Jaunajā LNB ēkā izstāde «Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam» (2)

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: publicitātes

Jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāžu zālē no 19. janvāra līdz 23. martam varēs aplūkot Laikmetīgās mākslas centra veidoto izstādi «Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam», kas būs viens no Rīgas kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas notikumiem. Kā informē Laikmetīgās mākslas centra pārstāve Elza Lāma, izstāde piedāvās ieskatu Latvijas avangarda mākslā 20.gadsimtā un 21.gadsimtā - Kārļa Johansona, Gustava Kluča, Valda Celma, Jāņa Krieva, Artūra Riņķa, Ginta Gabrāna un Voldemāra Johansona darbos.

Izstādē «Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam» septiņi Latvijas mākslinieki pārstāvēs dažādas paaudzes. Katrs, būdams spilgts sava laika mākslas novators, ar saviem darbiem atklāj ieskatu gan savai paaudzei eksperimentālākajās un utopiskākajās mākslas vērtībās, gan to vēsturiskajās pārmaiņās. Ar dialogu starp dažādiem laika periodiem izstāde atsegs paralēles un savstarpējās sakarības mākslas darbos, kas katrs pieder citam laikmetam un citai ideoloģiskajai ērai.

Agrīnāko paaudzi izstādē pārstāvēs leģendārākie un pasaulē zināmākie mākslinieki no Latvijas Gustavs Klucis (1895-1938) un Kārlis Johansons (1890-1929), kas 20.gados piederēja konstruktīvistu grupai Maskavā, radot mākslas darbus, kas šodien tiek uzskatīti par pasaules avangarda mākslas spilgtākajām parādībām. Kluča darbu izlase no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma izcels futūristisko un utopisko līniju viņa radošajā domāšanā.

Izstādē pirmo reizi Latvijā būs skatāmas Kārļa Johansona telpiskās konstrukcijas - struktūras, kurās autors atklājis tā dēvētās spriegumintegritātes jeb «tensegrity» principus - universāli pielietojamas konstruktīvas sistēmas, kas formulē potenciālas jauna veida ražošanas struktūras. Līdz šim Kārļa Johansona darbu rekonstrukcijas bijušas skatāmas izstādēs Valsts krievu mākslas muzejā Sanktpēterburgā un Solomona Gugenheima muzejā Ņujorkā.

Izstādes hronoloģisko vidusposmu pārstāvēs trīs mākslinieki un dizaineri - Celms (1943), Krievs (1942) un Riņķis (1942). Šo autoru 70.gados un 80.gadu sākumā tapušie darbi ir spilgta liecība tam, ka arī padomju periodā Latvijā tapa avangardiski un vizionāri mākslas darbi, kas nav mazāk pārliecinoši kā līdzīgas parādības Rietumos 20.gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Izstādē būs redzami šo mākslinieku veidotie kinētiskie objekti, vides instalācijas, vizionārie priekšlikumi un «gaismas glezniecība», kas saistāma gan ar Aukstā kara modernizācijas idejām, gan ar kosmosa ēras romantiku.

Jaunāko izstādes mākslinieku paaudzi pārstāv Gabrāns (1970) un Voldemārs Johansons (1981). Abu mākslinieku jaunradītie darbi balstās unikālos mākslas un zinātnes sinerģijas eksperimentos, iesaistot informācijas un datu vizuālu interpretāciju, kas tiecas paplašināt ierastās mākslas robežas un ieskatīties realitātes mikrolīmeņos.

Izstādes kuratore ir mākslas zinātniece Ieva Astahovska.

Komentāri (2)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu