Eiropas Komisija (EK) trešdien pieņēma trīs tiesību aktu projektus par dzīvnieku klonēšanu un par jauno pārtiku, līdz ar to ierosinot aizliegt klonētu lauksaimniecības dzīvnieku izmantošanu pārtikā, informēja EK preses dienests.
EK rosina aizliegt klonētu dzīvnieku izmantošanu pārtikā (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tas uzsvēra, ka šie projekti ieviesīs juridisko noteiktību šajā jomā. Divi priekšlikumi paredz aizliegt Eiropas Savienībā (ES) klonēt lauksaimniecības dzīvniekus (liellopus, cūkas, aitas, kazas, zirgus) un importēt šo dzīvnieku klonus. Būs aizliegts arī tirgot pārtikas produktus, kas iegūti no dzīvnieku kloniem. Ar šiem priekšlikumiem ir iecerēts risināt dzīvnieku labturības un citus ētikas jautājumus, kas saistīti ar šīs metodes izmantošanu. Tiesību akta projektā par jauno pārtiku tiek pārskatīta spēkā esošā regula par jauniem pārtikas produktiem, lai uzlabotu jaunu un inovatīvu pārtikas produktu iekļūšanu ES tirgū, vienlaikus saglabājot augstu patērētāju aizsardzības līmeni.
Par veselību atbildīgais ES komisārs Tonio Borgs sacīja: «Šodienas iniciatīva par dzīvnieku klonēšanu reāli un praktiski realizējamā veidā cenšas risināt dzīvnieku labturības jautājumus un ņem vērā patērētāju attieksmi pret pārtikas produktiem, kas iegūti no dzīvnieku kloniem. Pateicoties izmaiņām attiecībā uz jauno pārtiku, tiks radīta efektīvāka sistēma. Līdz ar to ES patērētāji iegūs plašāku pārtikas produktu klāstu un Eiropas pārtikas ražošanas nozarē būs labvēlīgāka vide.»
Eiropas Savienībā netiks veikta klonēšana lauksaimniecības vajadzībām, un šādi kloni arī netiks importēti, kamēr vien pastāvēs bažas par dzīvnieku labturību.
Pirmās direktīvas projektā ir paredzēts noteikt pagaidu aizliegumu klonēšanas metodi piemērot lauksaimniecības dzīvniekiem, kā arī laist tirgū dzīvus dzīvnieku klonus un embriju klonus. Otras direktīvas projekts gādā par to, lai ES tirgū netiktu laista no dzīvnieku kloniem iegūta pārtika, piemēram, gaļa un piens.
Tomēr klonēšana netiks aizliegta, piemēram, pētniecībā, retu šķirņu un apdraudētu sugu saglabāšanas nolūkiem, un klonētus dzīvniekus drīkstēs izmantot zāļu un medicīnas ierīču ražošanai, ja varēs pamatot šīs metodes izmantošanu.
Saskaņā ar regulas projektu jaunās pārtikas atļaujas piešķiršanas procedūra būtu vienkāršāka, skaidrāka un efektīvāka, un tā būtu centralizēta ES līmenī. Līdz ar to nekaitīga un inovatīva pārtika varētu ātrāk nonākt ES tirgū.
Jaunā pārtika principā ir pārtika, kas Eiropas Savienībā netika ievērojami lietota pirms 1997. gada maija, proti, pirms pašreizējās regulas spēkā stāšanās, un it īpaši tāda pārtika, kas ražota, izmantojot jaunas metodes un tehnoloģijas, piemēram, nanomateriālus, skaidro EK preses dienests.
Īpaši noteikumi ir izstrādāti arī par pārtiku, kas Eiropas Savienībā nav tirgota, bet kas ir lietota ārpussavienības valstīs un nav radījusi kaitējumu. Tādējādi tiek radīta līdzsvarotāka sistēma un labvēlīga tirdzniecības vide.
Šis tiesību akta projekts arī aizsargā inovāciju. Jaunajā sistēmā, ja inovācija būs pamatota ar jaunām zinātnes atziņām, pārtikas rūpniecības uzņēmums, kurš būs iesniedzis pieteikumu, saņems atļauju jauno produktu tirgot piecus gadus, un tikai pēc tam to varēs ražot arī citi, vēsta EK preses dienests.
Citas ES iestādes, proti, Eiropas Parlaments un ES Padome, novērtēs EK iesniegtos tiesību aktu projektus un noteiktā laikā pieņems savu nostāju. Šobrīd ir paredzams, ka šie tiesību aktu projekti stāsies spēkā agrākais 2016. gadā.
Dzīvnieku klonēšana ir samērā jauna dzīvnieku pavairošanas metode. Klonēšana nav saistīta ar ģenētisku modifikāciju. Klonēšanas metode dzīvnieka kvalitātes rādītājus nekādi neuzlabo. Tomēr dzīvnieku audzētāji dzīvnieku klonēšanu var apsvērt, lai palielinātu sevišķi vērtīga dzīvnieka reproduktīvā materiāla (spermas vai embriju) daudzumu.
Patlaban klonēšanu neizmanto pārtikas ražošanā. Pašlaik, lai Eiropas Savienībā varētu tirgot no kloniem iegūtus pārtikas produktus, saskaņā ar regulu par jauniem pārtikas produktiem pirms to laišanas tirgū būtu jāsaņem atļauja, kas izdota, pamatojoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes ( EFSA) veiktu zinātnisku novērtējumu par pārtikas nekaitīgumu. Līdz šim neviens Eiropas vai ārvalstu pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs nav lūdzis atļauju tirgot pārtiku, kas ražota, izmantojot klonēšanas metodi.
EFSA 2008. gadā veica zinātnisku riska novērtējumu par klonēšanu un secināja, ka nekas neliecina, ka klonu un to pēcnācēju gaļa un piens no nekaitīguma viedokļa kaut kā atšķirtos no tradicionāli audzētu dzīvnieku gaļas un piena. Šo atzinumu apstiprināja 2009., 2010. un 2012. gadā.
Dažkārt pētnieki klonēšanu izmanto pētījumos. No šiem kloniem iegūtais reproduktīvais materiāls (sperma un embriji) un pārtika (gaļa, piens) tirgū nenonāk.