katru dienu «Ziedot.lv» biroju apmeklē 21.novembra traģēdijā iesaistītie, uzsver organizācijas pārstāvji. Līdz 18.decembra plkst.13 iedzīvotāji un uzņēmumi traģēdijā cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem bija saziedojuši 936 858 latus.
Pagājušajā nedēļā tika arī izveidota sabiedriskā komisija Zolitūdes traģēdijas seku izvērtēšanai un risinājumu meklēšanai, lai nākotnē šādas traģēdijas nepiemeklētu Latvijas iedzīvotājus. Tomēr patlaban no komisijas vadītāja amata ir atkāpies bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš, tāpat no amata atkāpušās komisijas locekles - bijusī «Sabiedrības par atklātību - Delna» pārstāve Inese Voika un uzņēmēja Baiba Rubesa.
Bez Rubesas, Kažociņa un Voikas Ministru kabinets komisijas sastāvā apstiprināja arī bijušo Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ināru Šteinerti. Šteinerte pagaidām nav izlēmusi, vai pamest Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisiju.
Komisijas uzdevums bija izvērtēt Zolitūdes traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas darbu un traģēdijas seku likvidēšanas procesu, atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti, kā arī normatīvā regulējuma darbības efektivitāti būvniecības, publisko iepirkumu un civilās aizsardzības jomā saistībā ar Zolitūdes traģēdiju.
Sabiedriskās politikas centrs «Providus» rosina komisiju Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanai veidot no jauna, lai atrisinātu problēmas, kas spilgti parādījušās komisijas izveides procesā un komisijas darba sākumā.
Kā ziņots, 21.novembra vakarā Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, tostarp trīs ugunsdzēsēji glābēji, bet vēl vairāki desmiti cilvēku guva smagus ievainojumus. Arī starp cietušajiem bija ugunsdzēsēji.
