Latvijas amatpersonas ilgstoši ignorē Latvijā dzīvojoša amerikāņu drošības eksperta Maikla Džonsona brīdinājumus par zemo drošības kultūru Latvijā, vēstīja LNT raidījums «Top 10». Džonsons lielu daļu darba mūža pavadījis, strādājot ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmumā «Hewlett-Packard», kur rūpējās par drošību kompānijas galvenajā mītnē Silīcija ielejā Kalifornijā. Tagad viņš ir pensijā un kopš 1999.gada dzīvo Latvijā.
Problēmas sakne - izpratnes trūkums
ASV drošības eksperts norāda, ka Latvija ir maza valsts, kurā notiek pārāk daudz negadījumu. Problēmas sakne esot Latvijas iedzīvotāju izpratnes trūkums par to, cik svarīgi ir ievērot drošības pasākumus - vai tas būtu darba vietā vai uz ceļa.
«Latvijas iedzīvotājiem ir jāsāk domāt par drošību. Skolās bērniem māca, kā tīrīt zobus, bet nešķiet, ka tiek mācīts, kā būt drošībā,» savu viedokli skaidroja Džonsons.
Atbildīgi nav ne bruģa licēji, ne taksisti
Piemēram, bruģa licēji strādā bez aizsargbrillēm un nepiemērotā ekipējumā, elektrodarbi tiek veikti lietū, izmantojot metāla kāpnes, bet elektroierīcēm nav sazemējuma. Autovadītāji brauc, pārsniedzot ātrumu, un ir narkotiku vai alkohola iespaidā. Ir vāja plānošana, ko un kā darīt, notiekot negadījumam. Palīdzības dienesti ir nepietiekami sagatavoti un aprīkoti, uzskata Džonsons.
«Cilvēki brauc kā traki pa pilsētas ielām. Taksometri maina braukšanas joslas, trīs reizes pārsniedzot ātruma ierobežojumu. Ceļu uz Jelgavu es saucu par asins aleju. Tur notiek tik daudz avāriju, kurās iet bojā cilvēki. Un tas mani šausmina,» par vienu no saviem novērojumiem Latvijā saka eksperts.
Asiņainā statistika viņu nav atstājusi vienaldzīgu, tāpēc viņš vērsies pie Valsts prezidenta vēl laikā, kad valsti vadīja Vaira Vīķe-Freiberga. Vēstulē viņš izklāstīja savus novērojumus par drošības pārkāpumiem dažādās dzīves situācijās.
Valsts prezidenti reaģē tikai formāli
Eksprezidentes saņemtās atbildes viņš uzskata par formālām, bet Valdis Zatlers vēstuli vispār ignorējis. Kad aizdegās Rīgas pils, Maikls Džonsons aizrakstīja arī Andrim Bērziņam un pēc «Maximas» sabrukšanas pie viņa vērsās atkārtoti.
«Kad notika «Maximas» traģēdija, es kļuvu ļoti dusmīgs. Es atkal aizrakstīju prezidentam un ļoti skarbi vaicāju - cik vēl ievainoto un bojā gājušo vajag, lai jūs kaut ko darītu?» sacīja Džonsons.
Prezidenta kancelejā šonedēļ vēl nemācēja paskaidrot, vai Andris Bērziņš nolēmis kā reaģēt uz saņemtajām vēstulēm par zemo drošības kultūru.
«Kaut arī vērtējums izklausās diezgan skarbs, kopumā varētu teikt, ka viņam ir jāpiekrīt,» atzīst Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.
Eksperti cer, ka «Maximas»
traģēdija liks izdarīt pareizos secinājumus,
bet, vai tā patiešām būs, izjūtas ir dalītas.
«Tikai tad, kad ir kaut kāda ārkārtas situācija, tad sāk atkal par to runāt, un pēc tam atkal lēnām, lēnām, lēnām viss aizmirstas un dzīvojam kā dzīvojam,» atzīst bijušais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājs Ainars Pencis.
Viņam piekrīt arī Džonsons. «Neviens neklausās. Tas diemžēl ir raksturīgi Latvijai. Neviens neatbild par sekām. Latvija neatšķiras no citām pasaules valstīm, viss var notikt - sabrūk jumti, cilvēki iet bojā katastrofās. Taču nešķiet, ka Latvijā jelkad kāds būtu atbildējis par sekām. Un tā tas ir atkārtojies visus 13 gadus, kopš šeit dzīvoju,» uzsver Džonsons.