Vācijas kanclere Angela Merkele pirmdien uzrunā parlamentā aicināja sniegt atbildes nopietnajās apsūdzībās par ASV spiegošanu Eiropā, norādot, ka atklātie jautājumi rada plaisu transatlantiskajās attiecībās.
Merkele vēlas atbildes apsūdzībās par ASV spiegošanu Eiropā (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Merkele savu uzrunu parlamenta apakšpalātā uzsāka, pieminot apsūdzības par ASV spiegošanu Vācijā, tostarp arī Vācijas kancleres telefona sarunu noklausīšanos.
«Transatlantiskajās attiecībās un līdz ar to arī sarunās par brīvo tirdzniecības līgumu pašlaik pārbaudījumu rada apsūdzības pret ASV un datu vākšanu,» sacīja Merkele.
«Šīs apsūdzības ir nopietnas. Par tām ir vajadzīgi paskaidrojumi un nākotnei jāatjauno uzticība,» sacīja Vācijas kanclere.
Vācijas likumdevēji vēlāk atgriezīsies parlamentā, lai debatētu par izskanējušajām apsūdzībām par ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) plašo izlūkošanas programmu.
Jau ziņots, ka Vācija oktobrī izsauca uz Ārlietu ministriju ASV vēstnieku saistībā ar apsūdzībām, ka ASV specdienesti izspiegojuši Merkeles mobilā telefona sakarus.
Apsūdzības, ka ASV izspiegojušas Merkeli, sākotnēji parādījās žurnāla «Der Spiegel» pētījumā. Kad informāciju bija izvērtējuši Vācijas specdienesti, Berlīnē, pēc visa spriežot, bija radies priekšstats, ka aizdomas ir pietiekamas, lai konfrontētu ASV.
Atsaucoties uz bijušā ASV specdienestu darbinieka Edvarda Snoudena nopludinātajiem materiāliem, medijos pēdējā laikā parādījušās daudzas publikācijas par ASV izlūkdienestu vērienīgajām izspiegošanas programmām. Publikācijas izraisījušas spriedzi Vašingtonas attiecībās ar daudziem sabiedrotajiem.
Savukārt britu un vācu prese iepriekš ziņoja, ka arī Lielbritānija izspiegojusi savus ES sabiedrotos, ka ASV izlūkdienesti veikuši noklausīšanos ES ēkās Briselē un Vašingtonā.