Elpošana - tā ir dzīve. Tā var pārfrāzēt visiem zināmo teicienu, aizstājot vārdu «kustība». Jaundzimušajiem tas ir īpaši aktuāli. Daudzi vecāki bieži klausās, vai mazulis elpo. Viņš elpo, bet ne tā, kā to dara pieaugušie. Sīkāk par to pastāstīs ģimenes ārsts Ignats Kulišovs.
Saskaņā ar vidējiem statistiskajiem rādītājiem jaundzimušais elpo gandrīz trīs reizes biežāk nekā pieaugušais. Mazulim normāli ir ieelpot un izelpot minūtē apmēram 40-60 reižu.
Ap gada vecumu šis skaitlis sarūk līdz 30-35 reizēm minūtē, ap 5-6 gadu vecumu līdz 20-25 reizēm, ap desmit gadu vecumu 18-20 reizes minūtē.
Jāatceras, ka
dažiem mazuļiem elpošana ir neregulāra.
Arī tas ir normāli. Bet jāprecizē, vai tas ir normāli konkrēti jūsu gadījumā, un to saprast vislabāk palīdzēs jūsu bērna ārsts.
Vēl viena jaundzimušo īpatnība ir tā, ka viņi neelpo caur muti, jo to neprot, viņi elpo caur degunu. Tāpēc, ja deguntiņa ejas aizsprostojas, viņi šķauda vai krāc. Lai šo problēmu atrisinātu, vajag vien iztīrīt mazo deguntiņu. Tikai nekādā gadījumā nedariet to ar vates kociņu. Iztīriet katru nāsi ar sarullētas vates tamponiņu.
Bērna elpošanu apgrūtināt var arī alerģiska reakcija uz kādu kairinātāju, kā dēļ aizsprostojas deguna ejas, un tas liek mazulim atvērt mutīti, lai izmantotu elpošanai to.
Ir arī vairāki iedzimti faktori, kas var izraisīt mazuļa krākšanu
- aizdegunes uzbūve
Te krākšanu var izraisīt mazuļa deguntiņa iedzimtās patoloģijas, kuru dēļ mazulim ir apgrūtināta elpošana, traucēts miegs un krākšana. Konstatēt to var ārsts.
- adenoīdi
Mazulis var piedzimt ar iedzimtiem adenoīdiem. Deguna madeles var pāraugt un pārstāt pildīt savu ierasto aizsargfunkciju. Arī tādā gadījumā ir apgrūtināta elpošana. Adenoīdu ārstēšanu nozīmē LORs, un ārstēšana var būt gan medikamentoza, gan operatīva.
Elpošanas biežums mainās atkarībā no tā, vai mazulis snauž vai guļ. Atkarībā no miega fāzes elpošana var mainīties un noteiktos brīžos samazināties līdz 32-42 reizēm minūtē.
Vairums vecāku klausās, kā jaundzimušais elpo, un dažkārt viņiem šķiet, ka mazulis neelpo. Daži pat izsauc ātro palīdzību un lūdz mediķus pārbaudīt mazuļa stāvokli. Lai gan to var izdarīt arī patstāvīgi.
Modināt bērnu nevajag. Pirmkārt, paņemiet nost bērniņam sedziņu,
paskatieties, vai kustas viņa krūškurvis.
Otrkārt, pielieciet savu pirkstu pie viņa deguntiņa, vislabāk - mitru. Tas viss dod iespēju redzēt un just mazuļa elpošanu. Ja šaubas tomēr ir, konsultējieties ar ārstu.
Atgādināsim, ka pirmajās dzīves nedēļās speciālisti iesaka bērniņu guldīt uz sāniem, mainot sāniņu ik pēc 2-3 stundām.