Pēc Zolitūdes traģēdijas parādījušās negaidītas problēmas kompensāciju, pabalstu un ziedojumu izmaksā upuru tuviniekiem un cietušajiem. Likuma par to, kā izmaksāt naudu traģēdijas gadījumā, Latvijā nav, bet ar pašreizējo smagnējo un lēnīgo regulējumu šajā situācijā nepietiek, vēstīja LNT raidījums «Top 10».
Cīnās radinieki un pēkšņi uzrodas tētis
Rīgas domes pabalstu bojāgājušo tuviniekiem 10 000 latu apmērā sāks izmaksāt pirms Ziemassvētkiem. Tas saistīts ar to, ka summa izraisa nesaskaņas un pievilina krāpniekus. Daži radinieki, atnākuši uz sociālo dienestu, pat cīnās savā starpā.
Dažiem bērniem, kuriem tagad pienākas nauda, pēkšņi uzrodas tēvi, dažreiz pat divi vai trīs. Nesen domē saņemts juridiski noformēts lūgums veikt paternitātes ekspertīzi vienam no bojāgājušajiem - kādai sievietei, izpētot mirušo sarakstu, radušās aizdomas, ka viens no bojāgājušajiem varētu būt viņas bērna tēvs.
Domes Labklājības departaments bija spiests uzlikt griestus 1000 latu apmērā bēru pabalstam pēc tam, kad viena cilvēka apbērēšanai tika pasūtīti 18 vainagi un visdārgākais ozolkoka zārks.
Savukārt 40 latu ārkārtas pabalstu izmaksu apstādināja, kad ieradās kāds cilvēks, kuram
par šo naudu vajadzēja ķīmiskajā tīrītavā iztīrīt
21.novembrī «Maximā» sasmērētas drēbes.
Nākamnedēļ Rīgas domes Sociālo lietu komitejas paspārnē tiks izveidota speciāla komisija, kas vērtēs 10 000 latu pabalsta izmaksu bojāgājušo tuviniekiem. «Piedalīsies gan departamenta pārstāvji, gan sociālā dienesta darbinieki, Rīgas domes pārstāvji, juristi, Rīgas bāriņtiesa, kas izvērtēs individuāli katru gadījumu. Jo pamatā mums ir, ja godīgi, juridiski kāzusi,» skaidroja Labklājības departamenta vadītāja Irēna Kondrāte.
Drošības sietu bija spiests ieviest arī fonds «Ziedot.lv», kas viens no pirmajiem sāka izmaksāt 4500 latu lielus pabalstus. Kā norāda organizācijas pārstāvji, lielākā
daļa krāpnieku tikai zvana,
bet pēc tam, kad uzzina, kādi dokumenti ir nepieciešami, vairs netraucē. Tomēr nesen birojā personīgi ieradās divi it kā tēvi.
«Tajos gadījumos, kad nav skaidrs, kas ir bērna aizbildnis, – teiksim, tēvs ir dzīvs, bet nav dzīvojis kopā, nav uzņēmies atbildību, šajos gadījumos mēs tēvam naudiņu nepārskaitām. Mēs prasām atvērt bērnam kontu. Tas nozīmē, ka tiek ieskaitīts uz bērna vārda un bērns var naudu izmantot, vai nu sasniedzot 18 gadus, vai kad bāriņtiesa ir izlēmusi, kurš būs bērna aizbildnis un dod arī atļauju ar šo kontu rīkoties,» norāda «Ziedot.lv» Rūta Dimanta.
Fondam kā sabiedriskai organizācijai personu dati nav pieejami. Ir tikai bojāgājušo saraksts, kurā nav informācijas par bērniem, sievām vai vecākiem. «Faktiski mums kā labdarības organizācijai datus arī nevajadzētu. Mums vajadzētu kādu, kurš zina par šo ģimeni, vienalga, vai tā ir Labklājības ministrija, sociālais dienests vai bāriņtiesa, un apziņo šīs ģimenes, pasakot, ka pienākas sabiedrības pabalsts. Šī traģēdija parādīja, ka tādas operatīvas sistēmas, lai to izdarītu, nav. Tā varbūt ir viena lieta, ko mums vajadzētu mācīties no šī,» sacīja Dimanta.
Arī valsts maksās kompensācijas – 10 000 latu bojāgājušo tuviniekiem un 5000 latu cietušajiem. Nākamnedēļ Labklājības ministrijai ieplānotas konsultācijas ar Rīgas domes Labklājības departamentu.
Juristi skaidro, ka bojā gājušo radinieku sarakstu neviens neveidos un neizplatīs, jo to aizliedz likums. Tomēr
radniecības pārbaudes var būt gana sarežģītas
un ieilgt, it sevišķi tad, ja kādam upurim ir bērni ārzemēs. Pusgads vai gads ir vidējais termiņš, kura laikā atklājas mantojums. Un nekā cita, kā vien Civillikumā ierakstītas mantojuma tiesības, juristiem nav.
«No likuma viedokļa attiecīgo kompensāciju saņems tuvinieki. Tas nenozīmē, ka visi tuvinieki, ka visi tie radi, kuri cilvēkam ir, varēs saņemt kompensāciju. To saņems tie, kuri ir vistuvākie. Piemēram, ja gāja bojā bērns, kompensāciju saņems vecāki, ja, piemēram, māte vai tēvs, kompensāciju saņems bērns. Protams, var būt vairāki pretendenti. Protams, ja
ir divi bērni, tad katram būs attiecīga nauda,»
skaidro Saeimas juridiskās komisijas loceklis Andrejs Judins (V).
Pirmkārt mantinieki ir bērni, tad – laulātie, tad vecāki, tad brāļi un māsas un aiz tiem – pārējie. Tiesa gan, ne vienmēr par bērniem, sirmgalvjiem un invalīdiem rūpējās tie, kuri ir viņu likumiskie mantinieki, norāda raidījums.