Demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis («Vienotība») neizslēdz, ka vairāki ministri no viņa valdības varētu turpināt darbību nākamajā Ministru kabinetā.
Dombrovskis neizslēdz, ka vairāki ministri varētu palikt amatos (111)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Tas jau, protams, būs nākamo sarunu jautājums un nākamā Ministru prezidenta uzstādījumu jautājums, bet no savas puses, es šādu iespēju neizslēdzu. Šajā valdībā ir pietiekami daudz profesionālu un labi strādājošu ministru,» intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam «Baltic Business Service» sacīja Dombrovskis.
Ar savas valdības ministriem viņš saticies pēc paziņojuma par demisiju Zolitūdes traģēdijas dēļ, kas sekoja pēc iknedēļas tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu.
«Mēs tajā pašā vakarā satikāmies ar visiem ministriem, lai šo jautājumu pārrunātu. Nē, nekādu pārmetumu nebija. Jāatzīst, ka ne visi ministri šim lēmumam piekrita, bija arī ministrs, kas teica, ka ir kaut kādi argumenti, kāpēc varbūt nevajadzēja demisionēt. Tomēr neviens šajā situācijā nekādus pārmetumus neizteica. Mēs vienojāmies, ka tajā laikā, kas mums vēl atlicis strādāt, jāturpina strādāt ar pilnu atdevi, jārisina gan tās problēmas, kas ir saistītas ar tiem jautājumiem, kas aktuāli tagad, pēc traģēdijas, gan tām lietām, kas ir valdības ikdienas darbs,» uz jautājumu par kolēģu reakciju atbildēja premjers.
Viņš neizskata scenāriju, ka šai valdībai nāksies strādāt līdz Saeimas vēlēšanām, jo neredz objektīvus iemeslus, kādēļ partijas nevarētu vienoties par jaunas valdības izveidi. «Es domāju, ka arī partijas saprot savu atbildību, jo pašreiz ir nepieciešama rīcībspējīga valdība un koalīcija ar Saeimas vairākuma atbalstu,» sacīja Dombrovskis.
Viņš atkārtoja, ka ir iezīmējis, pie kuriem jautājumiem nākamajai valdībai būtu ļoti svarīgi turpināt darbu. Tie ir jautājumi, kas saistīti ar valsts ekonomisko attīstību un konkurētspējas stiprināšanu, kas ir nabadzības un nevienlīdzības mazināšana, demogrāfiskās situācijas uzlabošana un arī tiesiskuma nostiprināšana valstī.
«Tie ir tie trīs virzieni, kuros, manuprāt, būtu jāturpina strādāt, un nekādu fundamentālu argumentu, kāpēc lai notiktu kursa maiņa, nav, jo pašreizējās koalīcijas sastāvs, visticamāk, būs arī nākamajā valdībā. Iespējams, tā būs plašāka koalīcija, bet jebkurā gadījumā tā būs labēji centriska koalīcija, tāpēc nedomāju, ka tur būs kāda būtiska prioritāšu pārskatīšana,» uzskata Dombrovskis.
Viņš arī norāda - jo ātrāk un pārliecinošāk partijas spēs vienoties par jaunu valdibu, jo mazāk būs kaut kādas nestabilitātes. «Protams, ja tas process ievilksies un pierādīsies, ka partijas šādā ļoti smagā situācijā nespēj safokusēties, tas var kaut kādas sekas radīt. Bet ļoti gribētu cerēt, ka tā nenotiks, un nav nekāda objektīva pamata, kāpēc lai nevienotos par jaunu valdību,» atkārto Dombrovskis.
Jautāts, vai varētu pats strādāt jaunajā valdībā kādā no ministru amatiem, Dombrovskis sacīja, ka pašreiz par to nav domājis. «Kā pamatscenāriju izskatu Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu,» viņš teica.
Dombrovskis atkāpās no amata, uzņemoties politisku atbildību par lielveikala sagrūšanu Zolitūdē, kad bojāgāja 54 cilvēki, bet vēl vairāki desmiti tika ievainoti.
Valsts prezidents otrdien, 3.decembrī, uzsāks sarunas ar Saeimas partijām par nākamo valdību. Bet Latvijas Televīzija, atsaucoties uz neoficiālām ziņām, vēstīja, ka sestdien prezidents par nākamās valdības vadīšanu jau runājis ar eirokomisāru Andri Piebalgu.